Categories
Veronika Porziņģe Veronika Porziņģe - tautasdziesmas

30. Precinieki sader 605–613

  1. Visi mani rožu koki
    Šorpu, torpu nolocīti;
    Pate rožu ravētāja
    Ar tautam saderēja.
  2. Garjum jāju pūru lauku,
    Rudzu lauju meklēdama;
    Garjum laidu saimenieku,
    Ar kalpiņu saderēju.
  3. Pāri bridu baltābolu,
    Sarkanaju meklēdama;
    Garjum laidu saimenieku,
    Ar kalpiņu saderēju.
  4. Sadzeram to kanniņu,
    Tā kanniņa sadzerama;
    Saderam to meitiņu,
    Tā meitiņa saderama.
  5. Gauži raud bērzu bierze,
    Dzierdēj mani saderam.
    Neraud gauži, bērzu bierze,
    Būs tav cita ganītāja;
    Būs tav cita ganītāja,
    Nebūs tāda dziedātāja.
  6. Skani, zaļa bērzu bierze,
    Šī pēdīga vasariņa;
    Šī pēdīga vasariņa
    Tav skanot, man dziedot.
  7. Skaisti, skaisti zīle dzied
    Zelta kalna galiņej;
    Tā dziedāja tā meitiņa,
    Kurai kāzas šoruden.
  8. Šorudeni, šorudeni
    Trūks ļaudīm valodiņas:
    Šorudeni tautu dēlis
    Nojems manu vaiņadziņu.
  9. Izjāja mūs brālis
    Līgavu lūkot,
    Iejāja mūs brālis
    Zeltaiņu pulke.
    Lūko, brāliti,
    Kurja tav patīk.
    Šī, šī, tā, tā,
    Tā man patīk:
    Tai devu roziņu,
    Tai gradzentiņu,
    Tai devu mutīti,
    Tai nēzdaudziņu;
    Tai es devu savu klēti,
    Savas klētes atslēdziņ;
    Tai es devu savus lopus,
    Savu lopu laidariņ;
    Manej lopu laidarej
    Trīs zeltīti avotiņi:
    Vienej dzēra raibas goves,
    Otrej bēri kumeliņi;
    Tai trešej avotej
    Mūs māsiņa velējās:
    Ošu beņķis, liepu vāle,
    Velē zīda nēzdaudziņu.