Categories
Veronika Porziņģe Veronika Porziņģe - tautasdziesmas

73. Māsa ar brāļa sievu, māršu 1337–1345

  1. Brālits māni māsu sauca,
    Ne gredzenu nenopierka;
    Kāda māsa tautu meita –
    Tai nopierka sudrabiņu.
  2. Brālīts man linus sēja,
    Mārša sēd ežmalaj;
    Sak’ māršiņa sēdēdama:
    Judritem tie liniņi.
  3. Brālīts sedza tautu meitu,
    Mani cēla rijiņej;
    Būt, brāliti, mani sedzis,
    Mēs no vienas māmuļites.
  4. Brālīt, tava līgaviņa
    Nebūs vietas turētāja:
    Pate dārbu nemācēja,
    Ar saimiti nesader.
  5. Ai, manu brāliti,
    Tav sēru mūžu:
    Nemāk ratiņu, ne adekliti,
    Nemāk vīram bikšeles lāpīt.
  6. Lustīg brāļa līgaviņa,
    Saldu alu padzēruse;
    Kad vedīs rijiņej,
    Tad redzēs, kāda būs –
    Ies kā lācis ņemmādama,
    Vēderiņu braucīdama.
  7. Snauda priede, snauda egle,
    Snauda brāļa līgaviņa;
    Pried ar egli vējš locīja,
    Kas snauduļu modenās?
  8. Māršiņ, brāļa līgaviņa,
    Ko es tav ļaunu daru –
    Kam tu man nevēlēji
    Savu radu arājiņu?
    Kā es tav novēlēju
    Savu īstu bāleniņu?
  9. Cūka, cūka, ne māršiņa
    Vecā brāļa līgaviņa:
    Kā cūciņa paurkstēja,
    Man garjum āziedama.