Categories
Veronika Porziņģe Veronika Porziņģe - tautasdziesmas

60. Vaiņaga dancenāšana 1179–1191

  1. Nu es iešu apraudzīt
    Nu tik iešu paraudzīt
    Vakarēju likumiņu:
    Vakar liku vaiņadziņu,
    Šodien radu cimda pāru.
    Šorīt radu cimdu pāru.
  2. No rožu lapam
    Tiltiņu tausu;
    Tur jāja kundziņi,
    Tur karjavīri,
    Tur mūsu māsiņa
    Vaiņagu nesa.
  3. Mīļā Māra man vaicāja:
    Ko nes zīda nēzdauge?
    Nesu savu vaiņadziņu,
    Ar godiņu savalkātu.
    Ar godiņu savalkājse.
  4. Škirjat ceļu, rūmējat:
    Saule nāca istabej;
    Saule nāca istabej
    Ar zarotu vaiņadziņu.
    Ar trijstūru vaiņadziņu.
  5. Bāleniņi, bāleniņi,
    Trinies asu zobentiņu:
    Šodien tautas karju cels
    Par māsiņas vaiņadziņu.
  6. Nāc viduj, vīra māsa,
    Ņem māsiņas vaiņadziņu;
    Valkā gudri, vīra māsa,
    Mūs māsiņas vaiņadziņu:
    Nerūsini, nepelini,
    Nekarj mellej vadzitej.
    Nekarj mellu vadzitej.
  7. Sviež porej, sviež ellej
    Tautu meitas vaiņadziņu:
    Kādu ceļu viņa gājse,
    Tādu viņas vaiņadziņis.
  8. Manu zīļu vaiņadziņu
    Vadzitej nekarjat:
    Liek tautieša māsiņej,
    Vai tā diža, vai tā maza.
  9. Kur es likšu, kam es došu
    Savu spangu vaiņadziņu –
    Tautiešam div māsiņas,
    Abām auti gāliņej.
  10. Vaiņadziņu noraudāju
    Kā pēc tēva, māmuļites –
    Vaiņage lēt dzīvāt,
    No māmiņas mīļi vārdi.
  11. Minam, minam
    Vaiņaga pēdas,
    Lai māsa neraud
    Staigādama.
  12. Man ar, man ar
    Vaiņaga brandīnu –
    Es ar līdzēju
    Māsiņu šūpāt.
  13. Man ar, man ar
    Vaiņaga maizi –
    Kad mani mičos,
    Es arī došu.