Kas tā nauda, kas tā nauda:Ledus vien, ledus vien;Kas tie dvieļi, kas tie dvieļi –Spaļi vien, spaļi vien. Mūc, mūc, Andrej,Nu tevi kārs –Nu tevi pakārsAr linu šķiedru. Atlika pūra,Pietrūka tautas;Atlika pūraTrīs brāļu tiesa. Sala rokas, sala kājas,Līdz pūriņu pielocīju;Tautiņās izdalījuSiltāje istabej;Sitlāje istabej,Balti cimdi rociņej.
Author: suitos
Nu es iešu apraudzītNu tik iešu paraudzītVakarēju likumiņu:Vakar liku vaiņadziņu,Šodien radu cimda pāru.Šorīt radu cimdu pāru. No rožu lapamTiltiņu tausu;Tur jāja kundziņi,Tur karjavīri,Tur mūsu māsiņaVaiņagu nesa. Mīļā Māra man vaicāja:Ko nes zīda nēzdauge?Nesu savu vaiņadziņu,Ar godiņu savalkātu.Ar godiņu savalkājse. Škirjat ceļu, rūmējat:Saule nāca istabej;Saule nāca istabejAr zarotu vaiņadziņu.Ar trijstūru vaiņadziņu. Bāleniņi, bāleniņi,Trinies asu zobentiņu:Šodien tautas […]
Šorīt saulite klētej lēca,Mēnestiņis paklētej;Mūs māsiņa gultej gul,Mūs brālitis gultej gul,Tautu dēls pagultej.Tautu meita pagultej. Ko saka zvierbulis,Jumtej zierzdams?Šej gul CīliteAr savu Pēteri. Cīrulis dziedājaViers klētes jumtu;Mūs māsa raudājaKlēts dubenej;Klēts dubenej,Tautieša klēpej;Tautieša klēpejBez vaiņadziņa. Sol gulēt, tautu dēls,Kā gul manis bāleniņis;Kur viš, vella, tā gulēja,Kā gul manis bāleniņis –Visu nakti grabinājaGar manam ribiņam. Guli, guli, […]
Senākās kāzās pirmajā vakarā līgavai noņēma linkaini un apsēja sievas galvas rotu – lupatu (sviedrautu), aubi, ragus (zīda lakatiņu ar mezglu augšpusē) un zīdeni (smagu zīda lakatu zaļā, retāk – zilā vai brūnā krāsā). Pēc mičošanas jauno pāri aizvadīja uz klēti gulēt. Gulbis gulēj ūdenej,Gulbis gulēj uz ūdeņa,Es iekš ļaužu valodami;Ceļies, gulbi, no ūdeņa,Es no ļaužu valodam. […]
Kad pusdienas paēstas, tad jaunais pāris un panāksnieki iet dancot pirmo danci. Tad dziedātājas dzied. Paši divi malti gāja,Smalkus miltus gribēdami;Paši divi dancāt gāja,Smukus bērnus gribēdami.Labu dzīvi gribēdami. Pats savu draudziņuDancāt vedu,Nedošu citamRociņas spaidīt. Ved, manu brāliti,Viens pats dančus –Tav māsas maziņas,Tautmeita lepna. Dancot gribu, dancot gribu,Nav neviena spēlmaniša:Kājas vien vēcināju,Par plāniņu staigājot. Spēlmani, brāliti,Pūš […]
Neiešu pret kalnuNeiešu pret saulesNevienu soli;Nelūgšu tautiņasNelūgšu tautietiNevienu vārdu. Caur ābeļu bierzi jāju,Uz kumeļa ziedi bira;Kad es gāju caur tautam,Tautām bira asariņas. Tikam situ tautu galdu,Līdz sasitu šķēpelēs;Tikam rāju tautu dēlu,Līdz es viņu ūzvaļāju. Tautu dēls kā vācietisGarjus matus audzenāja –Tos būs labi māsiņejGar rociņu sitenāt. Lipa, lipa liepu lapaPie manam villainem;Tā pielipa tautu dēlsPie […]
Panāksniecēm un dziedātājām karojot, gānoties, tiek dziedāts pamīšus pa pantam līdz galīgai uzvarai. Parādā neviena puse nepalika. Karošana bieži beidzās ar patiesu plūkšanos, līdz kāzenieki iekarsušās dziedātājas izšķīra. Šorīt sārkanaSaulite lēca,Šodien vajagaKarjam būt. Jūs labi ļautiņi,Mēs ari labi,Nu mēs viens otruGānīsam. Gāžam, gāžamTos svešus ļaudis,Gāžam tos kalnus,Tos mūrjus viers! Izskaitam mēs, māsiņas,Vai ir visas dziedātājas:Ira […]
To mieziti putru vāru,To brūvēju alutiņu;Man tā putra tā nesmeķ,Kā smeķ miežu alutīš. Vecais tēs ar apeniViens otram labu dara:Tēs dar maiksti apeņam,Apen’s tēvu dancenāja. Alutiņi, medutiņi,Ko darīji vīriņam?Vīrīš gāja pa celiņu,Cepuriti mētādams. Vecajam tēviņamPadar’ auzu alutiņu:Tas mācēja bubināt,Rijas krāsni kurināt. Šādi tādi klinklāviņiIzdzer manu alutiņu;Kur tie mani paša bērni,Miežu vārpu lasītāji? Alus vīrs, alus […]
Vakaru māsa ir līgavas krustmāte vai nu kāda cita līgavas tuva radiniece, tāpat vakaru brālis ir krustmātes vīrs vai cits līgavas tuvs radinieks. Arī panāksnieces ir līgavas tuvas radinieces, tāpēc arī tos visus tāpat tautas nicina kā līgavu. V. Porziņģe Vakara brāliti,Izskaiti bērnus –Vilks citus timbājaAvotu leje;Es citu pagāzuPie cūku siles;Cūkam nesot,Uzmīzu viersui. Vakaru brāliti,Izskaiti bērnus:Es […]
Dziedātājas dzied, pie galda sēžoties Sēd, brāliti, kur tav tikaSave tēva istabe:Sēd krēsle, sēd beņķe,Sēd galdiņa galiņe. Sēd, manu brāliti,Saulītes puse;Tā tautu dūmaļaTave ēne. Sēd, manu brāliti,Piesēdi sagšu;Ja tu sagšu piesēdēsi,Kad tu sagšu piesēdēsi,Tad tu viņu ūzvarēsi;Tad tu viņu ūzvaļāsi;Ja tu sagšu nepiesēdi –Kausaties, rāsaties. Kas tā tāda griezes gālaSēd pie mana bāleniņa?Kur mana lielā […]
