Categories
Veronika Porziņģe Veronika Porziņģe - tautasdziesmas

1. Saule, Mēness, zvaigznes un Pērkons

  1. Saulīt cierta mēnešam
    Ar sudraba zobentiņu –
    Kam atjēma ausekļam
    Saderētu līgaviņu.
  2. Saulit kūla mēnestiņu
    Ar sudraba čakārniti;
    Ai, saulīte, nekuļ mani –
    Tav dieniņa, man naksniņa.
  3. Saulit savus kumeliņus
    Jūriņej peldenāja;
    Pate sēd kalniņej,
    Zelta groža rociņej.
  4. Ai saulīte, ai saulīte,
    Tavu zemu kumeliņu –
    Līdz pusīti zīda svārki
    Rasiņej iemierkuši.
    Rasiņāji izmirkuši.
  5. Saule brauca par debesi
    Div dzelteni kumeliņi.
    Ai, saulīte, mīļa, balta,
    Vai tie tav nepiekusa?
    Vai tie tev nepiekusa?
    Lai tie kūst, vai nekūst,
    Pūtenāt nevarēju.
    Pūtināt nevarēju.
  6. Ko tie mani suņi rēja,
    Pie vārtiem sēdēdami?
    Saulit brauca miglu dzērt
    Uz sudraba ezeriņu.
    Uz sudraba ezeriņa.
  7. Saulit, mana krusta māte,
    Pār Daugavu roku sniedz;
    Pār upiti roku sniedza;
    Ne tai mirka zelta pušķi,
    Ne sudraba ielociņi.
  8. Navaid tiesa, navaid tiesa,
    Ka saulite nakti gul:
    Vai rītej tur ūzlēca,
    Kur nogāja vakarej?
    Kur gulēja vakarej.
  9. Vakarej noiet saule,
    Iekrīt zelta laiviņej;
    No rītiņa ūzlec saule,
    Paliek laiva līgojot.
  10. Noriet saule vakare,
    Zeltābolu mētādama;
    No rītiņa ūzlēkdama
    Sijā tīru sudrabiņu.
  11. Kupla liepa ūzauguse
    Manej lopu laidarej;
    Tur saulite jostu kāra,
    No rītiņa ūzlēkdama.
  12. Bērzīš auga trīs lapam
    Diža ceļa maliņej;
    Tur saulite jostu kāra,
    Saules meita vaiņadziņu.
  13. Mazs putniņis, zelta spārni,
    Pret saulītes lidenāja;
    Saulej nesa grāmatiņu –
    Saules meita saderēta.
    Saules meita nomiruse.
  14. Saulit, zelta jumpraviņa,
    Mitosim vaiņadziņus –
    Tav ar zelta pumpiņam,
    Man – sudraba lapiņam.
  15. Mēness zvaigznes izskaitīja,
    Vai ir visas vakarej;
    Ir gan visas vakarej,
    Auseklītis vien navaid;
    Auseklītis aiztecēja
    Kamburej putru strēbt.
  16. Mēnestiņis nakti brauca,
    Jēma mani ormanīti;
    Mēnestiņis man apsedza
    Savu zvaigžņu mēteliti.
  17. Pērkoņa tēvam
    Deviņi dēli –
    Trīs rūca, trīs spēra,
    Trīs zibenēja.
  18. Es pārsviedu zelta zierni
    Pār sudraba ozoliņu;
    Ziernis gāja šķindēdams
    Pa zariņu zariņim.
  19. Šorīt agri saule lēca
    Sārkanej kociņej;
    Jauni puiši veci tapa,
    To kociņu meklēdami.