Categories
Veronika Porziņģe

TICĒJUMI

TICĒJUMI

Pie ticējumiem Veronika strādāja 1941. gadā, kad pierakstīja mātes teikto, un 1945. gada 21. oktobrī, kad viņas teicējs bija Veronikas mātes brālis Krists Megnis, 60 gadus vecs, dzimis Alšvangas pagasta Jēļu mājās. Gandrīz visi šie ticējumi 1957. gada ekspedīcijas laikā nonākuši arī R. Drīzules pierakstos, tādēļ tiem klāt būs arī Latviešu folkloras krātuves piešķirtais vienības numurs.
Veronika ticējumus, līdzīgi kā tautasdziesmas, īpaši nekārtoja. Lai lasītājam būtu pārskatāmāk, es tos nedaudz sagrupēju.

Topošā māmiņa

  1. Grūtas sievas nekad nedrīkst dzert no strauta, jo bērni esot lieli dzērāji. (arī LFK 1935, 6078)
  2. Sieviete, kas ir stāvoklī, nedrīkst mīzt cūku midzī, tad bērnam ir sari. (arī LFK 1935, 6099)

Par bērnu

  1. Kad bērns piedzimst un viņu pirmo reizi ģērbj, tad nevajaga krekliņā bāzt kreiso roku pirmāk, jo tad cilvēks augot visus darbus strādā ar kreiso roku. (arī LFK 1935, 6076)
  2. Kad bērns piedzimst, tad vajaga ietīt vīrieša kreklā vai biksēs (ja ir meitene), tad būs liela piekrišana un drīz apprecēsies. (arī LFK 1935, 6061)
  3. Tukšu šūpuli nedrīkst šūpot, tad bērnam sāp galva. (arī LFK 1935, 6098)
  4. Daži cilvēki pastāvīgi ēdot svīst. Tas esot tādēļ, ka māte, mazam esot, ēdot (bērnu klēpī) ņem karoti bērnam pāri. Tā nekad nevajagot darīt. Karoti apņem apkārt, nevis pāri bērnam. (arī LFK 1935, 6079)

Kristības

  1. Kad bērnu nes kristīt, tad pietin bērnam klātu grāmatas lapas, maizi, naudu un citas lietas, kas vairāk dzīvē vajadzīgas, lai bērns labi varētu iemācīties, kā arī būtu bagāts savā dzīvē. (arī LFK 1935, 6062)
  2. Kad bērnu ved kristīt, kā arī krusta vecākiem to rītu, kad bērnu kristīs, visu vajaga ātri un attapīgi darīt, lai bērns būtu attapīgs. (arī LFK 1935, 6075)
  3. Krustmātei torītu, kad jāiet nest pāde baznīcā, vajaga pārcilāt savu pūru, lai pāde augot čakli darinātu pūru un būtu centīga. (arī LFK 1935, 6077)
  4. Kristībās, kad pārbrauc no baznīcas, pirmo ēdienu ēdot, krusttēvam ar krustmāti jāsēž labi cieši kopā, lai krustmeitai būtu smuki, biezi zobi. (arī LFK 1935, 6105)

Kāzas

  1. Kad brauc uz baznīcu laulāties, ja iznāk braukt pāri tiltam, tad līgava uz tilta met naudas gabalu pāri zirga galvai, tā ziedojot ūdeņa garam un izlūdzot svētību. (arī LFK 1935, 6073)
  2. Kad pārbrauc no baznīcas kā jaunlaulātie, tad līgava sargās, lai līgavainis nepiesēdētu nevienu no līgavas apģērba gabaliem (kā kleitu vai plīvuri). Ja tas notiek, tad vīrs visā dzīvē būs sievas valdnieks. (arī LFK 1935, 6072)
  3. Kad pārbrauc no baznīcas, tad jaunajam pārim dod ēst medus maizi, lai mīļi dzīvotu. (arī LFK 1935, 6074)
  4. Jaunlaulātie iegaumē, kura rados pirmāk ir kādas dzīres (kāzas, bēres vai kristības), tas pirmāk mirs. (LFK 1935, 6071)