Simtu cēlu zīļu krēslu,Simtu gaidu vedējiņu;Aili manu lielu kaunu –Viens atnāca nozaritis. Paskaties tu, Anniņa,Kādu ziergu tu atjāji –Tu atjāji stulbu kuili,Pie ausem turēdams. Nevienam tādi ziergi,Kādi ziergi Mūrniekam –Četras kājas, četri kauli,Garja aste pakaļej. Cerēj lāci gūrājamViņej lauka galiņej;Tas tautieša kumelīš,Pērnā spalva mugurej. Es pagriezu kumeliņuKāpostiņu lapiņe;Tautu dēlis nevarējaAuzu pūra sējumej. Pasakat, panāksnieki,Kādus ziergus […]
Kad no baznīcas brauc uz tautieša mājām, tad tur jau dziedātājas sagaida un mēģina visādi nopelt tautu meitu. Ko zinu gaidīt,Ko negaidīt –Ne pūta taures,Ne sūta vēstis. Gaidīt mums to brālīti,To brālīti gaidījām,Ko šorīt raidījām:Ar bēraju kumeliņu,Sudrabiņa iemauktim. Sīvi, sīvi zīle brēcaVārtu staba galiņe:Uz celiņa mans brālitis,Dievs to zina, kā paries. Pārbrauks brālitisNo Dieva namaNo […]
Nākat, ļaudis, skatīties,Kā ģērbjas sērdienite;Ko tā sedza, ko tā ģērba –Tai nav māte, taisītāja. Kur tu teci, mīļā Māra,Pilla sauja prievetiņi?Es jau teku pie sērdienes,Dzierd sērdieni saderam. Kas iemauktus žvadzinājaKas iemauktus šķindenājaĀz kalniņa lejiņej?Āz aploka lejiņej?Dēkla cēla sērdienitiLabu ļaužu kumeļam. Verjat dores iten plati –Sērdienites pūru nesa.Kas par godu, ka atlika,Kas par kaunu, ka pietrūka. […]
Man atbrauca tautu dēlsAr zvierbuli pūru vest;Jūdz, brāliti, savu bēri,Laiž zvierbuli žagaros. Kā krupitis tautu dēlis,Kā sisenis kumelīš;Grib krupitis man ūzceltSiseņam mugurej;Ne krupitis mani cels,Ne sisenis panesīs. Es pūriņu nelocīju,Pate vien barojos –Pieci bēri mani vilka,Līka ķēve pūru velk. Tautu dēlis sapierdās,Manu pūru paceldams;Dziedādama, ne pierzdamaEs pūriņu pielocīju. Atpakaļ mans pūriņis,Atpakaļ bāleniņi –Uz celiņa sazinājšiSlinku […]
Visi mani rožu kokiŠorpu, torpu nolocīti;Pate rožu ravētājaAr tautam saderēja. Garjum jāju pūru lauku,Rudzu lauju meklēdama;Garjum laidu saimenieku,Ar kalpiņu saderēju. Pāri bridu baltābolu,Sarkanaju meklēdama;Garjum laidu saimenieku,Ar kalpiņu saderēju. Sadzeram to kanniņu,Tā kanniņa sadzerama;Saderam to meitiņu,Tā meitiņa saderama. Gauži raud bērzu bierze,Dzierdēj mani saderam.Neraud gauži, bērzu bierze,Būs tav cita ganītāja;Būs tav cita ganītāja,Nebūs tāda dziedātāja. Skani, […]
Mute niez, mute niez,Kas kukuli atnesīs?Dēlu māte atlungā,Raušu kule padusej. Vilka māte, dēlu māte,Abas vienu ceļu tek:Vilku māte jēru tek,Dēlu māter jauņuvītes;Vilku māte gan daboja,Dēlu māte nedabos. Dēlu māte mani sauca:Meitiņ mana, jauņuvit!Ne tu sauci, ne es būšuTava dēla līgaviņ:Citas mātes meitiņ’ biju,Cita dēla līgaviņ. Ik dieniņas ciema sievasNāk pie manas māmuļites;Piermāk nāca nītes šķietu,Peicāk […]
Puķīt, mana līgaviņa,Cita vīra rociņej.Mana paša vaina bija:Kam tik ilgi audzenāj. Kur, puķīte, tu paliksi,Es ar citu saderēju.Skrej porej, alus žūpa,Man jau tevis nevajaga. Skrej, bitīte, sasit spārnus –Izpraulējis ozoliņis;Ej, māsiņa, gar netikli,Sajem savas villainites. Lija lietus, nenolija,Rasināt rasināja;Jāja tautas, neatjāja,Rūdināt rūdināja.
Būt es tāda gājējiņa,Kā māmiņa devējiņa,Seb būt savus baltus vaigusAsaram noraudājse,Sen būt savas villainitesPar maiziti apēduse. Tautiets manu māmuļitiVīn ar medu vien dzierdījs;Dzer, māmiņa, nebaidies,Soli mani, es neiešu;Soli mani, es neiešu,Nedos mani bāleniņi. Lūgšus lūdzu brālišam:Sēj pie loga kaņupites –Līdz tautiņas istabej,Es pa logu kaņupēs. Dzīvādama nezināju,Ka bāliņi suņi būs:Iejūdz bērus kumeliņus,Izdod mani tautiešam;Izdod mani tautiešamVisu […]
Ziedi, ziedi, papuvīte,Tav raženi ziedi zied;Puškojies, sērdienīte,Tav raženas tautas jāj. Tav, tēviņ, daudz dēliņi,Man to vienu dižāko:Man ganiņu nevajaga,Man vajaga arājiņu. Dižens puisis, slaida roka,Iznesīga valodiņa,Pie tā ietu, tas man tika,Kaut māmiņa tam devuse. No rasiņas izritējaDiv sārkani āboliņi;Pa prātam ūzaugušiDiv ražani tēva dēli. Ar zīliti ziņu laiduSavam linu arājam:Lai tas nāca šoruden,Lai ilgāki negaidīja. […]
Sveši ļaudis laivu prasa,Āz ūdeņa stāvēdami;Irjat laivu, bāleniņi,Bet jūs gudri runājiet:Ja tautiņas māsu prasa,Sak – māsiņa šūpulej. Kaza grauza pabērziti,Abu kāju pieminuse;Puiši lūdza meitu māti,Abas rokas bučādami. Maza, maza meitiņaAudeklu meta,Mazs, mazs puisitisLūkot gāja. Slauki, mārša, nama plānu,Es slaucīšu istabiņu:Piermāk tautas namej nāk,Tad tika nāks istabej:Piermāk tevi mīļi lūgs,Tad tik mani bildenās. Dziedu dziesmu kāda bija,Ne […]
Šorīt agri piecēlosiPar visiemi rītiņiem:Svešas tautas gaidīdama,Tautās māsu raidīdama. Sinipīte sīva, dzedra,Sīva, sīva sinipīte,Sēsim tālu līdumai;Sēsim tālu tīrumei;Mūs māsiņa sīva, dzedra,Sīva, sīva mūs māsiņa,Dosim tālu tautiņās. Brāļi māsu pārdevušiPar sārkanu āboliņu;Suņi, suņi, ne brāliši,Nav ābolu redzējuši. Ai, dieniņi, tai māsaiNežēlīgi bāleniņi:Māsa raud istabej,Brāļi dīda kumeliņus. Brāļi māsu izdevušiPar sārkanu āboliņu;Māsa, roze, nokūpējseIstabiņas dubenej. Sak brālitis […]
