Suitu kultūrtelpa
Filma DVD “Nosargāt gadsimtus”, Suitu kultūrtelpa, biedrība EKC Suiti, 2009 Videofima Nosargāt gadsimtus 2008. un 2009. gadā tika radīta kā daļa no UNESCO pieteikuma ar mērķi vizuāli parādīt galvenās Suitu kultūrtelpas vērtības. Filmas autors ir SIA Labvakar radošā komanda. Tajā izmantoti arī atsevišķi fragmenti no Latvijas televīzijas arhīva un 1935. gada filmas Dzimetne sauc. Filmai ir latviešu […]
Burdona festivāls 2014 2014.gadā suitu kopiena svin piecus gadus kopš Suitu kultūrtelpas iekļauta UNESCO Nemateriālās… Burdona festivāls 2010 2010.gada 22. -23.maijā ar koncertiem Alsungā, Basos un Jūrkalnē norisinājās 3.Starptautiskais burdona… Burdona festivāls Mums pierastā suitu sieviešu ēēēēēōōōōō dziedāšana zinātniskajā terminoloģijā tiek dēvēta par burdonu…. Suitu novadpētnieki Ekspedīcija “Suitu novadpētnieki 2017”Alsungas novada Viensētas stāsti Lai iepazītos […]
Katoļu baznīca Kurzemes herocogistē no 1561. gada līdz 1617. gadam bija aizliegta ar likumu. Pēc reformācijas katoļu vēsture Suitu novadā atsākās ar 1632. gadu, kad novada īpašnieks Johans Ulrihs fon Šverins šeit ieviesa katoļu ticību. 1634. gadā viņš atdeva Alšvangas baznīcu un filiāles baznīcu Fēliksbergā (šodien Jūrkalne) katoļu draudzei. Katoļticības izplatīšanai viņš uzaicināja uz Alšvangu […]
Suitu valodu runā Suitu kultūrvēsturiskajā novadā, kas ir mūsdienu Alsungas novads, Ventspils novada Jūrkalnes un Kuldīgas novada Gudenieku pagasts.Suitu valodai raksturīgas vairākas uzreiz pamanāmas atšķirības no latviešu literārās valodas fonētikas un morfoloģijas (skaņu un gramatisko formu sistēmas): īso patskaņu zudums vārdu gala zilbēs gan pamatformā, gan locījumos: māj ‘māja’, es redz ‘es redzu’, tu redz […]
Ir trīs galvenie baznīcas reģistri: dzimšanas, laulību un miršanas grāmatas. Dzimušo reģistri par Alšvangas draudzi ar dažiem pārrāvumiem ir saglabājušies no 1690. gada, laulību reģistri no 1726. gada, miršanas reģistri no 1771. gada. Mums ir ļoti paveicies, jo daudz kur Latvijā šīs reģistru grāmatas ir pazudušas vai gājušas bojā. Baznīcas reģistru grāmatas visbiežāk tiek izmantotas […]
Suitu maizes svētki 27. martā biedrība sadarbībā ar „Spēlmaņu krogu” organizēja „Suitu maizes svētkus” . Pasākuma mērķis bija pagodināt sūrā un svētīgā daba darītājus – maizes cepējus. Pasākumā piedalījās suitu maizes cepēji un savu maizīti degustācijai atvēlēja – Irēna Hartmane, Ingrīda Jēkabsone, Krišs Danenbergs – Dambergs, Mareta Petroviča, Margrieta Smidrovska, Inese Valciņa, Mairita Slavinska, Spodrīte […]
Janīnas Kursītes un Sanda Laimes teksts „Kultūrzīmes Alsungā” no LU Akadēmiskajā apgādā 2005. gadā izdotās grāmatas „Suitu identitāte”. 2002. gadā Alsungas ekspedīcijas laikā tika apzinātas un fiksētas piecas ēkas ar aizsargzīmēm. Vēl 20. gs. sākumā, atsevišķos gadījumos pat vēlāk, uz saimniecības un dzīvojamo ēku durvīm, sienām, bet visbiežāk stenderēs tika iegrieztas vai uzkrāsotas zīmes, kuru […]
