Categories
Veronika Porziņģe Veronika Porziņģe - tautasdziesmas

62. Dvieļus karot, apdvieļojot 1213–1216

Kas tā nauda, kas tā nauda:Ledus vien, ledus vien;Kas tie dvieļi, kas tie dvieļi –Spaļi vien, spaļi vien. Mūc, mūc, Andrej,Nu tevi kārs –Nu tevi pakārsAr linu šķiedru. Atlika pūra,Pietrūka tautas;Atlika pūraTrīs brāļu tiesa. Sala rokas, sala kājas,Līdz pūriņu pielocīju;Tautiņās izdalījuSiltāje istabej;Sitlāje istabej,Balti cimdi rociņej.

Categories
Veronika Porziņģe Veronika Porziņģe - tautasdziesmas

60. Vaiņaga dancenāšana 1179–1191

Nu es iešu apraudzītNu tik iešu paraudzītVakarēju likumiņu:Vakar liku vaiņadziņu,Šodien radu cimda pāru.Šorīt radu cimdu pāru. No rožu lapamTiltiņu tausu;Tur jāja kundziņi,Tur karjavīri,Tur mūsu māsiņaVaiņagu nesa. Mīļā Māra man vaicāja:Ko nes zīda nēzdauge?Nesu savu vaiņadziņu,Ar godiņu savalkātu.Ar godiņu savalkājse. Škirjat ceļu, rūmējat:Saule nāca istabej;Saule nāca istabejAr zarotu vaiņadziņu.Ar trijstūru vaiņadziņu. Bāleniņi, bāleniņi,Trinies asu zobentiņu:Šodien tautas […]

Categories
Veronika Porziņģe Veronika Porziņģe - tautasdziesmas

59. Jauno pāri modinot 1166–1178

Šorīt saulite klētej lēca,Mēnestiņis paklētej;Mūs māsiņa gultej gul,Mūs brālitis gultej gul,Tautu dēls pagultej.Tautu meita pagultej. Ko saka zvierbulis,Jumtej zierzdams?Šej gul CīliteAr savu Pēteri. Cīrulis dziedājaViers klētes jumtu;Mūs māsa raudājaKlēts dubenej;Klēts dubenej,Tautieša klēpej;Tautieša klēpejBez vaiņadziņa. Sol gulēt, tautu dēls,Kā gul manis bāleniņis;Kur viš, vella, tā gulēja,Kā gul manis bāleniņis –Visu nakti grabinājaGar manam ribiņam. Guli, guli, […]

Categories
Veronika Porziņģe Veronika Porziņģe - tautasdziesmas

56. Mičošana 1152–1157

Senākās kāzās pirmajā vakarā līgavai noņēma linkaini un apsēja sievas galvas rotu – lupatu (sviedrautu), aubi, ragus (zīda lakatiņu ar mezglu augšpusē) un zīdeni (smagu zīda lakatu zaļā, retāk – zilā vai brūnā krāsā). Pēc mičošanas jauno pāri aizvadīja uz klēti gulēt. Gulbis gulēj ūdenej,Gulbis gulēj uz ūdeņa,Es iekš ļaužu valodami;Ceļies, gulbi, no ūdeņa,Es no ļaužu valodam. […]

Categories
Veronika Porziņģe Veronika Porziņģe - tautasdziesmas

55. Dancošana 1128–1151

Kad pusdienas paēstas, tad jaunais pāris un panāksnieki iet dancot pirmo danci. Tad dziedātājas dzied. Paši divi malti gāja,Smalkus miltus gribēdami;Paši divi dancāt gāja,Smukus bērnus gribēdami.Labu dzīvi gribēdami. Pats savu draudziņuDancāt vedu,Nedošu citamRociņas spaidīt. Ved, manu brāliti,Viens pats dančus –Tav māsas maziņas,Tautmeita lepna. Dancot gribu, dancot gribu,Nav neviena spēlmaniša:Kājas vien vēcināju,Par plāniņu staigājot. Spēlmani, brāliti,Pūš […]

Categories
Veronika Porziņģe Veronika Porziņģe - tautasdziesmas

54. Panāksnieces dzied 1119–1127

Neiešu pret kalnuNeiešu pret saulesNevienu soli;Nelūgšu tautiņasNelūgšu tautietiNevienu vārdu. Caur ābeļu bierzi jāju,Uz kumeļa ziedi bira;Kad es gāju caur tautam,Tautām bira asariņas. Tikam situ tautu galdu,Līdz sasitu šķēpelēs;Tikam rāju tautu dēlu,Līdz es viņu ūzvaļāju. Tautu dēls kā vācietisGarjus matus audzenāja –Tos būs labi māsiņejGar rociņu sitenāt. Lipa, lipa liepu lapaPie manam villainem;Tā pielipa tautu dēlsPie […]