Pūrīš lēti lētinams,Ne tik lēti pielokams;Grib pūriņis jautru miegu,Gribēj gudru padomiņu. Miedzīš nāca saulitē,Ko darīšu vakarej?Pavasaru tautas jāja,Ko rudeni vairošos? Miedzīš naca, gulēt gribu,Nelaiž mani māmuļite;Sak’ māmiņa nelaizdama:Vai miedziņis pūru loka?Vai miedziņis pūru loka,Vai auž baltas villainites? Auž, māmiņa, villainites,Sit dvieliti galiņej:Kad es iešu tautiņās,Kur slaucīšu asariņas? Aitiņ mana sīksprodzīte,Māmiņ smalka vērpējiņa:Piecas sagšas ielocījuVienej saujas […]
Es nezinu kur lec saule,Kur noiet vakarej;Es nezinu, kur āziešu,Kur mūžiņu nodzīvāšu. Kalnej kāpu raudzīties,Vai sārkani apšu gali;Kad sārkani apšu gali,Tad es iešu tautiņās. Visas manas raibas rozesCaur riķim izaugušas;Vai būs man par novaduTautiņās jāaiziet? Tīrumej, klajumejGrozu savu vaiņadziņu:Kur saulite atspīdēs,Tur mūžiņu nodzīvošu. Šorītiņu es atraduRasej skābu āboliņu;Ai, Dieviņi, vai es būšuSīv atraiša līgaviņa? Lustīgs […]
Ceļu gāju dziedādama,Kā cielava rakstīdama,Tam puišam tītīdama,Kam nebija līgaviņa. Ja man sūri, ja man grūti,Es vēl grazni padziedāju;Es vēl grazni padziedāju,Skauģam sierdi ēdināju;Skauģam sierdi ēdināju,Sav siersniņu remdināju. Kaut jo gara vasariņa,Man dziesmiņas nepietrūka:Man dziesmiņas trīs pūriņiBrāļ apeņu dārziņej;Div pūriņus izdziedāju,Trešam vāku vien pacēlu. Ūzkliegdama es dziedāju,Ūzkliegdama gavilēju:Vai tādēļ dēlu māte,Nejems mani jauņuvem? Es varēju sadziedātAr […]
Es mātei viena meita,Visu labu gribētāja:Piena, sviesta ēdējiņa,Pie puišim gulētāja. Māte manim pliķus cierta –Kam nemaucu zābaciņus;Baltas diega zeķes,Melli zābaciņi,Baltis manim slēžu kleklis,Par spranciski šūts. Priekšiņ mana, pakaļiņa,Pats es tevi appuškoju:Priekšej liku zīd’ ar zeltu,Pakaļej matpentiņu. Audzi, ziedi, linu lauks,Es negribu sudrabiņu:Kad apvilkšu baltu kreklu,Spīdēs tas kā sudrabīš. Ik rītus balts krekls,Brūns lina lindruks,Glužena gāliņa,Spožs vaiņadziņis. […]
Pierc, tētiņ, tādu ziergu,Ka var seši sasēdēt:Tēs ar māti, bērs ar aukli,Es ar savu līgaviņu. Bērits, manis kumeliņis,Tek, gāliņu grozīdams;Zīža groža, zelta loks,Sudrabiņa iemauktiņi. Ai, manu bēriti,Basam kājam,Trīs jūdzes ripojiPie īstas māsas. Raksta māte, raksta meita,Nenoraksta garju ceļu;Dulumbēris kumeliņis,Tas noraksta garju ceļu.
Cik sen mana māmuļiteSietave sitenāj;Būt’ māmiņa nu redzējseTādu vīru uzaugam. Tikam aru druviņej,Līdz nosvīda kumelīš;Tikam dzēru miežu alu,Līdz matiņi pilēt sāk. Lai es aru, lai es braucu –Pakavotis kumeliņis;Kā neāršu, kā nebraukšu –Mans brālitis kalējīš. Ko var boris man darīt,Ko var skauģis man darīt,Ko manam kumeļam –Pats es dzimis piektu rītu,Kumeļš piektu vakariņu. Es ozola vīrīš bijuAr ābeļu […]
Ai, kauniņi, ai, godiņi,Abi līdzi, piedzimstot;Dod kauniņu kaunēties,Dod godiņu godēties. Diena ausa, saule lēca,Tas piermais gaišumīš;Dies palīdz, labrītiņ,Tā piermā valodiņa. Balta zied ceļmalaiVai tā ieva, vai ābele;Balta nāca par celiņuVai tā sieva, vai meitiņa. Aun, meitiņa, baltas kājas,Nebērž spožu vaiņadziņu:No kājām godu rauga,Ne no spangu vaiņadziņa. Puišam mutes es nedevu,Vaiņadziņu valkādama:Tīra mana dvēselīteKā tērauda gabalīš. […]
Network of UNESCO Cultural Spaces, No. 2020-1-LV01-KA204- 077559 Europe is recognizable worldwide for its rich cultural values including intangible cultural heritage (ICH) – the knowledge, practices and traditions of European citizens. The importance of ICH was legally recognized with the Convention for the Safeguarding of the ICH adopted by UNESCO General Conference in 2003. Cultural […]
Network of UNESCO Cultural Spaces, No. 2020-1-LV01-KA204- 077559 Europe is recognizable worldwide for its rich cultural values including intangible cultural heritage (ICH) – the knowledge, practices and traditions of European citizens. The importance of ICH was legally recognized with the Convention for the Safeguarding of the ICH adopted by UNESCO General Conference in 2003. Cultural […]
Categories
Savejie sapratīs
Savējie sapratīs! Suiti cenšas saglabāt savu kultūras mantojumu un popularizēt to. Viens no veidiem ir lietot suitiem raksturīgos vārdus un izteicienus ikdienā, lai tie tiktu pārmantoti no paaudzes paaudzē. To savulaik veicinājis Jānis Priedoliņš (26.11.1941.-24.05.2014) dzimis un visu mūžu dzīvojis Jūrkalnē “Dzērviņos”. Viņš bija patiess sava laika Jūrkalnes kultūras dzīves darbinieks. Vietējā amatierteātrī viņš aktīvi […]
Categories
