Categories
Veronika Porziņģe Veronika Porziņģe - tautasdziesmas

89. Bēru dziesmas 1416–1454

  1. Zinu dienu pie dieniņas,
    Vienu dienu nezināju –
    To dieniņu nezināju,
    Kad zūd manis augumiņis.
  2. Pelē manis vaiņadziņis,
    Rūsē manis gradzentiņis;
    Vai tie abi paredzēja,
    Ka es ilgi nedzīvāšu?
  3. Loki pūru, jaunā māsa,
    Man pūriņu nevajaga:
    Man Dēkliņa novēlēj’se
    Meitej miert vaiņagej.
  4. Mieršu, mieršu, nedzīvāšu,
    Pūru manu izdalat:
    Dvielis krusta kalējam,
    Cimdi kapa racējam,
    Mūža nama sniķerjam
    Sedzat baltu villainiti.
  5. Pieminot es ūzaugu
    Savai mīļai māmiņai:
    Kā ūzaugu, tā pagulu
    Apakš zaļa velēniņa.
  6. Manis dēļ tēvs, māmiņa
    Cep maiziti, brūvē alu;
    Cep maiziti, brūvē alu,
    Vedīs mani smiltāje.
  7. Māte, māte, mīļā māte,
    Ne tā mana mūža māte;
    Zemes māte, mūža māte,
    Glabā manu augumiņu.
  8. Māte mani mazu sedza
    Ar baltam villainem;
    Nu apsedza Zemes māte
    Ar zaļām velēnam.
  9. Nu ardievu, tēvs, māmiņa,
    Labvakar, Zemes māte;
    Labvakar, Zemes māte,
    Glabā manu augumiņu.
  10. Veļu māte, Veļu māte,
    Atver vārtu līdz galam:
    Nu nes manu augumiņu
    Zem tavām villainēm.
  11. Visi sētas posmi raud
    Pēc tā jauna cilēciņa;
    Neraudat, sētas posmi,
    Dzīvās tēs, māmuļite.
  12. Kam, vējiņi, tu nolauzi
    Kalnej bērza galokniti?
    Kam, zemite, tu pajēmi
    Māmuliņas lolojumu?
  13. Vakar Jānitis
    Kumeļu kala,
    Šodien ūzkāpa
    Velišu kalnej.
  14. Ai, Jāniti, jauno brāli,
    Tav nebija vēl nomiert:
    Paliek tavi brūni svārki
    Kā pašūti, nevalkāti;
    Paliek tavis kumeliņis
    Kā ūzaudzis, neiebraukts.
  15. Nozviedzās kumelīš,
    Kapa kalnu pārjājot:
    Tur palika jājējiņis,
    Tur auziņu bērējiņis.
  16. Dusi saldi, bāleniņi,
    Kas kaitēja nedusēt:
    Nekaitēja rīta salna,
    Ne ziemeļa auksti vēji.
  17. Ko, māmiņa, tu raudāji,
    Pie vārtim stāvēdama?
    Es redzēju sav dēliņu
    Smiltāje āzvedamu.
  18. Māmuļite vietu taisa
    Baltej smilkšu kalniņej;
    Piejem mani, māmuļite,
    Jala vietas maliņej –
    Es, meitiņa nepiejemšu,
    Tav nav laika še gulēt.
  19. Nu guļ mana māmuļite,
    Cietu miegu āzmiguse –
    Nedzierdēja vēja vētru,
    Ne bērniņus guģojam.
  20. Man māmiņa apguluse
    Zem zaļāja velēniņa:
    Tur apgula mīļi vārdi,
    Tur gudrājis padomiņi.
  21. Ai, zemite, ai, zemite,
    Kam tik gauži pāri dari –
    Kam tu ņēmi mūs tētiņu,
    Padomiņa devējiņu.
  22. Aiz žēluma nevarēju
    Uz zemiti lūkoties:
    Kam, zemite, tu pajēmi
    Padomiņa devējiņu.
  23. Neraudat jūs, bērniņi,
    Mājās mani negaidat:
    Pāries māsas, bāleniņi,
    Es mūžam nepāriešu.
  24. Kukoj, mana dzeguzite,
    Tu kukoji, es raudāju;
    Tu kukoji zaļu bierzi,
    Es raudāju māmuļiņu;
    Tav nocierta zaļu bierzi,
    Man nomira māmuļiņa.
  25. Miert jaunam, miert vecam,
    Pusmūža vien nemiert:
    Pusmūžeji mirušam
    Navaid viegla gulēšana:
    Gauži spieda smaga zeme
    No bāriņu asaram.
  26. Vai dziedāju, vai raudāju –
    Man nomira arājīš;
    Labāk dziedu, nekā raudu –
    Vai es citu nedabošu.
  27. Labāk man kārte lūza,
    Nekā krita gultas mala;
    Labāk man bērs nomira,
    Nekā mira arājīš.
  28. Tuji, tuji, ne tik tāļu
    Mans maizītes arājīš:
    Šautru sviest nevarēju,
    Ar rociņu nekacēju.
  29. Sīku rožu ceļu kaisu,
    Vadu savu arājiņu;
    Sīkas rozes novītīs,
    Arājiņis nepārnāks.
  30. Nāc, mīļā, apraudzīt,
    Kad gulēšu kalniņej;
    Atnākot atnesīsi
    Pillas saujas magonišu;
    Pillas saujas magoniši,
    Pillas aces asariņu.
  31. Gulēt man trīs dieniņas
    Gulēt man šo naksniņu
    Kapsētiņas maliņej:
    Šī zemite neizdeva,
    Viņa labi nesajēma.
  32. Veci koki izpraulējši,
    Tāsis vien atlikušas;
    Veci ļaudis nomiruši,
    Valodiņa palikusi.
  33. Ko tie mani brāļi dara
    Visu dienu kalniņe?
    Baltu smilkšu namu dara,
    Zaļu nama jumtu juma.
  34. Ai tu manu mūža namu,
    Ne tam dores, ne tam logi:
    Ne tam dores virenāt,
    Ne lodziņi raudzīties.
  35. Ak tu manu mūža namu,
    Vienu dienu padaramu:
    Nevajaga salmu jumtu,
    Ne ozola pamatiņu.
  36. Skaisti zied kapa puķe
    Dzeltenim dziediņim:
    Te gul brāļi dravenieki,
    Te māsiņas rakstītājas.
  37. Ko mēs laba nopelnam,
    Šai saulē dzīvodami?
    Vienu pašu lina kreklu,
    Sešus dēļu gabaliņus.
  38. Ko, māsiņa, pārnesam,
    No kapim pārejot?
    Pillas korpes baltu smilkšu,
    Pillas aces asariņu.
  39. Apsēdos raudādama
    Retējumu kalniņej:
    Lai bierst manas asariņas
    Retējumu saknītē.