Categories
Veronika Porziņģe Veronika Porziņģe - tautasdziesmas

53. Karošana 1109–1118

Panāksniecēm un dziedātājām karojot, gānoties, tiek dziedāts pamīšus pa pantam līdz galīgai uzvarai. Parādā neviena puse nepalika. Karošana bieži beidzās ar patiesu plūkšanos, līdz kāzenieki iekarsušās dziedātājas izšķīra. Šorīt sārkanaSaulite lēca,Šodien vajagaKarjam būt. Jūs labi ļautiņi,Mēs ari labi,Nu mēs viens otruGānīsam. Gāžam, gāžamTos svešus ļaudis,Gāžam tos kalnus,Tos mūrjus viers! Izskaitam mēs, māsiņas,Vai ir visas dziedātājas:Ira […]

Categories
Veronika Porziņģe Veronika Porziņģe - tautasdziesmas

51. Par alu 958–965

To mieziti putru vāru,To brūvēju alutiņu;Man tā putra tā nesmeķ,Kā smeķ miežu alutīš. Vecais tēs ar apeniViens otram labu dara:Tēs dar maiksti apeņam,Apen’s tēvu dancenāja. Alutiņi, medutiņi,Ko darīji vīriņam?Vīrīš gāja pa celiņu,Cepuriti mētādams. Vecajam tēviņamPadar’ auzu alutiņu:Tas mācēja bubināt,Rijas krāsni kurināt. Šādi tādi klinklāviņiIzdzer manu alutiņu;Kur tie mani paša bērni,Miežu vārpu lasītāji? Alus vīrs, alus […]

Categories
Veronika Porziņģe Veronika Porziņģe - tautasdziesmas

49. Apdzied vakarbrāli un vakarmāsu 897–908

Vakaru māsa ir līgavas krustmāte vai nu kāda cita līgavas tuva radiniece, tāpat vakaru brālis ir krustmātes vīrs vai cits līgavas tuvs radinieks. Arī panāksnieces ir līgavas tuvas radinieces, tāpēc arī tos visus tāpat tautas nicina kā līgavu. V. Porziņģe Vakara brāliti,Izskaiti bērnus –Vilks citus timbājaAvotu leje;Es citu pagāzuPie cūku siles;Cūkam nesot,Uzmīzu viersui. Vakaru brāliti,Izskaiti bērnus:Es […]

Categories
Veronika Porziņģe Veronika Porziņģe - tautasdziesmas

45. Pie galda sēžoties 855–862

Dziedātājas dzied, pie galda sēžoties Sēd, brāliti, kur tav tikaSave tēva istabe:Sēd krēsle, sēd beņķe,Sēd galdiņa galiņe. Sēd, manu brāliti,Saulītes puse;Tā tautu dūmaļaTave ēne. Sēd, manu brāliti,Piesēdi sagšu;Ja tu sagšu piesēdēsi,Kad tu sagšu piesēdēsi,Tad tu viņu ūzvarēsi;Tad tu viņu ūzvaļāsi;Ja tu sagšu nepiesēdi –Kausaties, rāsaties. Kas tā tāda griezes gālaSēd pie mana bāleniņa?Kur mana lielā […]

Categories
Veronika Porziņģe Veronika Porziņģe - tautasdziesmas

39. Sagaidot apdzied panāksniekus 780–791

Simtu cēlu zīļu krēslu,Simtu gaidu vedējiņu;Aili manu lielu kaunu –Viens atnāca nozaritis. Paskaties tu, Anniņa,Kādu ziergu tu atjāji –Tu atjāji stulbu kuili,Pie ausem turēdams. Nevienam tādi ziergi,Kādi ziergi Mūrniekam –Četras kājas, četri kauli,Garja aste pakaļej. Cerēj lāci gūrājamViņej lauka galiņej;Tas tautieša kumelīš,Pērnā spalva mugurej. Es pagriezu kumeliņuKāpostiņu lapiņe;Tautu dēlis nevarējaAuzu pūra sējumej. Pasakat, panāksnieki,Kādus ziergus […]