Par maizi

  1. Kad samīca maizi, tad to vajaga labi nogludināt, tad būs preciniekiem apaļi, gludi zirgi. (arī LFK 1935, 6100)
  2. Kad maizi šauj krāsnī, tad nedrīkst kāpt pāri pār lizi, jo tad sasprāgst kukuļi. (arī LFK 1935, 6096)
  3. Kad cep maizi, tad pie maizes krāšņa nevar sildīt pakaļu, tad sprāgst maize. (arī LFK 1935, 6097)
  4. Maizi, kad izvelk no krāsns, nevar atstāt tukšu [krāsni], citādi, kad nomirst, mute stāv vaļā. (arī LFK 1935, 6089)
  5. Kad izvelk maizi no krāšņa, tad vajagot iesviest malku krāsnī, jo tās esot laipas pāri pār šķīstīšanas uguni uz debesīm. (arī LFK 1935, 6059)
  6. Kad izvelk maizi no krāšņa, tad vajaga iesviest malku krāsnī, lai nekad netrūktu ko cept. Ja to neizdara, tad citi atgādina: “Tukšs kā skauģa rīkle.” (arī LFK 1935, 6060)
  7. Maizes kukuli nevar likt ar nogriezto pusi uz durvīm, tad lec maize prom. (arī LFK 1935, 6090)
  8. Maizi nekad nedrīkst likt uz galda, pārgriezto galu uz durvīm. Tā aizdzenot projām svētību. (arī LFK 1935, 6057)

Par pienu

  1. Kad dod otram pienu, tad vajaga iemest sāli, lai nenobur krējumu prom. (arī LFK 1935, 6084)
  2. Pienu nevar nest pār krusta ceļiem, tad boris nobur projām. (arī LFK 1935, 6085)
  3. Ar tiem traukiem, ko lieto piena vajadzībām, par piemēram, kā slaucenes vai bļodas, kur tura pienu, ar tādu trauku nekad nedrīkst smelt ūdeni, jo tad sabojājot pienu un neesot labs krējums. (arī LFK 1935, 6065)

Par mājlopiem

  1. Kad nopērk sivēnus un gribētu, lai nevar noburt, tad vajaga tai aizgaldā, kur novietos sivēnus, ielikt visos četros aizgalda stūros par akmentiņam, un tad tikai laist sivēnus iekšā. (arī LFK 1935, 6101)
  2. Ja sivēns izrādās noburts un labi negrib ēst, tad vajaga saķērt pie pakaļējām kājām un ačgārnus vilkt pašam sev caur kājām cauri, tad burvība beidzās, un sivēns būs vesels. (arī LFK 1935, 6102)
  3. Sestdienās (saucamā svētvakarā) nedrīkst nekā šūt, ne lāpīt no zirga aizjūgiem, tad esot zirgiem jēli jeb cauri kakli. (arī LFK 1935, 6106)
  4. Nevajaga staigāt pāri tai vietai, kur zirgs vārtījies, tad sāpot galva. (arī LFK 1935, 6095)
  5. Veciem lopiem parasti ir ļoti cieta gaļa, ko nevarot savārīt mīkstu, tādēļ veci ļaudis saka, ka, vecu lopu kaujot, galvu vajaga griezt uz dienvidiem, tad varot gaļu ātri savārīt mīkstu. (arī LFK 1935, 6081)
  6. Lopus vajaga kaut pilnā mēnesī, jo tad vārot vai cepot gaļa piebriest. Ja kaujot tukšā vai grūstošā mēnesī, tad gaļa sarūk un paliek ļoti maz. (arī LFK 1935, 6082)