Maizi nekad nedrīkst likt uz galda, pārgriezto pusi pret durvīm. Tā aizdzenot projām svētību. Istabu slaukot nekad nevajag slaucīt mēslus pāri slieksnim, vajaga saņemt iekšpus sliekšņa. Ja slauka pāri slieksnim, tad pieber Laimai acis, kas guļ paslieksnej, un tā aiziet citur dzīvot. Kad izvelk maizi no krāšņa, tad vajagot iesviest malku krāsnī, jo tā esot […]
Suitu novadā, kā vienā no viskonservatīvākajiem Latvijas apvidiem, visilgāk saglabājās ne tika tautiskas parašas un ticējumi, bet arī senlatviskā mūzikas māksla. No mūzikas instrumentiem te vēl 1930. gados varēja sastapt, te prata pieskaņot un spēlēt kokli. Ap to pašu laiku te vēl bija dzīva reiz visā Eiropā pazīstamo dūdu muzicēšana, kuras vāciski sauc par dudelsack, […]
Within the scope of Latvia, the Suiti area, one of the most conservative Latvian areas, was the one who kept practicing not only its traditional customs and beliefs, but also its music arts of ancient Latvians, for the longest time. Speaking of musical instruments, as recent as in the 1930’s there were still people who […]
Signing tradition in the Suiti district was earlier classified in two types: singing and ziņģāšana. Long songs consisting of several verses and lyrics characterized by plot were called ziņģes here. Yet, it did not matter, whether the ziņģe was a popular song or written by a known composer. Men had to sing ziņģes (ziņģāt – […]
Suitu novadā agrāk nodalīja divus dziedāšanas veidus: dziedāšanu un ziņģāšanu. Garās dziesmas, kurām ir vairāki pantiņi un sižetiski saistīts teksts, te sauca par ziņģēm. Un netika šķirots, vai šī ziņģe ir tautas dziesma, vai arī to ir sarakstījis kāds komponists. Vīri ziņģā un sievas dzied, jo uzskatīja, ka sievām vairāk piedien saukšana, locīšana un vilkšana […]
Dzejnieka Arnolda Auziņa veltījums “Suitu sievām” un visām suitu dziedātājām: -Kur tik skanīgas jums balsis?- Prasu suitu dziedātājām. -Noslēpumu izpaust varam- Mēs pie jūras dziedāt gājām. Un ar viļņiem un ar vēju Sacentāmies agri rītos, Kad no zvejas vīri brauca, Lai tie miglā nemaldītos. Pirmo reizi suiti uz skatuves ir dziedājuši 1924.gadā, kad Ludis Bērziņš […]
Gudenieku etnogrāfisko ansambli “Gudenieku suiti” 1965. gadā nodibinājusi bijušās Gudenieku pamatskolas latviešu valodas un literatūras skolotāja Lidija Jansone. Viņa to vada jau 55. gadu. Tagad tajā dzied arī pirmo ansambļa dalībnieču bērni un mazbērni. Gan pati vadītāja, gan ansamblis repertuāru apguvuši tiešā mantojuma ceļā. Viņi senās suitu tradīcijas un prasmes lieliski demonstrējuši dažādos semināros un […]
Jūrkalnes tautas nama etnogrāfiskais ansamblis “Maģie suiti” pirmo reizi uzstājās 1959. gada vasarā, Popē kolhoznieku svētkos un to vadīja vietējā tautas nama vadītāja Marija Liepa. Viņa pati arī ir suitu dziesmu teicēja. Vēlāk gādību par ansambli uzņemas Austra Čepeļevska, bet kopš 2000. gada – Ilga Leimane. Kopš 2025.gada vadītaja ir Ilga Pavāre. Kolektīvs ir tradīcijām […]
Suitu novadā darbojas divas bērnu folkloras kopas: Alsungas vidusskolas folkloras kopa “Suitiņi” Kopa dibināta 1985. gadā, tās pirmā vadītāja skolotāja Lidija Jansone. No 2000. gada SUITIŅUS vada Gunta Matēviča. Folkloras kopā dzied un danco Alsungas vidusskolas audzēkņi. Kolektīvs aktīvi iesaistījies Latvijas bērnu un jauniešu folkloras kustībā Pulkā eimu, pulkā teku. Esam gan skolēnu, gan pieaugušo […]
