Kā atvase no tā paša celma ir uzskatāma dziesma “Balta puķe, zaļa niedre”, kuru teicēja 1948. gadā A. Krūmiņam dziedāja šādi (LFK 1824, 257, 258):
- Dzērājpuisis bēdājāsi, kur būs ņemti līgaviņu.
- Balta puķe ezerā, tā dzērāja līgaviņa.
- Peld, puķīte, maliņā, būsi mana līgaviņa.
- Balta puķe atbildēja: labāk ziedu ezerā;
- Labāk ziedu ezerā, ne dzērāja līgaviņa.
1985. gadā mēs vēlreiz atgriezāmies pie šīs dziesmas. Izmaiņas metriskajā uzbūvē – ceturtdaļpauze trešajā taktī un pusnots desmitajā. 1948. gadā dziedātajā variantā sākumā līgani mainās 2/4 ar 3/4 un desmitajā taktī vēlreiz tiek “iemesta” trīsdaļība, kas neļauj iejusties vienmērīgajā dziesmas plūdumā. Dziedātājas mūža otrajā pusē vairāk darbojusies inerce: blakus trīs taktis trijdaļu metrā, pārējās – tikai divdaļīgā. Vēl jāpiezīmē, ka 1985. gada variantā dziedātāja mainījusi piedziedājuma formulu:
- Balta puķe, zaļa niedra tili vai
Ezerāje līgojāsi trād, ridi, ridi rallallā.
Ezerāje līgojās, urā, urā, urā!
Tur jā, tur jā, tidrī, tidrī opsapsā.
