1948. gada augustā A. Krūmiņam dziedāta dziesma “Zinu, zinu, bet neteikšu” (LFK 1824, 246, 247).
- Mazā glāzu muiželē, tur aug mana līgaviņa.
- Jemu savas vieglas kājas, eimu viņu apciemot
apraudzīt. - Mīļākajā sēd pie galda, raksta mazu grāmatiņu.
- To vien labi neredzēju, ko ielika bokštābāi –
bokštābej – - Vai ielika manu vārdu, vai ar citu mīļāko.