Folkloras kopa “Suitu vīri” dibināta 2013. gada 29. novembrī, kad uz pirmo mēģinājumu sapulcējās Andris Vasiļevskis, Juris Lipsnis, Juris Šteinbergs un Santis Vanags, kā arī vadītāja Ilga Leimane. Pēc trim mēnešiem – 2014. gada 23. februārī – folkloras kopu un etnogrāfisko ansambļu skatē Blīdenē “Suitu vīri” ieguva pirmo kategoriju. Žūrijas vērtējums – gandrīz izcili. Bez […]
Mājas desa Jaunpiena pudiņš 2 Sklandrauši jeb Suitu rauši Drupaču rausis ar ievārījumu Sātīgais grūbu virums jeb suitu plovs Svaigs cūkas stilbiņš ar ķiļķeniem Pieguļnieku ēdiens – pentogs Pērļu grūbu deserts ar medu un ogām Grūbu zupa – zīdenis jeb atlaupene Skābputra Skābmaize Siltie grūbu salāti “Suit’ siev’ bruncs” Uz oglēm cepta siļķe Ķiļķēni ar […]
Vidējās paaudzes deju kolektīvs “Suiti” Alsungas novada kultūras nama vidējās paaudzes deju kolektīvs SUITI dibināts 1982. gadā. Deju kolektīva vadītāji: Koncertmeistari: Ilga Pavare, Ilze Raģele, Helēna Lazda, Iveta Stivriņa, Dace Nasteviča. Deja kā dzīvīgs tilts no senatnes līdz mūsdienām, pieņemdamās spēkā, vienojusi paaudzes, saaugusi skaistā deju rakstu segā, kas vienojusi tūkstošiem dejojošu latviešu cēlusi nacionālās […]
Savulaik tradicionālo dūdu spēlēšana visilgāk Latvijā saglabājās tieši Alsungā, kur Jurjānu Andrejs un Emīlis Melngailis pierakstījuši lielāko daļu dūdu melodiju. Dūdu izzušanu veicināja koru attīstība, kā arī modernāku instrumentu (galvenokārt vijoles) ienākšana tautas sadzīvē. Pēdējie īstie dūdinieki bija Pēteris Šeflers no Alsungas un Dūdinieku Krišs no Jūrkalnes. Dūdu spēle Alsungā atjaunojās ar prāvesta Andra Vasiļevska […]
Suiti no iepriekšējām paaudzēm ir mantojuši bagātu tradicionālās kultūras mantojumu. Un šo mantojumu šodien turpina kopt, attīstīt un pielietot dzīvē virkne dažādu ansambļu, un kolektīvu. Droši vien daudzi būs dzirdējuši un redzējuši Alsungas “Suitu sievas”. Pēc sniegto koncertu un kuplināto pasākumu skaita tās varētu būt priekšā daudziem profesionāliem dziedātājiem. Bez “Suitu sievām” te ir vēl […]
Since the past generations, the Suiti have been left with a considerable heritage of traditional culture that is still being maintained, developed and put to practice by several local bands and amateur collectives. by several local bands and amateur collectives. “Suitu sievas” band is quite popular. The band may have outnumbered many professional artists, considering […]
Alsungas katoļu dievnamam gadā nepieciešamas vismaz 200 sveces. Tās lej Leokādija Gūtmane. Daļa sveču tiek arī Jūrkalnes un Gudenieku baznīcai. Jūrkalnē ar sveču liešanu periodiski ir nodarbojusies arī Marta Klaiva. No tīra vaska nevar L.Gūtmane sveces dievnamam lej jau daudzus gadus, pamazām izveidoti darba rīki un gūtas dažādas atziņas. „No tīra vaska sveces nevar liet,” […]
