Categories
Veronika Porziņģe Veronika Porziņģe - tautasdziesmas

5. Par sērdieni 86–108

Pie mums, tāpat kā visur citur, arī bāriņiem ir bijušas grūtas dienas tāpat kungu klaušās, kā arī zem pamātes aso vārdu krusas. Tādēļ, ka pati esmu bārenīte, man bāriņu liktenis ir tuvs, un tādēļ nolēmu savākt visu, kas būs iespējams un kur būs runa par bāriņu dzīvi.

V. Porziņģe

  1. Apgāzāsi vācelite,
    Iztecēja kamoliņi;
    Nomierst tēvis, māmuļiņa,
    Tad bērniņi iztekāja.
  2. Dzied, gailiti, vai nedziedi,
    Nebūs gaismas vakare;
    Raud, bērniņi, vai neraudi,
    Nedzierd tava māmuļiņa.
  3. Āzrit saule āz kokim,
    Es paliku nokrēsle;
    Nomierst mana māmuļiņa,
    Es palieku sērdienite.
  4. Iegrimst saule mākone,
    Nomierst mana māmuļiņa;
    Saulit balta parādās,
    Māmuļiņa neatnāca.
  5. Apdziest manis uguntiņis,
    Nomierst mana māmuļiņa;
    Uguntiņu iepūtīšu,
    Māmuļiņu nepiecelšu.
  6. Apsēdos raudādama
    Mātes kapa maliņe;
    Ceļies, mana māmuļite,
    Es pacelšu velēniņu.
  7. Aili manu grūtu mūžu,
    Kā es tevi nodzīvāšu!
    Ne man mātes padomiņis,
    Ne man tēva gudrībiņas.
  8. Ai, priedīte, ai, eglīte,
    Tav neauga atvāzītes;
    Ai, bērniņi, bāreniti,
    Tu nedzierdi labu vārdu.
  9. Ai, Dieviņi, ko darīšu,
    Bārenite atlikuse?
    Ne man tēva, ne māmiņas,
    Ne īstaju bāleniņu.
  10. Kur es iešu, kur palikšu
    Bez neviena bāleniņa?
    Apakš zemes tēs, māmiņa,
    Karje kauti bāleniņi.
  11. Niecinat jūs, ļautiņi,
    Nu jums vaļa niecināt:
    Apakš zemes tēvs, māmiņa,
    Āz ūdeņa bāleniņi.
  12. Labāk man tēs nomira,
    Nekā mira māmuļite;
    Tēvs pajēma jaunu sievu,
    Es mūžam sērdienite.
  13. Sukāj gālu, sērdienite,
    Met matiņus ugunej,
    Lai putniņi neievilka
    Čīkstošej kociņej.
  14. Māte mani brēcināja,
    Skaļu balsu gribēdama;
    Ko līdz mans skaļš balsiņis,
    Kad māmiņa nedzierdēja?
  15. Teic dziesmiņu, sērdienite,
    Tu dziesmiņas daudz zināji:
    Ne tav tēva, ne māmiņas,
    Dziesmiņās remdējies.
  16. Kad es dziedu, grazni dziedu,
    Kad raudāju, sēri raudu;
    Kad es dziedu, koši dziedu,
    Kad raudāju, žēli raudu;
    Kā es sēri neraudāšu,
    Kad es biju bārenite:
    Kad navaid māmuļiņa,
    Kā es grazni nedziedāšu –
    Kā es koši nedziedāšu –
    Māriņ’ dziesmu teicējiņa.
  17. Ļaudis mani nepazina,
    Ka es biju bārenite:
    Tāpat grazni padziedāju
    Līdz citām meitiņām;
    Tāpat baltas villainites
    Kā tām mātes meitiņām.
  18. Es nabaga sērdienite,
    Man bajārs parādā
    Pieci simti zelta naudu,
    Vēl sudraba dālderiti.
  19. Tec, Laimīte, kad es saucu,
    Ar basam kājiņam;
    Kad aus kājas, paies ilgi,
    Grūti gaidīt mužiņej.
  20. Dēkla, Dēkla, Laima, Laima,
    Kam tu labi nedarīji?
    Citam vēli gauži labi,
    Citu gauži rūdināji.
  21. Līdz, Dēkliņa, līdz, Dēkliņa,
    Man, nabaga bērniņam,
    Izbrist dubļus, panest ļaunu,
    No tevim lab redzēt.
  22. Vēl, Dieviņ tu man labu,
    Ļaudis labu nevēlāja;
    Vēl, Dieviņ, labu maizi,
    Labu maizes arājiņu.
  23. Ai, vējiņ, nesapūt
    Visus ziedus jūriņej;
    Ai, ļautiņi, nelieciet
    Bāreniti valodās.