Categories
Veronika Porziņģe Veronika Porziņģe - tautasdziesmas

10. Puiši par jaunām meitām 142–154

  1. Kur tik saldas ogas auga
    Kā kalniņa galiņej?
    Kur tik daiļas meitas auga
    Kā Alsungas novadej?
  2. Nav saulite ūzlēkuse,
    Rasa zāles galiņej;
    Nav meitiņa ūzauguse,
    Jau ļaudīm valodiņas.
  3. Bite, bite, meita, meita
    Otram skādi nedarīja:
    Bite druvu neizmina,
    Meita zemi nedalīja.
  4. Bitītej, meitiņej
    Nama pierkti nevajaga –
    Tām Dēkliņa novēlējse
    Gatavej ielīgot.
  5. Par pārim rieksti auga,
    Par pārim āboliņi;
    Par pāram mātej auga
    Ciemej daiļas dzelteinītes.
  6. Strauji tek tā upite,
    Jo tek strauji, jo oļota;
    Ilgi gājse tā meitiņa,
    Jo iet ilgi, jo bagāta.
  7. Visas dūdas vīru raud,
    Kas dūdam vīru dos?
    Skaties, dūda, pūriņej –
    Daudz tav baltas villainites?
  8. Bieza, bieza bērzu bierze,
    No biezuma nelapoja;
    Lepna, lepna tautu meita,
    No lepnuma nerunāja.
  9. Lepna meita ceļe gāja,
    Tā ar mani nerunāja;
    Kad tu ari satiktos
    Tādu lepnu tēva dēlu.
  10. Dziedi, dziedi, ganu meita,
    Kreiso kāju cilādama;
    Kad cilāsi labo kāju,
    Tad vedīs šoruden.
  11. Es jums saku, jaunas meitas,
    Piektdien gālu nesukāt;
    Piektdien gālu nesukāt
    Pēc saulites vakarej.
  12. Piedod grēkus, kam piedod,
    Piedod grēkus meitiņam:
    Mūsu meitas korpes lāpa,
    Zem altāra sēdēdamas.
  13. Kāda strāpe tām meitam,
    Kas puisišus aprunāja?
    Uz akmeņa tām gulēt,
    Uz akmeņa apsēsties.