Lai uzzinātu, kā top alus, ko mūsu senči dzēra Jāņos, “Kurzemnieks” devās uz Alsungas Gāčām pie Pētera un Lidijas Jansoniem. Pēteris atteicās no piedāvājuma nospēlēt teijāteri („Ko es te ērmošos!”) un alus tika brūvēts pa īstam. 1. Vajag labus miežus Pēteris ņem apmēram pūru (kas nezina – tie ir 50 kg) miežu. No tiem iegūst […]
Abi gali dzīvi, vidus nedzīvs. / vīrs, zirgs un arklis / Lācis tup kalniņā, dzelzs kurpes kājiņā. / arkls ar lemešiem / Vīrs iet pa ceļu, zobi atpakaļ./ vīram cirvis uz pleca / Melns zirgs balts jātnieks, zaļa karbača rokā./ uz pirts lāvu perjoties / Lācis tup, zarnas kust./ istaba pilna ar cilvēkiem / Pilna […]
Biedrības darbība 2016.gadā (PDF) Projekti 2016 Pasākumi 2016 2016.gadā ar biedrības goda biedres Janīnas Kursītes-Pakules gādību biedrība apgūs valsts budžeta mērķdotāciju “Suitu kultūrtelpai” 10 000 EUR apmērā, kas, tāpat kā pagājušajā gadā, tiks izlietota divu speciālistu – projektu vadītājas (Dace Martinova) un sabiedrisko attiecību vadītājas (Māra Rozentāle) piesaistei. Mērķdotācijas apguvei biedrība ir noslēgusi deleģēšanas līgumu […]
Sadarbībā ar Eiropas lauksaimniecības fondu lauku attīstībai realizēti projekti Vairāk informācijas par Eiropas lauksaimniecības fondu lauku attīstībai pieejams EK tīmekļa vietnē Dalība Vitsunas Kultūras mantojuma festivālā Ungārijā Biedrība “Etniskās kultūras centrs “Suiti”” sadarbībā ar etnogrāfiskā ansambļa “Suitu sievas” dalībniecēm no 2016.gada 13.-17.maijam īstenojusi Valsts Kultūrkapitāla fonda (VKKF) līdzfinansētu projektu “Dalība Vitsunas Kultūras Mantojuma festivālā Ungārijā”. […]
Izstāde “Suiti. Deja. Vēstures mirkļi” ceļo pa suitu zemi un Latviju! 27. martā biedrība sadarbībā ar „Spēlmaņu krogu” organizēja „Suitu maizes svētkus” . Pasākuma mērķis bija pagodināt sūrā un svētīgā daba darītājus – maizes cepējus. Pasākumā piedalījās suitu maizes cepēji un savu maizīti degustācijai atvēlēja – Irēna Hartmane, Ingrīda Jēkabsone, Krišs Danenbergs – Dambergs, Mareta […]
Biedrības darbība 2017.gadā (PDF) Projekti 2017 Pasākumi 2017
5.Starptautiskais Burdona festivāls Suitu zemē Izskanējis 5.Starptautiskais burdona festivāls Suitu zemē – viens no suitiem nozīmīgākais suitu nemateriālās kultūras mantojuma popularizēšanas pasākums. Ar biedrības Etniskās kultūras centrs “Suiti” iniciatīvu starptautisko burdona festivālu rīkošanas tradīcija sākās 2004.gadā. Festivāls suitu kopienas apdzīvotajā teritorijā norisinās ik pa trīs gadiem, šoreiz no 9.līdz 11.jūnijam. Šī festivāla vienojošā un unikālā […]
Biedru pilnsapulce Radošā darbnīcā “Austuve” 24. martā notika biedrības EKC “Suiti” biedru pilnsapulce. 2016.gads biedrībai radošs, darbīgs un apjomīgs, īstenota virkne projektu un pasākumu ar suitu pašvaldību, valsts un pašu suitu kopienas iedzīvotāju atbalstu un līdzfinansējumu. Prieks par paveikto suitu kopienas labā! Pilnsapulcē biedri tika informēti par 2016.gada aktivitātēm, kā arī nākošo gadu plāniem. Tāpat […]
Biedrības darbība 2018.gadā (PDF) Biedrība “Etniskās kultūras centrs “Suiti”” 2018.gadā īsteno Valsts Kultūrkapitāla fonda līdzfinansētu “Atbalsts biedrības “Etniskās kultūras centrs “Suiti”” darbībai 2018.gadā” programmā “Tradicionālās kultūras nozares profesionālu nevaldības kultūras organizācijas atbalsts”. Piešķirtā finansējuma summa 8000 EUR. Projektā biedrība piesaistīs darbiniekus – sabiedrisko attiecību speciālisti Māru Rozentāli un projektu vadītāju/ radošās darbnīcas “Austuve” vadītāju Daci […]