Audio materiāli
Savējie sapratīs! Suiti cenšas saglabāt savu kultūras mantojumu un popularizēt to. Viens no veidiem ir lietot suitiem raksturīgos vārdus un izteicienus ikdienā, lai tie tiktu pārmantoti no paaudzes paaudzē. To savulaik veicinājis Jānis Priedoliņš (26.11.1941.-24.05.2014) dzimis un visu mūžu dzīvojis Jūrkalnē “Dzērviņos”. Viņš bija patiess sava laika Jūrkalnes kultūras dzīves darbinieks. Vietējā amatierteātrī viņš aktīvi […]
Categories
Prezidenta Egila Levita vizīte
28.jūlijā Alsungā viesojās Valsts prezidents Egils Levits, lai tuvāk iepazītu Suitu kultūrtelpu, tās tradīcijas un diskutētu par kultūrtelpas saglabāšanas, attīstības un dzīvotspējas iespējām, par valsts atbalstu Suitu kultūrtelpai. Kā pirmo vizītes laikā prezidents apmeklēja Alsungas Tūrisma informācijas un vēsturiskā mantojuma centru, kur ar skanīgu sveicienu sagaidīja etnogrāfiskais ansamblis “Suitu sievas”. Ar skanīgu sveicienu no etnogrāfiskā […]
Categories
Darba sanāksme 10.septembrī
Biedrība “Etniskais kultūras centrs “Suiti”” aicina Alsungas, Gudenieku, Jūrkalnes iedzīvotājus, suitu pašvaldību iestāžu pārstāvjus, biedrības un sadarbības partnerus piedalīties darba sanāksmē, lai kopīgi strādātu pie Suitu kultūrtelpas saglabāšanas un attīstības plāna 2021.-2024.g. izveides. Tiekamies 2020.gada 10. septembrī, plkst. 18:00, Alsungas kultūras namā! Informācija: Dace MartinovaTālr. 29222103dace.martinova@inbox.lv
Categories
Deķ’ izstād’
15.augustā 2020, plkst.13:00 Jūrkalnes bibliotēkā notiks izstādes “Deķ’ izstād’” atklāšana. Deķi būs apskatāmi arī visu septembri. Informācija: Dace MartinovaTālr. 29222103dace.martinova@inbox.lv
Categories
grāmatas “Vietvārdi” prezentācija
15.augustā 2020, plkst.13:00, Jūrkalnes bibliotēkā notiks Daces Nastevičas grāmatas “Suitu novada mantojums. Vietvārdi” prezentācija. Ieeja brīva. Informācija: Dace MartinovaTālr. 29222103dace.martinova@inbox.lv
Categories
Pankūku pēcpusdiena
Suitu Kulinārais mantojums.7.augustā, plkst. 16:00 pie Suitu ķēķa, Skolas ielā 11a, Alsungā, norisināsies Pankūku pēcpusdiena pie Suitu saimniecēm Skaidrītes un Lailas. Aicināts ikviens! Informācija: Dace MartinovaTālr. 29222103dace.martinova@inbox.lv
Categories
Annas diena Basos
gada 25.jūlijā, plkst. 15:00 Basu tautas namā notiks Annas diena Basos. Programma: Annu godināšana, Tihovsku ģimene no Ludzas, kapella “Suitu muzikanti”, folkloras kopa “Basu Suiti”, segu izstāde, amatnieku un mājražotāju tirdziņš.
Categories
Biedrības pilnsapulce Basos
2020.gada 25. jūlijā Basu tautas namā notiks biedrības “Etniskais kultūras centrs “SUITI”” pilnsapulce. Aicinam pievienoties jaunus biedrus, lai kopā lemtu un darbotos suitu kultūras mantojuma saglabāšanas jomā.Pēc pilnsapulces Annas dienas svinības Basos un segu izstāde.Uz tikšanos Basos! Informācija: Dace MartinovaTālr. 29222103dace.martinova@inbox.lv
2020.gada 10.jūlijā, plkst. 15:00, Basu tautas namā notiks Kokļu mūzikas koncerts un suitu ēdienu degustācija.
Categories
Kokles spēles meistarklases
6.-10. jūnijā, 2020, Basu Tautas namā notiks Kokles spēles meistarklases pieaugušajiem bez priekšzināšanām un ar. Pasniedzēja Anda Ābele. Pieteikšanās līdz 1.jūlijam. Pieteikties: Dace Martinovatālr.: 29222103dace.martinova@inbox.lv
Categories
Jāņa mātes cienasts
20.jūnijā, plkst. 13:00, Suitu ķēķī, skolas ielā 11A, Alsungā, Suitu kulinārais mantojums “Jāņa mātes cienasts”. Informācija: Dace Martinovatālr.: 29222103dace.martinova@inbox.lv
Categories
Atlaupene
Atlaupene ir gaļas zupa ar putraimiem un kartupeļiem. Sastāvdaļas: kūpinātas cūku ribiņas 1ēdamkarote miežu putraimi 3 kartupeļi sāls apaļie pipari lauru lapa Pagatavošana: 1 Ņem kūpinātas ribiņas, pievieno garšvielas un vāra buljonu, vēlāk pievieno putraimus. 2 Kad gaļa gatava to izņem no buljona un tam pievieno sīkus sagrieztus kartupeļus. 3 Zupu pasniedz kopā ar skābo […]
Categories
Auzu ķīsene
Sastāvdaļas: 200g auzu pārslas 0,5 l silts ūdens dažas rupjmaizes garoziņas Pagatavošana: 1 Auzu pārslas pārlej ar siltu ūdeni, pievieno maizes garoziņas un noliek siltā vietā, lai ieskābst apmēram12 -20 stundas. 2 Nākamā dienā ņem auduma vai marles gabalu izspiež visu šķidrumu no auzu pārslām. 3 Vāra uz lēnas uguns, līdz sabiezē. Uzmanīgi maisa, lai […]
Categories
Jaunpiena pudiņš
Sastāvdaļas: 0,6l jaunpiens 0,1l ūdens 3 ēdamkarotes cukurs Pagatavošana: 1 Jaunpienam pievieno ūdeni, cukuru un samaisa, lej traukā un cep cepeškrāsnī zeltaini brūnu. 2 Beigās pārkaisa ar kanēli un cukuru. 3 Pasniedz tāpat, vai kopā ar brūkleņu, vai arī dzērveņu mērci.