Categories
Veronika Porziņģe Veronika Porziņģe - tautasdziesmas

38. Sagaida jauno pāri 719–779

Kad no baznīcas brauc uz tautieša mājām, tad tur jau dziedātājas sagaida un mēģina visādi nopelt tautu meitu. Ko zinu gaidīt,Ko negaidīt –Ne pūta taures,Ne sūta vēstis. Gaidīt mums to brālīti,To brālīti gaidījām,Ko šorīt raidījām:Ar bēraju kumeliņu,Sudrabiņa iemauktim. Sīvi, sīvi zīle brēcaVārtu staba galiņe:Uz celiņa mans brālitis,Dievs to zina, kā paries. Pārbrauks brālitisNo Dieva namaNo […]

Categories
Veronika Porziņģe Veronika Porziņģe - tautasdziesmas

34. Sērdiene iet tautās 656–663

Nākat, ļaudis, skatīties,Kā ģērbjas sērdienite;Ko tā sedza, ko tā ģērba –Tai nav māte, taisītāja. Kur tu teci, mīļā Māra,Pilla sauja prievetiņi?Es jau teku pie sērdienes,Dzierd sērdieni saderam. Kas iemauktus žvadzinājaKas iemauktus šķindenājaĀz kalniņa lejiņej?Āz aploka lejiņej?Dēkla cēla sērdienitiLabu ļaužu kumeļam. Verjat dores iten plati –Sērdienites pūru nesa.Kas par godu, ka atlika,Kas par kaunu, ka pietrūka. […]

Categories
Veronika Porziņģe Veronika Porziņģe - tautasdziesmas

32. Pūra vedamās dziesmas 626–640

Man atbrauca tautu dēlsAr zvierbuli pūru vest;Jūdz, brāliti, savu bēri,Laiž zvierbuli žagaros. Kā krupitis tautu dēlis,Kā sisenis kumelīš;Grib krupitis man ūzceltSiseņam mugurej;Ne krupitis mani cels,Ne sisenis panesīs. Es pūriņu nelocīju,Pate vien barojos –Pieci bēri mani vilka,Līka ķēve pūru velk. Tautu dēlis sapierdās,Manu pūru paceldams;Dziedādama, ne pierzdamaEs pūriņu pielocīju. Atpakaļ mans pūriņis,Atpakaļ bāleniņi –Uz celiņa sazinājšiSlinku […]

Categories
Veronika Porziņģe Veronika Porziņģe - tautasdziesmas

30. Precinieki sader 605–613

Visi mani rožu kokiŠorpu, torpu nolocīti;Pate rožu ravētājaAr tautam saderēja. Garjum jāju pūru lauku,Rudzu lauju meklēdama;Garjum laidu saimenieku,Ar kalpiņu saderēju. Pāri bridu baltābolu,Sarkanaju meklēdama;Garjum laidu saimenieku,Ar kalpiņu saderēju. Sadzeram to kanniņu,Tā kanniņa sadzerama;Saderam to meitiņu,Tā meitiņa saderama. Gauži raud bērzu bierze,Dzierdēj mani saderam.Neraud gauži, bērzu bierze,Būs tav cita ganītāja;Būs tav cita ganītāja,Nebūs tāda dziedātāja. Skani, […]

Categories
Veronika Porziņģe Veronika Porziņģe - tautasdziesmas

29. Dēlu māte meklē jauņuvi 601–604

Mute niez, mute niez,Kas kukuli atnesīs?Dēlu māte atlungā,Raušu kule padusej. Vilka māte, dēlu māte,Abas vienu ceļu tek:Vilku māte jēru tek,Dēlu māter jauņuvītes;Vilku māte gan daboja,Dēlu māte nedabos. Dēlu māte mani sauca:Meitiņ mana, jauņuvit!Ne tu sauci, ne es būšuTava dēla līgaviņ:Citas mātes meitiņ’ biju,Cita dēla līgaviņ. Ik dieniņas ciema sievasNāk pie manas māmuļites;Piermāk nāca nītes šķietu,Peicāk […]

Categories
Veronika Porziņģe Veronika Porziņģe - tautasdziesmas

26. Precības izjūk 583–586

Puķīt, mana līgaviņa,Cita vīra rociņej.Mana paša vaina bija:Kam tik ilgi audzenāj. Kur, puķīte, tu paliksi,Es ar citu saderēju.Skrej porej, alus žūpa,Man jau tevis nevajaga. Skrej, bitīte, sasit spārnus –Izpraulējis ozoliņis;Ej, māsiņa, gar netikli,Sajem savas villainites. Lija lietus, nenolija,Rasināt rasināja;Jāja tautas, neatjāja,Rūdināt rūdināja.