Projekts “Suitu nemateriālās kultūras mantojuma saglabāšana” Latvijas Nacionālā kultūras centra (LNKC) izsludinātā konkursā “Suitu kultūrtelpas stiprināšanas un popularizēšanas pasākumu nodrošināšana” biedrība iesniedza projektu “Suitu nemateriālās kultūras mantojuma saglabāšana” ar 13 aktivitātēm par kopējo summu 25 000 eiro. Konkursā projektam piešķirts finansējums 11 aktivitātēm par kopējo summu 16 588 eiro. Šajā projektā biedrība ir iecerējusi īstenot aktivitātes, kuras […]
Suitu kulinārā mantojuma pavasara meistarklases: grūbu ēdieni, Suitu maizes svētki, Ūsiņdienas ēdieni un rabarberu ēdieni Suitu kulinārais mantojums Biedrība EKC “Suiti” 2019.gadā uzsāk 11 pasākumu ciklu, kas veltīts suitu kulināram mantojumam. Katru mēnesi no februāra līdz decembrim ar Valsts kultūrkapitāla fonda finansiālu atbalstu, īstenojot projektu “Biedrības Etniskās kultūras centrs darbības atbalstam 2019. gadā” notiek pasākumi […]
Erasmus+ buklets “UNESCO atzīto vērtību tīkls” (PDF) LV/EN Erasmus+ buklets “Strategic Partnership project “The network of UNESCO recognised values”” (PDF) EN Biedrība “Etniskās kultūras centrs “Suiti”” īsteno Eiropas Komisijas Mūžizglītības programmas Erasmus+ Stratēģisko partnerību projektu “The network of UNESCO recognised values” (“UNESCO atzīto vērtību tīkls”).Biedrība projektā ir vadošais partneris, sadarbības partneri – Gruzijas Mākslas un […]
Igaunijas-Latvijas pārrobežu sadarbības programmas projekts UNESCO-tourism Igaunijas-Latvijas pārrobežu sadarbības projekts, prezentācija, PDF Projekta mērķis ir kultūrtūrisma attīstība un popularizēšana UNESCO atzītajos reģionos “UNESCO tūrisms” sadarbībā ar lībiešiem Latvijā un setu un kihnu kopienām Igaunijā. Projekta ilgums 3 gadi; biedrības budžeta kopsumma – 27 062 EUR, tai skaitā valsts finansējums 5%, biedrības līdzfinansējums 10% (tiks segts […]
Estonian-Latvian cross-border cooperation program project UNESCO-tourism Igaunijas-Latvijas pārrobežu sadarbības projekts, prezentācija, PDF The goal of the project is the development and popularization of cultural tourism in the regions recognized by UNESCO “UNESCO tourism” in cooperation with the Livi in Latvia and the Seti and Kihnu communities in Estonia. Project duration 3 years; the total amount […]
The scientific term for the typical Suiti “aeeeeeeooooooh” singing by females is drone singing (in Latvian – burdons). Drone singing is one of the most ancient traditional types of polyphonic music (both vocal and instrumental). It traces back to the pre-Christian culture period and still exists and is practiced in Baltics, Balkan countries, the Carpathian […]
