Categories
Veronika Porziņģe Veronika Porziņģe - tautasdziesmas

71. Jaunā sieva sērš pie brāļiem 1291–1301

  1. Lūgšus lūdzu tautiešam:
    Laiž rozites izravēt.
    Tautiets man atbildēja:
    Lai ravē jaunās māsas;
    Lai ravē jaunās māsas,
    Kas palika pie māmiņas;
    Tav pašei rožu dārzs
    Ravējams, aplaistams.
  2. Sērst es gāju pie brāliša
    Pie jaunāja, pie vecāja;
    Pie jaunāja sērst es gāju,
    Pie vecāja – padomiņa;
    Pie vecāja padomiņa –
    Kā dzīvot tautiņās.
    Tā dzīvāji, man māsiņa,
    Kā redz tautas dzīvojam:
    Ja tautiņas agri cēla,
    Agri vāri azaidiņu;
    Ja tautiņas vēlu cēla,
    Vēli vāri azaidiņu;
    Azaidiņu vārīdama,
    Slauki namu, istabiņu.
  3. Nāc, brāliti, nodzerjies
    Skaidr avota ūdentiņu;
    Kam jūs mani iedevāt
    Tai tukšej vietiņej?
  4. Mani mīļi bāleniņi,
    Kur jūs mani iedevuši?
    Ne es laba vīra sieva,
    Ne meitiņa vaiņagej.
  5. Es savam kumeļam
    Krustim jūru sienu pļāvu –
    Kad es braucu brāļos sērst,
    Krustim ceļa vien tecēja.
  6. Taupi, taupi, tautu dēls,
    Dārgas naudas kumeliņu:
    Gan es viņu lecināšu,
    Sērst braukdama brālišos.
  7. Ar tautieti sakavos,
    Kājam gāju brālišos;
    Tas jaunais dieveritis
    Pakaļ veda kumeliņu:
    Še, māršiņa, kumelīš,
    Sērš nedēļu brālišos.
  8. Pliķi ciertu tautiešam,
    Kājam gāju brālišos:
    Lai raugās tēs, māmiņa,
    Kas netiki audzenāja.
  9. Ķiz, ķiz, māsiņa,
    Ko es tav solīju:
    Nu tevi āzveda
    Tabaku ciemej:
    Šņauc tavs vīrīš,
    Šņauc vīra māte;
    Ik rītus, vakarus
    Jem melni rokej.
  10. Tu māsiņa, es māsiņa,
    Dzērsim spranču brandavīnu;
    Tavs vīrīš zāģeritis,
    Mans skabārgu plēsējīš.
  11. Kālabadi tu, brāliti,
    Pie manim sērst nenāc –
    Vai priedite, vai eglite
    Tav celiņu āzkrituse?
    Ne priedite, ne eglite,
    Āzkrīt ļaužu valodiņas.