Categories
Kartupeļu ķiļķenu piena zupa
Daces Martinovas kulinārais mantojums Sastāvdaļas: 12-15 vidējie lieli kartupeļi 1 ola 2 l piens Sāls Pagatavošana: 1 Nomizo kartupeļus, sarīvē ar smalko rīvi. 2 Ņem lina vai kokvilnas auduma gabalu, ieliek daļu sarīvēto kartupeļu masu auduma gabalā un kārtīgi izspiež sulu. 3 Sulu izspiež no visas kartupeļu masas. Izspiesto kartupeļu masu liek atsevišķā traukā, pievieno […]
Categories
Kupiņas un cepta plekste
Kupiņas un cepta plekste (bute) ar visu mizu vārīti kartupeļi (suitos saka apaļ rāceņ) Sastāvdaļas: 0,5l rūgušpiens vai kefīrs 100g biezpiens Dilles, lociņi sāls svaiga bute milti apviļāšanai eļļa cepšanai sīpols 100 ml saldais krējums Pagatavošana: 1 Rūgušpienā iemaisa biezpienu, pieliek sāli un zaļumus pēc garšas un ēdāju gaumes. Šis ēdiens ir kā piedeva ceptai […]
Categories
Pienā vārītas reņģes ar kartupeļiem
Sastāvdaļas: 0,5 kg svaigas reņģes 1 l svaigs piens 1sīpols lauru lapa melnie apaļie pipari dilles sāls Pagatavošana: 1 Reņģes iztīra, liek dziļākā pannā vai katliņā, pievieno sagrieztu sīpolu, lauru lapu, piparus, sāli un pārlej ar pienu, tā, lai zivis ir pārklātas. 2 Vāra līdz zivs gatavas apmēram 2-3 min. 3 Pasniedz kopā ar visu […]
Categories
Rabarberu plātsmaize
Daces Martinovas recepte Mīkla: 70 g sviests 1 ola 200 ml piens ¼ pac. raugs (slapjais) vai ½ -1 paciņa sausais raugs 300 g milti 2 ēd.k. cukurs šķipsniņa sāls Pildījums: 3 – 5 rabarberu kāti Saldā masa: 3 olas 150 g cukurs 400 g skābais krējums 100 g saldais krējums Drupačas: 200 g sviests […]
Categories
Rabarberu klimpas
Sastāvdaļas: 1-2 kāti rabarbers (neliels) 1 l ūdens 5-7 ēdamkarotes cukurs 2 olas ½-1 glāzes milti 1 ēd.k. kartupeļu ciete sāls Pagatavošana: 1 Notīra un sagriež sīkos gabaliņos rabarberu. 2 Sagatavo klimpu mīklu. Bļodā sakuļ olas ar sāli un cukuru, pievieno miltus un samaisa. Klimpu mīklai jābūt kā biezai pankūku mīklai. 3 Klimpas vāra ūdenī […]
Categories
Rabarberu uzpūtenis
Sastāvdaļas: 1 kāts rabarbers (neliels) 0,5 l ūdens 3-5 ēdamkarotes cukurs 0,5 glāzes manna Pagatavošana: 1 Notīra un sagriež sīkos gabaliņos rabarberu 2 Ūdenī izvāra rabarberus 3 Pieber cukuru un vārošā ātri iemaisa mannu 4 Atdzesētu masu saputo 5 Pasniedz ar pienu. Vienkārši, ātri un garšīgi, it īpaši rabarberu laikā!
Categories
Rudzu miltu biezputra
Sastāvdaļas: 1l piens nedaudz ūdens 250 g rudzu milti šķipsniņa sāls Pagatavošana: 1 Ielej katliņā ūdeni un pienu, pievieno sāli 2 Kad piens sāk vārīties, tad pakāpeniski ieber miltus 3 Šo biezputru vārot, maisīšanai lieto koka mieturīti, lai putra nesaiet kunkuļos 4 Pasniedz ar kausētu speķa un sīpolu mērcīti, bet saldā variantā vislabāk ar melleņu […]
Categories
Plades
Sastāvdaļas: 1 ola 1glāze rūgušpiens vai kefīrs 0,5 tējk. soda 2 glāzes kviešu milti šķipsniņa sāls un 1ēdamkarote cukurs Pagatavošana: 1 Samīcam stingru mīklu 2 izveido plānus plācenīšus (plades) 3 cep uz pannas karstā eļļā Šis ir īsts manas bērnības ēdiens, kuru mamma mums gatavoja. Mamma parasti sacepa pilnu lielo bļoduar platēm. Īsts lauku bērnu […]
Categories
Kapela “Alšvangas spēlmaņi”
Kapela “Alšvangas spēlmaņi” dibināta 2022. gadā. Tās dibinātāja un vadītāja ir Ilga Pavāre. Kapelas repertuārs galvenokārt sastāv no suitos pierakstītām danču melodijām. Kapelā darbojās septiņi mūziķi, kuri spēlē dažādus mūzikas instrumentus – vijoli, cītaru, ermoņiku, mandolīnu, akordeonu, celma bungas, velna bungas, tamburīnu. Kapela 2023. gadā piedalījusies XXVII Vispārējos Latviešu Dziesmu un XVII Deju svētkos kapelu […]
Categories
Kapela “Suitu muzikanti”
Suitu muzikantu aizsākums meklējams 2010. gadā, kad vadītāja Modra Jēkabsona vecākiem tuvojās Zelta kāzas. Pie Modra tēva tajā laikā atnāca kaimiņš Ludis Raikstiņš un teicis, ka alus puisis ir, bet trūkst tikai muzikanti. Sākumā Modris tikai jokojot teicis: “Nav problēmu, varu izveidot ansambli”. Pēcāk jau doma tiešām tika realizēta. Pirmais ar ko runāja idejas iniciators […]
Categories
“The Suiti Wedding” ethnographic show
Categories
Etnogrāfiskais uzvedums “Suitu kāzas”
Suitu kāzu tradīcijas ir visatpazīstamākā suitu kultūras mantojuma daļa. Latvijā pirmo reizi suitu krāšņās kāzu tradīcijas plašākai sabiedrībai izrādītas Latvijā ieskaņotajā mākslas filmā “Dzimtene sauc. Kāzas Alsungā” (1935). Filmas režisors bija Aleksandrs Rusteiķis. Filmas galveno lomu, līgavas un līgavaiņa, atveidoja profesionāli aktieri Milda Zīlava un Kārlis Pabriks. Pārējo lomu izpildītāji bija vietējie suitu ļaudis. Filma […]
Categories
“The Suiti Wedding” ethnographic show
The Suiti wedding customs are the part of the Suiti heritage best known. In Latvia, the rich wedding traditions of the Suiti community were demonstrated for the wider audience in the Latvian film “Dzimtene sauc. Kāzas Alsungā” (Motherland calling. Wedding in Alsunga) (1935). The director of the film was Aleksandrs Rusteiķis. The leading roles of […]
Categories
Suiti. Deja. Vēstures mirkļi.