Par skalu

  1. Skalam nevar abus galus dedzināt. Ja dedzina abus galus, tad iznāk velnam zobens. (arī LFK 1935, 6091)
  2. Skalu nevar dedzināt vidū, tad paliek garš deguns. (arī LFK 1935, 6092)

Par zalkšiem

  1. Kad iet mežā, lai neredzētu zalkšus, tad nostājas meža malā un prasa: “Vai sāle līdzi?” Otrais prasa: “Ko darīsi ar sāli?” Pirmais atbild: “Zalkšus vārīs!” Tad zalkši nobīstas un tajā dienā nerādās.
  2. Kad iet mežā ogot, lai neredzētu zalkšus, tad kājas un acis apskalo ar Lieldienās svētītu ūdeni. Tad neredz, un arī nekož.
  3. Lai vasarā neredzētu ne zalkšus, ne kādus citus indīgus kukaiņus, Lielā Gavēņa laikā nedrīkst par viņiem runāt un viņus pieminēt.

Lieldienas

  1. Lai vasarā vanagi nelidotu sētā un neķertu vistas, tad Lielās piektdienas (Lielā piektdiena ir pirms Lieldienām pēdējā piektdiena) rītā paņem vecu pastalu, paņem pie auklām un velk uz mežu. Otrais ar žagaru dzen un sauc: “Tiš mežā! Tiš mežā!” Tā aizved pastalu un atstāj mežā, lai pūst. Bet vanagi tad sētā nelido.
  2. Lieldienas priekšvakarā nevarot iet pirtī mazgāties pēc saules rieta. Kas tad mazgājas, tas mazgājoties Kristus asinīs. (arī LFK 1935, 6063)
  3. Lielā Gavēņa laikā nelaiž nevienu svešu cilvēku stallī, jo tad varot pieburt visādas kaites un nelaimes. (arī LFK 1935, 6064)
  4. Lielās piektdienas rītā pirms saules lekšanas vajagot mazgāties tādā strautā, kas tekot pret sauli, jo tad nozūdot visādas kaites kā augoņi, tā arī citādas slimības. (arī LFK 1935, 6066)
  5. Lielo piektdienu nevarot neko dot cilvēkiem, tad nobur visu mantu projām. (arī LFK 1935, 6086)

Jaungads

  1. Jaungada naktī vajaga meitām iet stallī aitas ķērt (zināms, bez uguņa). Ja noķer aunu, dabūs tai gadā vīru, ja aitu, tad paliks meitās. (arī LFK 1935, 6067)
  2. Jaunagada naktī iet riķus lauzt. Uz kuru pusi sāk suņi riet, no tās puses jās precinieki. (arī LFK 1935, 6068)
  3. Jaungada vakarā nes malkas klēpi istabā. Kad ienes istabā, tad izskaita: ja malkas gabali iznāk pāris, tad nākošā gadā apprecēsies, ja nav pāris, tad paliks vēl vienu gadu meitās. (arī LFK 1935, 6069)
  4. Jaungada naktī meitas uzsēžas uz kāda koka un jāj trīs reizes apkārt cūku kūtij. Trešo reizi piesit pie durvīm un jautā: “Labvakar, Cūku māte! Cik gadiņus dārbos iešu?” Cik reizes cūka ieurkstās, tik gadus vēl neprecētai būs jāiet dārbos. (arī LFK 1935, 6070)