Mums pierastā suitu sieviešu ēēēēēōōōōō dziedāšana zinātniskajā terminoloģijā tiek dēvēta par burdonu. Burdons ir viens no senākajiem tradicionālās mūzikas (gan vokālās, gan instrumentālās) daudzbalsības veidiem. Tas sakņojas jau pirmskristietisma perioda kultūrā un vēl šodien dzīvas tradīcijas veidā ir sastopams Baltijā, Balkānos, Karpatos, Gruzijā un Pireneju pussalā. Latvijā vēl saglabājušies atsevišķi novadi, sava veida salas, kurās […]
2010.gada 22. -23.maijā ar koncertiem Alsungā, Basos un Jūrkalnē norisinājās 3.Starptautiskais burdona festivāls, kas bija skanīgu koncertu piepildīts. 3.Starptautiskā burdona festivāla laikā norisinājās pieci koncerti – Rīta koncerts Biržu muižas parkā, Dienas koncerts Jūrkalnē Sv. Jāzepa Romas katoļu baznīcā un Dižgabalkalnā Alsungā, Dižkoncerts Alsungas pils pagalmā. Svētdienā, 23.maijā, festivāla noslēguma koncerts norisinājās Sv.Miķeļa Romas katoļu […]
2014.gadā suitu kopiena svin piecus gadus kopš Suitu kultūrtelpas iekļauta UNESCO Nemateriālās kultūras mantojuma sarakstā, kam nepieciešama neatliekama glābšana. Tāpēc šogad suitu vēsturiskajā (etnogrāfiskajā) novadā notiek viens no suitiem nozīmīgākais un vērienīgākais suitu nemateriālās kultūras mantojuma popularizēšanas pasākums – 4.Starptautiskais Burdona festivāls. 4.Starptautiskais Burdona festivāls uzskatāms par valstiski un nacionāli nozīmīgu kultūras pasākumu, kas norisinās […]
Tāpat kā Suitu novadā ir saglabājušās dažādas unikālas tautas kultūras iezīmes, tāpat šeit vēl šodien, nododot no paaudzes paaudzē, ir saglabāti daudzi interesanti ēdieni. Daži no tiem varētu sniegt mums labu ieskatu tajā, ko cilvēki Kurzemē ēda pat pirms vairākiem gadu simtiem. Dažus no tiem vēl šodien lieto ikdienā, bet daži jau ir mazliet piemirsti. Tomēr, ja kāds ēdiens ir bieži gatavots suitu […]
Kopš atgriešanās katoļticībā 1632. gadā, suiti ir ieguvuši savu īpašu katolisku identitāti, ar kuru viņi lepojas arī šodien. Vēlākajos gadsimtos, pašizolējoties no apkārtējiem luterāņu apvidiem, šajā kompaktajā Kurzemes katoļu salā ir izveidojusies un lielā mērā līdz mūsu dienām saglabājusies Latvijā unikāla, ļoti bagāta tradicionālā kultūrvide. Visā Latvijā nav otra tāda veidojuma. Suitu novada bagātā nemateriālā […]
Neatliekamās saglabāšanas saraksta ziņojums ICH-11 – Formāts ZIŅOJUMS PAR ELEMENTA, KAS IEKĻAUTS UNESCO NEMATERIĀLĀ KULTŪRAS MANTOJUMA, KAM JĀNODROŠINA NEATLIEKAMA SAGLABĀŠANA, SARAKSTĀ, STATUSU IESNIEGŠANAS TERMIŅŠ – 2017. GADA 15. DECEMBRIS IZSKATĪŠANAI 2018. GADĀ Instrukcija par ziņojuma sagatavošanu A.TITULLAPA A.1. Dalībvalsts Latvija A.2. Konvencijas ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās datums Šī informācija ir pieejama tiešsaistē, www.unesco.org/culture/ich. 2005. […]
1941. un 1949. gada deportāciju viļņi aiznesa piespiedu svešumā daudzus novada iedzīvotājus un izpostīja daudzas dzimtas. Tie nešķiroja ne zīdaiņus, ne bērnus, ne sirmgalvjus. It sevišķi šaušalīga ir 1941. gada statistika. Izveda 70 cilvēkus (Alsungā 24, Basos 10, Gudeniekos 19 un Jūrkalnē 17). 23 no viņiem, vīrieši spēka gados, tika ierauti Kirovas apgabala Vjatlaga nāves […]