Izstāde Suiti ir viena no krāšņākajām, savdabīgākajām kultūras tradīcijām bagātākā kopiena Kurzemē un Latvijā. Kā apliecinājums tam ir 2009. gada 1.oktobrī Suitu kultūrtelpas iekļaušana UNESCO Pasaules Nemateriālās kultūras mantojuma sarakstā, kam nepieciešama neatliekama glābšana. Kā arī Suitu kultūrtelpa ir iekļauta Latvijas Kultūras kanonu tautas tradīciju sarakstā. Līdzās daudzajām suitu nemateriālās kultūras mantojuma izpausmēm, kā paražas, […]
Categories
Suitu deju svētki
Suitu horeogrāfiskais mantojums. Suitu deju svētki Alsungā. Iepazīstot dziļāk suitu nemateriālās kultūras mantojumu, apjaušams tā pamatīgums un nozīmīgums lokālā un valstiskā mērogā. Tāpēc radās ideja rīkot suitu deju svētkus, lai šo unikālo bagātību izceltu godā, īpaši akcentējot vietējo horeogrāfisko mantojumu un tā attīstību caur horeogrāfu rokrakstiem. Soli pa solim šī ideja sāka realizēties, izveidojās radoša […]
Categories
Talku tradīcijas
Senākos laikos Suitu novadā liela nozīme bija talkām. Bija pieņemts lielākus un apjomīgākus darbus darīt kopā ar kaimiņiem. Tādā veidā pat smagi lauku darbi tika paveikti vieglāk, ātrāk un jautrāk. Talku veidā būvēja ēkas, veda mēslus, kūla labību, novāca kartupeļus un mīstīja linus. Talkās puiši varēja satikt meitas un meitas puišus, varēja iedzert, uzdziedāt, uzdejot, […]
Categories
Kristību tradīcijas
Šeit ievietotajā tekstā ir izmantoti Daces Nastevičas apkopotie, bet līdz šim nepublicētie materiāli. Pirmā ēdienreize bija pēc pārbraukšanas no baznīcas. Tajā viss nesa sevī simbolisku nozīmi – sēdēšana, ēšana, paši ēdieni utt. Ēšana neturpinājās ilgi. Sievietes, kas nesēdēja pie galda, sāka dziedāt un mudināt pādīti dīdīt, diet, dancināt, lecināt. Tāpat kā viss, arī dīdīšana nesa maģisku raksturu. Šāda darbība nepaliek […]
Categories
Kultūrvēsturiskā suitu novada karte
Seno suitu novadu šodien veido trīs pagasti: Alsunga, Gudenieki un Jūrkalne. Agrākais Basu pagasts kopš padomju laikiem ir iekļauts Gudenieku pagastā. Šobrīd senais kultūrvēsturiskais suitu novads atrodas trīs administratīvajos novados – Kuldīgas novada Gudenieku pagastā, Alsungas novadā un Ventspils novada Jūrkalnes pagastā. Suitu novadā daudzām lietām ir savi īpatnēji nosaukumi, tas pats attiecināms uz pašu […]
Categories
Female headdresses
Like in many other places, the headdresses worn by maidens were different from the ones worn by married women. Nevertheless, in daily activities the both groups wore the same type of headdresses – small head scarfs that functioned for holding their hair in place. Sprangu vainags The main head ornament for young girls in Alsunga […]
Categories
Sieviešu galvas segas
Tāpat kā daudzviet citur, arī Alsungā atšķirīgas galvas rotas bija jaunavām un precētām sievām. Ikdienas darba gaitās jaunavas un precētās sievas nēsāja vienādas galvassegas – nelielus galvas lakatiņus, kas bija domāti matu saturēšanai. Spangu vainags Alsungas meitām godu reizēs, it īpaši kāzās, galvenā un raksturīgākā galvas rota bija spangu vainags. Spangu vainags senatnē bija sastopams […]
Categories
Footwear
The wealthiest Suiti men wore black leather boots or, if they did not have such, shoes and pastalas. The trouser cuffs were tucked into patterned socks, which were as bright and beautifully decorated as the female ones. When dressing up, women wore shoes, pastalas or half-boots. To prevent the heels from wearing out quickly, they […]
Categories
Apavi
Suitos turīgākie vīri valkāja melnus ādas zābakus, bet, ja zābaku nebija, tad kurpes un pastalas. Bikšu galus ielocīja rakstainās zeķēs, kas bija ne mazāk košām krāsām un grezniem rakstiem kā sievām. Sievietēm goda apavi bija kurpes, pastalas vai arī puszābaki. Lai paildzinātu papēžu kalpošanas laiku, tiem bija misiņa vai bronzas apkalumi. Senāk sievas bija ļoti […]
Categories
Vīriešu tautas tērps
Vīriešu tautas tērps suitos ir saglabājies ne mazāk arhaisks kā sieviešu. Pilnā mērā tautisks tas bija vēl līdz 1880. gadiem. Tas līdzinās Kuldīgas apvidus tērpam, tomēr ir suitiski īpatnējs, arhaiskāks un konservatīvāks, nekā citviet Latvijā. Suitu vīrieša uzvalks sastāv no svārkiem, bruslaka, mēteļa, biksēm, rakstīta krekla, jostas (austas vai sleņģenes), kaklauta, ratenes cepures, zeķēm, cimdiem […]
The traditional Suiti male attire has been conserved as archaic as the female one. It was totally traditional until 1880. Although the male costume bears resemblance to the counterpart of the Kuldīga area, it is more extraordinary, archaic and conservative than the other Latvian male attires. The Suiti male costume contains a coat, bruslaks jacket, […]
The Suiti heritage contains a vast variety of self-made and manufactory-made woven villaines, yet they do not show sophistication around their denominations. Bigger villaine for cold weather, let it be grey or brownish, is called simply lielā drān’ (meaning the big clothing). There are mainly villaines and shoulder shawls called in peculiar names. For example, […]
Categories
Villaines un plecu lakati
Suitu pūrs ir bagāts gan ar pašu, gan rūpnieciski austām villainēm, bet suiti nav īpaši izvēlīgi lietu un mantu nosaukumos. Lielāku villaini, kas paredzēta aukstam laikam, vienalga – pelēku vai brūnganu, sauc vienkārši – lielā drān`. Tomēr lielākoties villaines un plecu lakati ir ieguvuši savdabīgus nosaukumus. Piemēram, suitu pūrā ir villaines, kas pazīstamas kā sarkanā […]
Categories
Pilnsapulce
Biedrība Etniskās kultūras centrs “Suiti” aicina biedrus uz PILNSAPULCI 31.martā, plkst. 16:00, radošajā darbnīcā “Suitu ķēķis” Informācija: Dace Martinovatālr.: 29222103dace.martinova@inbox.lv
Categories
Maizes svētki
25.martā Suitu ķēķī notiks Suitu Maizes Svētki. Svinēsim maizes cepšanas tradīcijas atdzimšanu, degustēsim un dalīsimies pieredzē.