Dažādi

  1. Pastalas vajaga vakarā sasiet un pakarināt, citādi pa nakti velns braukā. (arī LFK 1935, 6087)
  2. Ragavas vajaga apgāzt uz acem, citādi velns braukā. (arī LFK 1935, 6088)
  3. Vīram, arī puišam nevar ļaut ar diviem nažiem ēst, tad viņš dzīvo ar divām sievām. (arī LFK 1935, 6093)
  4. Ja, koku zāģējot, grib lai atvāzes neaugtu, tad vajaga zāģēt tā, lai krītot galokne būtu pret ziemeļiem. (arī LFK 1935, 6103)
  5. Parasti saka: “Žagata žadzina, būs kādas jaunas ziņas”, un ticējums no senčiem ir tāds: ja žagata žadzinot lēkā pa koku galokni, tad būs kādas priecīgas ziņas. Bet, ja lēkā par koku pazariem, tad sagaidāmas bēdīgas ziņas. (arī LFK 1935, 6104)
  6. Kādā dienā uzkrīt pirmais sniegs, tādā dienā nākošā pavasarī vajaga stādīt kartupeļus, tad tārpi neēdot (jo bieži gadās, ka tādi rudi ķirmji izēd kartupeļus). (arī LFK 1935, 6080)
  7. Vasarā parasti kalst kadiķi. Tad skatās, kā kalst. Ja kalst zaru gali, tad tai gadā mirs bērni, ja vidus – pusmūža cilvēki, bet ja no augšas kalst, tad mirs veci cilvēki. (arī LFK 1935, 6085)
  8. Nedrīkst sunim kāpt pāri. Kas to dara, tas esot slinks cilvēks. (arī LFK 1935, 6094)
  9. Kad pļavā no siena kaudzēm paņem pēdējo sienu, tad kaudzes vietā vajaga iedurt bērza jeb kāda cita koka meiju, tad citā gadā augs gara zāle pļavā. (arī LFK 1935, 6107)
  10. Istabu slaukot, nekad nevajaga slaucīt mēslus pāri slieksnim, vajaga saņemt iekšpus sliekšņa. Ja slauka pāri slieksnim, tad pieber Laimai aces, kas guļ paslieksnej, un tā aiziet citur dzīvot. (arī LFK 1935, 6058)

SAKĀMVĀRDI

  1. Ar pieri mūri grib izgāzt.
  2. Kā vējš skrej, kā miets atduras.
  3. Silts ar sildīšanu, labs ar gaidīšanu.
  4. Kādu maizi izcep, tādu jāēd. Kādu sievu apprec, ar tādu jādzīvo.
  5. Maizi bez garozas nevar izcept.

ĪPATNĒJI PRIEKŠMETU NOSAUKUMI ALSUNGĀ

Puišus, kas ir lepni un iedomīgi, sauc par Anpīzradziņiem. (arī LFK 1935, 6054)

Veronikas burtnīcā šo nosaukumu nebija, bet tie teikti R. Drīzulei 1957. gadā:
Kaušķens – bļoda (LFK 1935, 6035)
Grjopis – katls (LFK 1935, 6036)
Ķocis – grozs (LFK 1935, 6037)
Tucīš – nazītis, mazs (LFK 1935, 6038)
Kangas – stelles (LFK 1935, 6040)
Pumpas – pogas (LFK 1935, 6043)
Nēzdaugs – galvas lakats(LFK 1935, 6044)
Pussvēta – sestdiena (LFK 1935, 6045)
Zēdele – sols, beņķis (LFK 1935, 6048)
Ķulpis – sāls trauks (LFK 1935, 6049)
Vītas – kartupeļu laksti (LFK 1935, 6050)
Reņģe – grava (LFK 1935, 6051)

ĒDIENU NOSAUKUMI

  1. Svilpene – piena putra (arī LFK 1935, 6052)
  2. Nātnpīžuks – kartupeļu biezputra (arī LFK 1935, 6053)
  3. Siltais grūdiņš – putraimu biezputra
  4. Nātnene – kartupeļu biezputra
  5. Pusnātnene – kartupeļi ar putraimiem sabakāti
  6. Pļumīzers – milti ar gaļu, bieza zoste

R. Drīzules pierakstos vēl:

  1. Plinkšķeni – pankūkas (LFK 1935, 6039)
  2. Pepe – gaļa (LFK 1935, 6041)
  3. Pauti – olas (LFK 1935, 6042)
  4. Rāceņi – kartupeļi (LFK 1935, 6046)
  5. Leitis – baltais sviests (LFK 1935, 6047)