Categories
Veronika Porziņģe - ziņģes

1. Kur tu jāsi, kalpa puisi?

Kā pašu vecāko pati Veronika dēvēja dziesmu “Kur tu jāsi, kalpa puisi?”. Tās melodiju pierakstīju 1985. gada 16. maijā.

  1. Jāj pie manis, kalpa puisi, es tev došu naktes mājas.
  2. Es tev došu naktes mājas, kumeļami tīras auzas.
  3. Kumeļami tīras auzas, tev vietiņu pataisīšu.
  4. Tev vietiņu pataisīšu baltiem lina palagiem.
  5. Baltiem lina palagiem, mīkstiem dūnu spilveniem.
  6. Mīkstiem dūnu spilveniem, rožu deķi apsegties.
  7. Rožu deķi apsegties, pate iešu klāt gulēt.
    iešu pate klātgulēti.
  8. No rītiņa celdamies abi divi žēli raud:
  9. Vienam žēli projām jāti, otram žēli šeit palikt.
    Vienam žēli projām iet, otram žēli še palikt.
  10. Neraud žēli, līgaviņa, rakstīš mazu grāmatiņu.
  11. Rakstīš mazu grāmatiņu zeltītām lapiņām.
  12. Zeltītām lapiņām, ar dimanta bokštābiem.
  13. Ar dimanta bokštābiem, ar sārkanu zēģelīt.
    ar sarkanu zieģelīti.

Šīs dziesmas tekstu 1957. gadā pierakstīja arī Rita Drīzule (LFK 1935, 5886). Gandrīz sešdesmit gadu laikā, skaitot no pirmā šīs dziesmas pieraksta 1929. gadā, suitos tā dziedāta, ļoti stingri saglabājot melodisko un ritmisko nemainību. Vislielākās atšķirības ir tieši tekstā. 1940. gadā Margrieta Vērsis, dzimusi 1899. gadā Gudeniekos, E. Melngailim to pašu melodiju dziedāja ar vārdiem “Tumša, tumša tā eglīte”.

Viens no senākajiem ir Lidijas Galenieces 1929. gadā Aizputes Alsungā pierakstītais dziesmas variants. To dziedājusi Trīne Līberģe, 76 gadus veca.

Trīnes Līberģes dziedāto dziesmas variantu publicējis Jēkabs Vītoliņš krājumā “Precību dziesmas” ar numuru 352. Turpat ar Nr. 350 ir Katrīnas Putniņas dziedātais, ko 1929. gadā pierakstījis E. Melngailis. Tikai J. Vītoliņš to pārlicis uz pusi sīkākās ritma vienībās tāpat kā Mades Veckājas, dzimušas 1888. gadā, dzīvojošas Grāveru ciema Bukstiņos, dziedātās dziesmas “Kur tu jāsi, kalpa puisi” variantus. Veronikas dziedātajam variantam tuvs ir Jāzepa Līlentāla šīs pašas dziesmas variants, kuru 1957. gadā pierakstījis A. Krūmiņš (LFK 1935, 8552).