Categories
Aktualitātes
Burdona festivāls 2027 – pagaidu programma 7. Starptautiskais burdona festivāls “Saknes” Alsungā – Basos – Jūrkalnē2027.gada 13.–15.augusts Kuldīgas… Lasīt vairāk Koklē ar Laimu un dziedi ar Anci Meistarklases norisināsies no 27. jūlija līdz 31. jūlijam Alsungas Amatu mājas telpās,… Lasīt vairāk Pieteikšanās nometnei “Suitu tradīciju skoliņai 2026” Aicinām pieteikties vasaras nometnei SUITU TRADĪCIJU SKOLIŅA 2026 […]
Categories
Sadancojam Alšvangā
4.aprīlī plkst. 18.00 Alsungas kultūras namā notiks Vidējās paaudzes deju kolektīvu sadancis “Sadancojam Alšvangā”.
Categories
Exhibition “Suitu godi”
in Basi tautas nams For your information: Basi is a populated area, situated in the Gudenieki civil parish, which falls under the Kuldīga district, 20 km away from the district centre. Basi is one of the villages encompassing the cultural-historical area of the Suiti land. The Basi Tautas nams, the local culture centre, is located […]
Categories
Ekspozīcija “Suitu godi”
Basu tautas namā Iziņai: Basi ir apdzīvota vieta Kuldīgas novada Gudenieku pagastā, kas atrodas 20 km no novada centra. Basi ir viens no ciemiem, kas veido kultūrvēsturisko Suitu novada teritoriju. Basu tautas nams atrodas Biržu muižas ēku kompleksā, senajā magazīnas klētī. 2009.g.-2010.g. ar Eiropas Savienības fondu līdzfinansējumu, Basu tautas nams tika pilnībā rekonstruēts. Šeit tiek […]
Categories
Basu Suiti
Folkloras kopa “Basu suiti” dibināta 2010. gadā, vairākkārt mainot darbības virzienu – sākotnēji kā aizsākums danču klubam, tad vokālais ansamblis, tad vairāk kā folkloras kolektīvs. Kolektīvā ir piecas dalībnieces, kuras pārsvarā dzied Basos un Gudeniekos pierakstītās sen aizmirstas un nedzirdētas tautas dziesmas un burdona daudzbalsību. Kolektīvs piedalās folkloras festivālā „Baltica” un burdona festivālos Suitu zemē, […]
Categories
VPDK “Jūrkalne”
Vidējās paaudzes deju kolektīvs “Jūrkalne” darbojas no 2017. gada. 23. septembra. Sākotnēji kolektīvu vadīja Ieva Goldmane, bet no 2019. gada Ingus Antonovičs. Dejošana Jūrkalnē sakņojas daudzu gadu garumā, šī jau ir ceturtā, mums zināmā dejotāju paaudze. Šobrīd kolektīvā darbojas deviņi dejot gribētāji, kuri aktīvi piedalās pasākumos un koncertos, kas norisinās Ventspilī, Ventspils novadā, kā arī […]
Categories
Seto-suitu Renaissance
Pirmā Setu – suitu tradīciju skoliņa EST-LAT pārrobežu projektā «Seto-suiti Renaissance» 2014.gadā 2014.gada vasarā biedrība “Etniskās kultūras centrs “Suiti”” Igaunijas un Latvijas pārrobežu sadarbības programmas projektā “Supporting the Renaissance of Seto and Suiti Ethnic Cultures” (Atbalsts setu un suitu etniskās kultūras atdzimšanai) īstenoja pirmo kopīgo Setu-suitu bērnu tradīciju skoliņu, kas norisinājās suitos. 18 setu un […]
Categories
Suitu novadpētnieki
Ekspedīcija “Suitu novadpētnieki 2017”Alsungas novada Viensētas stāsti Lai iepazītos ar ekspedīciju gaitu un to rezultātiem, varat apskatīt zemāk redzamās atskaites PDF formātā. Alsungas novada “Ķīši ” skatīt PDF Alsungas novada “Zariņi” skatīt PDF Alsungas novada “Strēļi” skatīt PDF Alsungas novada “Kaudzītes” skatīt PDF Alsungas novada “Gāčas” skatīt PDF
Categories
Publications
Categories
Publications
Suitu novada mantojums. Suitu burdons. Dace Nasteviča, biedrība Etniskās kultūras centrs Suiti, 2020 Suitu novada mantojums. Suiti’ drān’s. Biedrība Etniskās kultūras centrs Suiti, 2014 _Opera Suitu sāga Autors Rihards Dubra, libreta autors – bijušais suitu draudžu prāvests Gatis Mārtiņs Bezdelīga watch on LSM Suit` drān`s view PDF Suitu kāzas view PDF Suitu stila grāmata view […]
Categories
Publikācijas
Suitu novada mantojums. Suit pierkstaiņ un dūraiņ Biedrība Etniskās kultūras centrs Suiti, 2022 Suitu novada mantojums. Suit villdrāns Biedrība Etniskās kultūras centrs Suiti, 2021 Suitu novada mantojums. Suit stāst Lidijas Jansones, Ilgas Leimanes un Marijas Janvāres stāstu pūrs.Biedrība Etniskās kultūras centrs Suiti, 2021 Suitu novada mantojums. Suitu burdons. Dace Nasteviča, biedrība Etniskās kultūras centrs Suiti, […]
Categories
Drone Festival 2017
The fifth International Drone Festival 2017. June 9-11, 2017 in Alsunga, Basi and Jūrkalne Theme: the sun is warm, mommy is dear. The fifth International Drone Festival in the Suiti community, one of the main events for promoting the Suiti intangible cultural heritage, has been celebrated. By the initiative of “Etniskās kultūras centrs “Suiti””, the […]
6. Starptautiskais burdona festivāls “Nosargāt gadsimtus”
Categories
Burdona festivāls 2017
5. Starptautiskais burdona festivāls 2017. gada 9.-11. jūnijs, Alsungā, Basos un Jūrkalnē Festivāla tēma: Saulīt’ silta, māmiņ’ jauka. Izskanējis 5.Starptautiskais burdona festivāls Suitu zemē – viens no nozīmīgākajiem suitu nemateriālās kultūras mantojuma popularizēšanas pasākumiem. Ar biedrības Etniskās kultūras centrs “Suiti” iniciatīvu starptautisko burdona festivālu rīkošanas tradīcija sākās 2004.gadā. Festivāls norisinās ik pa trīs gadiem, šoreiz […]
7. Starptautiskais burdona festivāls “Saknes” Alsungā – Basos – Jūrkalnē2027.gada 13.–15.augusts Kuldīgas novada pašvaldība un Ventspils novada pašvaldība sadarbībā ar biedrību “Etniskās kultūras centrs “Suiti”” aicina tradicionālās dziedāšanas, folkloras un etnogrāfiskos ansambļus piedalīties 7. Starptautiskajā Burdona festivālā “Saknes”, kas notiks 2027. gada no 13. līdz 15. augustam Suitu kultūrtelpā — Alsungā, Basos un Jūrkalnē, Latvijā. […]
