Categories
Veronika Porziņģe - ziņģes

10. Man bij krietnis arājiņis

Neparasti bagāta ir dziesma “Man bij krietnis arājiņis”. Vienam tekstam ir vairākas melodijas, kuras nav sastopamas ne ar vienu citu tekstu. Šo maigi līgano melodiju 6/8 taktsmērā pierakstīju no Veronikas jau 1982. gadā. 1989. gadā izmaiņu tai nebija, ja nu vienīgi tekstā, piedziedājuma vietā atkārtojot panta pirmās divas teksta rindas. Šo dziesmas variantu pazīst arī etnogrāfiskā ansambļa sievas.

  1. Tam bij divi melni zirgi, tas trešajis iten baltis.
  2. Vienu devu kungam jāti, otru kunga suilaiņami.
  3. To trešaju pats es jāju kungam līdzi Jelgavāi.
  4. Paliec sveika, mana mīļā, trīs gadiņus nepāriešu.
  5. Trīs gadiņi pagājuši, nav mājāsi mīļākajis.
  6. Eimu rožu dārziņāje, pinu rožu vaiņadziņu.
  7. Tai pašaji vakaraji dod pie loga labvakaru.
  8. Ūztais, meitiņ, tu to lodziņ, es ar tev grib parunāti:
  9. Neskaistiesi, mana mīļā, kad man citis kumeliņis.
  10. Kad tev citis kumeliņis, man ir citis arājiņis.
  11. Ja tev citis arājiņis, man ir cita līgaviņa.
  12. Aiztais, meitiņ, tu to lodziņ, es ar tev vairs nerunāšu.
  13. Eimu rožu dārziņaji, pinu rožu vaiņadziņu.

Tuvs šim variantam ir Elizabetes Cērmanes 1957. gadā A. Krūmiņam dziedātais variants (LFK 1935, 8601).
Lūk, otra melodija. Iespējams, šeit tekstam ir tikai piedziedājuma variants. 1980. gadā “Suitu sievas” to dziedāja sava ansambļa pastāvēšanas 25 gadu jubilejā, bet aktīvajā koncertprogrammā dziesma nav paliksi sava teksta dēļ, kurš sievām gauži nepatika.

Ir arī trešais šīs dziesmas melodijas variants. To A. Krūmiņam 1957. gadā dziedāja baseniece Marija Leja (LFK 1935, 8562).

Teicēja savu dziedājumu pabeigusi ar šādu dzīves gudrību:

  1. Reti, reti tie siliņi, kas ar baltiem ziediem zied.
  2. Reti, reti tie puisēni, kas pie savas pirmās brūts.