Categories
Veronika Porziņģe Veronika Porziņģe - tautasdziesmas

25. Meita vēl negrib precēties 574–582

Būt es tāda gājējiņa,Kā māmiņa devējiņa,Seb būt savus baltus vaigusAsaram noraudājse,Sen būt savas villainitesPar maiziti apēduse. Tautiets manu māmuļitiVīn ar medu vien dzierdījs;Dzer, māmiņa, nebaidies,Soli mani, es neiešu;Soli mani, es neiešu,Nedos mani bāleniņi. Lūgšus lūdzu brālišam:Sēj pie loga kaņupites –Līdz tautiņas istabej,Es pa logu kaņupēs. Dzīvādama nezināju,Ka bāliņi suņi būs:Iejūdz bērus kumeliņus,Izdod mani tautiešam;Izdod mani tautiešamVisu […]

Categories
Veronika Porziņģe Veronika Porziņģe - tautasdziesmas

24. Meita jau nolūkojusi sev tautieti 560–573

Ziedi, ziedi, papuvīte,Tav raženi ziedi zied;Puškojies, sērdienīte,Tav raženas tautas jāj. Tav, tēviņ, daudz dēliņi,Man to vienu dižāko:Man ganiņu nevajaga,Man vajaga arājiņu. Dižens puisis, slaida roka,Iznesīga valodiņa,Pie tā ietu, tas man tika,Kaut māmiņa tam devuse. No rasiņas izritējaDiv sārkani āboliņi;Pa prātam ūzaugušiDiv ražani tēva dēli. Ar zīliti ziņu laiduSavam linu arājam:Lai tas nāca šoruden,Lai ilgāki negaidīja. […]

Categories
Veronika Porziņģe Veronika Porziņģe - tautasdziesmas

23. Precinieki, precības 527–559

Sveši ļaudis laivu prasa,Āz ūdeņa stāvēdami;Irjat laivu, bāleniņi,Bet jūs gudri runājiet:Ja tautiņas māsu prasa,Sak – māsiņa šūpulej. Kaza grauza pabērziti,Abu kāju pieminuse;Puiši lūdza meitu māti,Abas rokas bučādami. Maza, maza meitiņaAudeklu meta,Mazs, mazs puisitisLūkot gāja. Slauki, mārša, nama plānu,Es slaucīšu istabiņu:Piermāk tautas namej nāk,Tad tika nāks istabej:Piermāk tevi mīļi lūgs,Tad tik mani bildenās. Dziedu dziesmu kāda bija,Ne […]

Categories
Veronika Porziņģe Veronika Porziņģe - tautasdziesmas

21. Māsu dod tautās 488–519

Šorīt agri piecēlosiPar visiemi rītiņiem:Svešas tautas gaidīdama,Tautās māsu raidīdama. Sinipīte sīva, dzedra,Sīva, sīva sinipīte,Sēsim tālu līdumai;Sēsim tālu tīrumei;Mūs māsiņa sīva, dzedra,Sīva, sīva mūs māsiņa,Dosim tālu tautiņās. Brāļi māsu pārdevušiPar sārkanu āboliņu;Suņi, suņi, ne brāliši,Nav ābolu redzējuši. Ai, dieniņi, tai māsaiNežēlīgi bāleniņi:Māsa raud istabej,Brāļi dīda kumeliņus. Brāļi māsu izdevušiPar sārkanu āboliņu;Māsa, roze, nokūpējseIstabiņas dubenej. Sak brālitis […]

Categories
Veronika Porziņģe Veronika Porziņģe - tautasdziesmas

17. Pūru lokot 330–357

Pūrīš lēti lētinams,Ne tik lēti pielokams;Grib pūriņis jautru miegu,Gribēj gudru padomiņu. Miedzīš nāca saulitē,Ko darīšu vakarej?Pavasaru tautas jāja,Ko rudeni vairošos? Miedzīš naca, gulēt gribu,Nelaiž mani māmuļite;Sak’ māmiņa nelaizdama:Vai miedziņis pūru loka?Vai miedziņis pūru loka,Vai auž baltas villainites? Auž, māmiņa, villainites,Sit dvieliti galiņej:Kad es iešu tautiņās,Kur slaucīšu asariņas? Aitiņ mana sīksprodzīte,Māmiņ smalka vērpējiņa:Piecas sagšas ielocījuVienej saujas […]