Categories
Burdona festivāls 2007
Burdons ir viens no senākajiem tradicionālās mūzikas daudzbalsības veidiem. Tas sakņojas jau pirmskristietisma kultūrā un vēl šodien ir sastopams Eiropā – Balkānos (Rietumbulgārijā, Horvātijā, Austrumserbijā, Albānijā), Ziemeļkaukāzā, Ziemeļgrieķijā, Rietumdienvidkrievijā, Ziemeļukrainā u.c. Arī Latvija pieder pie šīs unikālās tradīcijas nesējiem, pie kam – uzturot to dzīvu vēl 21.gs. Burdona dziedājumi raksturīgi Lejaskurzemei, suitu novadam (Alsunga, Gudenieki, […]
Categories
Burdona festivāls 2004
Pie Dzintara jūras, Latvijā, ir kāds neparasts novads, kuru sauc par Suitu zemi. Tā ir vienīgā vieta Latvijas rietumu daļa, Kurzemē, kur pamatiedzīvotāji ir katoļi. Šī novada ļaudis sauc par suitiem. Novadu veido četri senie pagasti – Alsungas, Jūrkalnes, Gudenieku un Basu. Mūsdienās Basu pagasts pievienots Gudenieku pagastam un tos sauc par “krētainiem suitiem”. Jūrkalniešus […]
Categories
Darbība 2022. gadā
Grāmatas Suitu novada mantojums. Suit villdrāns atklāšana. Izstāde Suit villdrāns. 2022.gads sācies ar ļoti gaidītu pasākumu – grāmatas Suitu novada mantojums. Suit villdrāns atklāšanas svētkiem. Villdrānu izstāde veidota, lai bagātinātu grāmatas atklāšanas svētkus. Grāmatā iekļautas no 19. gs. līdz 20.gs. Kurzemes un Rīgas muzeju krājumos, kā arī vietējās krātuvēs un privātajos pūros apzinātās suitu villdrānas. […]
Categories
Austuve
Radošā darbnīca “Austuve” dibināta 2008.gadā, kad Ilgas Leimanes vadībā tika īstenots VKKF projekts. Alsungas novada pašvaldība “Austuves” izveidei atvēlēja telpas Skolas ielā 11a (tautā saukta par sarkano skolu). Tās izveidošanā aktīvi iesaistījās apkārtnes iedzīvotāji un suitu priesteris Andris Vasiļevskis. No vietējiem iedzīvotājiem atdāvinātās stelles un citi nepieciešamie rīki nodrošināja veiksmīgu “Austuves” darbības sākumu. Tolaik visvērtīgākais […]
The creative weavers’ workshop “Austuve” was founded on 2008 under a project which was funded by the State Culture Capital Foundation and managed by Ilga Leimane. Premises were kindly allocated by the Alsunga District Municipality for creating the workshop at Skolas Street 11a (locally also known as the “red school”). To create it, the local […]
Categories
Suitu ķēķis
Radošā darbnīca “Suitu ķēķis” Radošās darbnīcas “Suitu ķēķis” pirmsākums ir 2016.gadā, kad biedrība paplašinot savu darbību uzsāka radošās darbnīcas izveidi Skolas ielā 11a, Alsungā (tautā saukta par sarkano skolu). “Suitu ķēķis” atrodas blakus radošai darbnīcai “Austuve”. Pakāpeniski atjaunotas telpas un iegādāts aprīkojums. Radošās darbnīcas “Suitu ķēķis” mērķis ir veicināt suitu kulinārā mantojuma saglabāšanu un popularizēšanu, […]
Categories
“Suitu ķēķis”
“Suitu ķēķis” Creative Workshop “Suitu ķēķis” (the Suiti kitchen) workshop traces back to 2016, when the Association, as a part of expanding its operation, began preparation works to set up a new creative workshop in Skolas Street 11a, Alsunga (locally known as the “red school”). The workshop is located just next to “Austuve” workshop. Step […]
Categories
Suitu mantojuma krātuve
Suitu mantojuma krātuve izveidota 2014.gadā, tā atrodas Alsungas kultūras nama 2.stāvā, Ziedulejas ielā1. Nepieciešamība izveidot Suitu mantojumu krātuvi biedrībai radās pēc 2012.gadā īstenotā VKKF projekta (lauku pētījuma) “Suitu vēsturiskā novadā saglabājušos tautas tērpu apzināšana, dokumentēšana un digitalizācija. Alsungā, Basos, Gudeniekos, Jūrkalnē.” rezultātā. Īstenojot lauka pētījumu vietējie iedzīvotāji biedrībai atdāvināja vairākas skaistas senās tekstilijas un priekšmetus. […]
Categories
Suiti Heritage depository
The Suiti heritage depository was created in 2014 and allocated in the Culture Centre of Alsunga, on the 2nd floor, at Zieduleja Street 1. Such place for storing the Suiti inventory became a necessity, as a result of implementing a project which was funded by the State Culture Capital foundation, titled “Identification, documentation and digitalization […]
Categories
Sv. Miķeļa Alsungas katoļu baznīca
Alšvangas draudzes locekļi ir cieši ieslēgušies savas draudzes robežās un izvairās no katras liekas satikšanās ar ārpus pagasta
Categories
Simboli
Suitiem agrākos laikos nebija nekādas visus suitus vienojošas simbolikas, ja par tādu neuzskata dažādus tautas tērpa elementus. Sava oficiāli apstiprināta simbolika ir gan Alsungas, gan Jūrkalnes pagastiem kā administratīvām vienībām. Tomēr suitiem kā cilvēku kopumam tādas nebija. Vajadzība pēc vienojošiem simboliem radās 2007. gada sākumā, kad kļuva skaidrs, ka Novadu reformas gaitā var notikt Suitu […]
Categories
Pārrobežu projekti
ERASMUS+ “Network of UNESCO Cultural Spaces” 2021-2023 Network of UNESCO Cultural Spaces, No. 2020-1-LV01-KA204- 077559 Europe is… UNESCO-tourism 2016-2020 Igaunijas-Latvijas pārrobežu sadarbības programmas projekts UNESCO-tourism Igaunijas-Latvijas pārrobežu sadarbības projekts,… Ziemeļvalstu un Baltijas valstu nemateriālā kultūras mantojuma sadarbības tīkls Suitu biedrības ir iesaistījušās Ziemeļvalstu un Baltijas valstu nemateriālā kultūras… ERASMUS+ “The network of UNESCO recognised values” […]