Categories
Veronika Porziņģe - ziņģes

3. Meitas gula ābolāje

Starp abiem no Veronikas pierakstītajiem dziesmas “Meitas gula ābolāje” variantiem laika atstatums mērāms 41 gada garumā. A. Krūmiņam 1948. gada 1. augusta pierakstā nav iezīmēti varianti (LFK 1824, 244, 245).

  1. No rītiņa celdamiesi, celdamiesi atrodāsi ābolā.
  2. Ceļas, meitas, aunas kājas, aunas kājas, iet uz muižu sūdzēties.
  3. Ceļas puiši, aunas kājas, aunas kājas, iet uz muižu klausīties.
  4. Iet uz muižu klausītiesi, klausītiesi, kādu tiesu puišiem spriež.
  5. Puišiem sprieda bērzu rīkstes, bērzu rīkstes ar visieme pumpuriem.
  6. Meitām sprieda rožu lauku, rožu lauku ar visāme rozītēm.
  7. Lai tās sēja, lai ravēja, lai ravēja, lai pin rožu vaiņadziņu.

1989. gada 9. decembrī Veronika dziedāja nedaudz atšķirīgu variantu ar mainīgu ceturtās takts beigu daļu.

Savā burtnīcā viņa vēl piezīmējusi:

“Ja puiši dzied, tad tie dzied:
Puišiem sprieda auzu lauku ar visām auziņām.
Lai tie sēja, lai tie pļāva, lai baroja kumeliņu.”

Gluži kā rotaļā: ja apļa vidū meita, tad dzied tā, ja puisis, tad dzied citādāk. Šī ir viena no dziesmām, kurām suitos ir ļoti stabila melodija un teksts. Bez Veronikas tā pierakstīta vēl reizes astoņas. 1924. gadā E. Melngailim šo dziesmu dziedāja Pēteris Korāts (LMFM I, Nr. 123), 1926. gadā – Nikolajs Heņķis (LMFM I, Nr. 273), 1929. gadā – Andrejs Dūdiņš (LMFM I, Nr. 353) un Katrīna Putniņš (LMFM I, Nr. 324), 1940. gadā – Kate Lācs (LMFM I, Nr. 1234). 1957. gadā ir vēl divi A. Krūmiņa pierakstītie varianti, kurus dziedāja Katrīna Ļipinska un Margrieta Goldbergs (LFK 1935, 8527 un LFK 1935, 8497).