Categories
Veronika Porziņģe Veronika Porziņģe - tautasdziesmas

15. Meita zīlē nākotni 296–303

Es nezinu kur lec saule,Kur noiet vakarej;Es nezinu, kur āziešu,Kur mūžiņu nodzīvāšu. Kalnej kāpu raudzīties,Vai sārkani apšu gali;Kad sārkani apšu gali,Tad es iešu tautiņās. Visas manas raibas rozesCaur riķim izaugušas;Vai būs man par novaduTautiņās jāaiziet? Tīrumej, klajumejGrozu savu vaiņadziņu:Kur saulite atspīdēs,Tur mūžiņu nodzīvošu. Šorītiņu es atraduRasej skābu āboliņu;Ai, Dieviņi, vai es būšuSīv atraiša līgaviņa? Lustīgs […]

Categories
Veronika Porziņģe Veronika Porziņģe - tautasdziesmas

14. Es bij’ liela dziedātāja 281–295

Ceļu gāju dziedādama,Kā cielava rakstīdama,Tam puišam tītīdama,Kam nebija līgaviņa. Ja man sūri, ja man grūti,Es vēl grazni padziedāju;Es vēl grazni padziedāju,Skauģam sierdi ēdināju;Skauģam sierdi ēdināju,Sav siersniņu remdināju. Kaut jo gara vasariņa,Man dziesmiņas nepietrūka:Man dziesmiņas trīs pūriņiBrāļ apeņu dārziņej;Div pūriņus izdziedāju,Trešam vāku vien pacēlu. Ūzkliegdama es dziedāju,Ūzkliegdama gavilēju:Vai tādēļ dēlu māte,Nejems mani jauņuvem? Es varēju sadziedātAr […]

Categories
Veronika Porziņģe Veronika Porziņģe - tautasdziesmas

13. Es bij’ meita! 258–280

Es mātei viena meita,Visu labu gribētāja:Piena, sviesta ēdējiņa,Pie puišim gulētāja. Māte manim pliķus cierta –Kam nemaucu zābaciņus;Baltas diega zeķes,Melli zābaciņi,Baltis manim slēžu kleklis,Par spranciski šūts. Priekšiņ mana, pakaļiņa,Pats es tevi appuškoju:Priekšej liku zīd’ ar zeltu,Pakaļej matpentiņu. Audzi, ziedi, linu lauks,Es negribu sudrabiņu:Kad apvilkšu baltu kreklu,Spīdēs tas kā sudrabīš. Ik rītus balts krekls,Brūns lina lindruks,Glužena gāliņa,Spožs vaiņadziņis. […]

Categories
Veronika Porziņģe Veronika Porziņģe - tautasdziesmas

9. Par kumeļu 138–141

Pierc, tētiņ, tādu ziergu,Ka var seši sasēdēt:Tēs ar māti, bērs ar aukli,Es ar savu līgaviņu. Bērits, manis kumeliņis,Tek, gāliņu grozīdams;Zīža groža, zelta loks,Sudrabiņa iemauktiņi. Ai, manu bēriti,Basam kājam,Trīs jūdzes ripojiPie īstas māsas. Raksta māte, raksta meita,Nenoraksta garju ceļu;Dulumbēris kumeliņis,Tas noraksta garju ceļu.

Categories
Veronika Porziņģe Veronika Porziņģe - tautasdziesmas

8. Es bij’ puika! 133–137

Cik sen mana māmuļiteSietave sitenāj;Būt’ māmiņa nu redzējseTādu vīru uzaugam. Tikam aru druviņej,Līdz nosvīda kumelīš;Tikam dzēru miežu alu,Līdz matiņi pilēt sāk. Lai es aru, lai es braucu –Pakavotis kumeliņis;Kā neāršu, kā nebraukšu –Mans brālitis kalējīš. Ko var boris man darīt,Ko var skauģis man darīt,Ko manam kumeļam –Pats es dzimis piektu rītu,Kumeļš piektu vakariņu. Es ozola vīrīš bijuAr ābeļu […]

Categories
Veronika Porziņģe Veronika Porziņģe - tautasdziesmas

7. Par tikumu 119–132

Ai, kauniņi, ai, godiņi,Abi līdzi, piedzimstot;Dod kauniņu kaunēties,Dod godiņu godēties. Diena ausa, saule lēca,Tas piermais gaišumīš;Dies palīdz, labrītiņ,Tā piermā valodiņa. Balta zied ceļmalaiVai tā ieva, vai ābele;Balta nāca par celiņuVai tā sieva, vai meitiņa. Aun, meitiņa, baltas kājas,Nebērž spožu vaiņadziņu:No kājām godu rauga,Ne no spangu vaiņadziņa. Puišam mutes es nedevu,Vaiņadziņu valkādama:Tīra mana dvēselīteKā tērauda gabalīš. […]