Vakaru māsa ir līgavas krustmāte vai nu kāda cita līgavas tuva radiniece, tāpat vakaru brālis ir krustmātes vīrs vai cits līgavas tuvs radinieks. Arī panāksnieces ir līgavas tuvas radinieces, tāpēc arī tos visus tāpat tautas nicina kā līgavu.
V. Porziņģe
- Vakara brāliti,
Izskaiti bērnus –
Vilks citus timbāja
Avotu leje;
Es citu pagāzu
Pie cūku siles;
Cūkam nesot,
Uzmīzu viersui. - Vakaru brāliti,
Izskaiti bērnus:
Es vienu saminu
Pie cūku siles;
Vilks vienu āznesa
Avotu leje. - Vakara māsiņa
Piešikā dangu;
Vakara brāliti,
Jem ķelli rokej. - Maza, maza, paplata
Vakaru māsa –
Vējš pūta pakaļe,
Naģe lēca mute. - Uī, kāds ērmīgs
Rau [Redz] kāds ērmīgs
Vakaru brālis:
Spalvaiņš, villaiņš,
Garjam kājam;
Četram kājam;
Kā kaķe laipoja
Pār nama jumtu;
No jumta krizdams
Nosita kuili. - Vakaru māsiņa,
Kukuli, kukuli,
Varkalene ūzlika
Spalvaiņu kukuli –
Villaiņu kukuli –
Pār baru lēkuse,
Mīcīdama. - Es šķitu mēnesi
Āz galda lecam:
Vakara brāļam
Pliks pakausitis. - Strupa, resna vakarmāsa,
Zem apaļu vēderiņu:
Tā būs laba žīda ķēve
Tabaciņu vizenāt. - Kā vārna, kā vārna
Vakara māsa;
Re kur cielava –
Vedēju sieva. - Diža, resna
Vakaru māsa,
Vedam namej,
Šķeļam pušu:
Būs mūsu brāļam
Trīs cūku siles. - Skorstenis atjāja
Vakaru brālis –
Kur viš sēdēja,
Tur dūmi kūp. - Vakaru brāliti,
Dižais vedēj,
Pūš savu tauri.
Kur tava taure?
Ja nav taure,
Pūš buka ragu.
Pūš stebuliti.