Par pieciem bēriem kumeliņiem, kuri uz akmeņa auzas ēda, 1926. gadā E. Melngailim dziedāja N. Heņķis, bet vēl pirms tam – P. Korāts, kurš vēlreiz šo dziesmu dziedāja 1941. gadā A. Krūmiņam. Veronika man dziesmu nodziedāja tā, kā tā atrodama visvecākajos rakstītajos piemēros. Arī teksts tas pats.
- Visi pieci piederēja jaunajami brālišami.
- Brālīts prasa māsiņai: kādu jūgti kumeliņu?
- Ja sarkana gaisma ausa, jūdz sarkanu kumeliņu.
- Ja pelēka diena ausa, jūdz pelēku kumeliņu.
Ir jāpiemin vēl divas dziesmas ar līdzīgu tekstu, lai arī tās nekādā ziņā nav viena celma atvases. Pirmā no tām ir Annas Gulbes 1957. gadā A. Krūmiņam dziedātā (LFK 1935, 8536). Tekstā ir apvienotas divas tēmas, kuras parasti dzied arī kā divas atsevišķas dziesmas. Melodija stingrā astoņu taktu periodā, kur pietiek vietas gan teksta, gan piedziedājuma trallām:
- Visi pieci piederēja jaunajame brālīšame.
- Brālīts prasa brālīšam: kādu jūgsi kumeliņu?
- Kad pelēka diena ausa, jūgš pelēku kumeliņu.
- Kad sarkana saule leca, jūdz sarkanu kumeliņu.
- Tautiets jūdza, brālīts jūdza, abi jūdza kumeliņu.
- Tautiets sauca, brālīts sauca, nāc, māsiņa, klāt sēdēt!
- Jau es pati nezināju, kuram iet klāt sēdēt.
- Labāk eimu tautiešam, ne savam brālīšam –
- Brālīts mani vizinās mazu zemes gabaliņ.
- Tautiets mani vizinās, visu mūžu dzīvojot.
Otrā dziesma ar šo pašu tekstu ir no A. Lāča repertuāra. Tā ir neparasti sarežģīta – no desmit taktīm tikai divās tiek dziedāts sižetiskais teksts, pārējais ir vairākslāņu piedziedājums. Vai vārds “filis” nozīmētu “zivis”? Varbūt tam kāda cita nozīme? Un kāda gan ezerā guļošām zivīm varētu būt saistība ar pieciem bēriem kumeliņiem?
- Brauks māsiņa pie tautieša, kādu jūgti kumeliņu?
- Ja pelēka diena ausa, jūdz pelēku kumeliņu.
- Ja sarkana saule lēca, jūdz sarkanu kumeliņu.
- Jūdz, brālīti, kādu gribi – visi pieci tavi bija.
Šī A. Lāča dziesma arī varētu tikt apskatīta kā Jūrkalnei raksturīga, par ko ieminējos, runājot par dziesmām “Švaki, švaki jūra krāca” un “Balta puķe, zaļa niedre”.
