Categories
Veronika Porziņģe Veronika Porziņģe - tautasdziesmas

4. Par ganiņu 77–85

  1. Sunišam, ganiņam,
    Abim siera gabaliņi;
    Ganīš rasas braucējīš,
    Sunits sētas sargātājs.
  2. Saulit, zelta jumpraviņa,
    Spīdi gaiši ganiņam –
    Ganiņam garja diena,
    Kad sauliti neredzēja.
    (Arī LFK 1935, 5786)
  3. Migla, migla, rasa, rasa,
    Tā man laba nedarīja –
    Rase manas kājas sala,
    Migle zuda raibuļiņas.
  4. Ēdat, goves, nemaujat,
    Negaužat māmiņei –
    Svētu rītu paganīšu
    Baltābolu kalniņej.
  5. Auni kājas, lakstīgala,
    Dzīsim goves paganīt;
    Tu dziedāsi ievienej,
    Es gosniņas ganīdama.
  6. Es staigāju bērzu bierzi
    Visu dienu dziedādama;
    Es adīju raibus cimdus,
    Brāļa goves ganīdama.
  7. Mīļā Māra goves skaita,
    Vītolej sēdēdama;
    Dod, Māriņa, to gosniņu,
    Kas no skaita atlikuse;
    Mella gove, plati ragi,
    Tā no skaita atlikuse.
  8. Krūmu māte, Lapu māte,
    Pagan manas raibuļiņas!
    Kad es iešu tautiņās,
    Krūmiņam ziedu došu,
    Ābalei sagšu segšu,
    Ozolam dvieli kāršu,
    Tiem mazim krūmiņim
    Baltus cimdus, pierkstainišus.
  9. Ne par velti es daboju
    Div sudraba gradzentiņus –
    Ganos gāju, dzelkšņus plūcu,
    Baltu buku ēdināju.