Categories
Veronika Porziņģe Veronika Porziņģe - tautasdziesmas

59. Jauno pāri modinot 1166–1178

  1. Šorīt saulite klētej lēca,
    Mēnestiņis paklētej;
    Mūs māsiņa gultej gul,
    Mūs brālitis gultej gul,
    Tautu dēls pagultej.
    Tautu meita pagultej.
  2. Ko saka zvierbulis,
    Jumtej zierzdams?
    Šej gul Cīlite
    Ar savu Pēteri.
  3. Cīrulis dziedāja
    Viers klētes jumtu;
    Mūs māsa raudāja
    Klēts dubenej;
    Klēts dubenej,
    Tautieša klēpej;
    Tautieša klēpej
    Bez vaiņadziņa.
  4. Sol gulēt, tautu dēls,
    Kā gul manis bāleniņis;
    Kur viš, vella, tā gulēja,
    Kā gul manis bāleniņis –
    Visu nakti grabināja
    Gar manam ribiņam.
  5. Guli, guli, meža meita,
    Līdz labam azaidam:
    Augsti koki, platas lapas,
    Neredz sauli ūzlecam.
  6. Sen dzirdēju, nu redzēju
    Nekaunīgu tautu meitu:
    Pliki lieli, bez lindruka
    Gul pie mana bāleniņa.
  7. Piermo nakti nerunāju,
    Ar tautieti gulēdama:
    Dēkla man laimes vēl,
    Kājgalej gulēdama.
  8. Ar tautieti sakavos,
    Piermo nakti gulēdama:
    Viņam sava gulta žēl,
    Man žēl sava paladziņa;
    Viņam savas cisas žēl,
    Man žēl savas villainites.
  9. Iztecēja mūs brālitis
    Kā gailitis dziedādams;
    Tautu meita kā vistiņa
    Cisiņās čabenāja.
  10. Šorīt mani aplidoja
    Taurīš zelta spārniņim;
    Šorīt mani nobučāja
    Tautiets rožu lūpiņam.
  11. Man ūzsniga dziļš sniedzīš
    Ar tautieti peludej;
    Ar puisiti peludej;
    Gudrosim nu, puisiti,
    Ko, puisiti, darīsim,
    Kā tiksim istabej?
    Iesim abi istabej
    Par vienam pēdiņam.
  12. Zaļa, zaļa diena ausa,
    Sudrabota saule lēca;
    Zaļi svārki brālišam,
    Sudrabota līgaviņa.
  13. Nav mūsu māsiņa
    Vairs vakarēja –
    Jau nakti gulējse
    Pie tautu dēla.