Baznīcas reģistru grāmatu pētīšana ļauj mums izcelt dienas gaismā tādus vīriešu un sieviešu vārdus, kas jau sen netiek lietoti vai arī tiek lietoti ļoti reti, taču daudzus gadus atpakaļ Suitu novadā ir bijuši vairāk vai mazāk populāri. Pie šādiem vīriešu vārdiem var minēt: Gērts, Anša, Atts, Atiņš, Bieranžs, Inta, Ants, Bartmejs, Gierts, Šalms, Krišts, Lūla, […]
Suitu novadā uzvārdus zemniekiem iedeva vienlaikus ar uzvārdu došanu visā Kurzemē. Tas notika saskaņā ar Kurzemes guberņas civilgubernatora Breverna 1834. gada 29. oktobra patenti un 1835. gada 6. marta patentes paskaidrojumiem par iedzīvotāju sarakstu sastādīšanu. 1834. gada patentē bija seši punkti, kas noteica uzvārdu izvēlēšanās kārtību un darba organizēšanu. Vajadzība pēc uzvārdiem radās tāpēc, ka, […]
Alšvangas dzimšanas reģistri 1745 – 1773 Decembris, 1774.gads 10.decembris, Elisabeth, vecāki: Balthazar Christiani Struvik (?) un (tukša vieta), krustvecāki: Maria Elizabeth Glagov, Sophia Gertrudis Kahsin, Johan Georg Hüpffe 15.decembris, Eudovam, vecāki: Kubles Jēkabs un Anna, krustvecāki: Kriķu Eda, Aizgrāvju (Āsgrai) Ādams. 20.decembris, Joannem, vecāki: Stanislaw K… un Maria, krustvecāki: Jahn Joseph Chrzunofski, Mathias Ostayko. 25.decembris, […]
Alšvangas dzimšanas reģistri 1773 – 1779 METRICA BAPTIZATORUM Ecclesiae Alschwangensis 1773.gads 1774.gads 1775.gads 1776.gads 1777.gads 1778.gads 1779.gads Maijs, 1773.gads 2.maijs, Bille, vecāki: Digaiņu Krists un Trīne, krustvecāki: Digaiņu Bille, Lipšņu Katte, Ulmu Inta, Kukšu Brencis, no Bassiem. 4.maijs, Miķķelis, vecāki: Pīkšu Jānis un Grieta, krustvecāki: Kunkuļu Miķķelis no Bassiem, Klungstu Ans, Dupatu Maria, Klūģu Grieta, […]
Alšvangas laulību reģistri 1773 – 1808 Ecclesiae Alschwangensis Metrica Copulatorum 1773.gads 1774.gads 1775.gads 1776.gads 1777.gads 1778.gads 1779.gads 1780.gads 1781.gads 1782.gads 1783.gads 1784.gads 1785.gads 1786.gads 1787.gads 1788.gads 1789.gads 1790.gads 1791.gads 1792.gads 1793.gads 1794.gads Laulības 1773.gadā 10.janvāris, Teņne Adam, Buļļu Pētera dēls un Deģģe Anna, Deģģe Ansa meita, liecinieki: Klungsta Jēkobs, Menģe Babba no Alswangas. 17.janvāris, Kebre […]
Suitu novads jau sirmā senatnē ir bijis biezi apdzīvots. Par to liecina gan Leiškalnu (Todaižu) pilskalns, gan arī daudz mazākais Dižgabalkalns (Alsungas pilskalns). Jau pirms vācu ierašanās Alšvanga ir bijusi pils ar savu novadu un piederējusi pie kuršu Bandavas zemes. Kultūras slānis Dižgabalkalnā sasniedz pat divu metru biezumu. Tas gan esot 2. pasaules kara laikā […]
No seniem laikiem suiti ir paraduši savus prāvestus saukt par kungiem. „Jāiet pie kunga”, teica suits, kāpdams uz mācītāja māju. Un šis kunga vārds viņu izpratnē piestāv tikai mācītājam. Ieradums prāvestu saukt vienkārši par kungu ir cēlies laikam no lietuviešu vārda „kunigas”- mācītājs, bet tas tā iesakņojies suitos, ka paši prāvesti to lietojuši. Gadsimtu gaitā Suitu novadā garīdznieku pienākumus ir […]
Autors: Līvija Leine, 2006 , “Kurzemes Vārds” Priesteris Toms Priedoliņš nāk no suitu novada, no Jūrkalnes. Par suitu slavenajām drastiskajām dziesmām gan viņš tikai paklusām nosmaida: tās, kā jau zināms, esot visādas, bet dažai līdz pavilkt varot. Taču tas nav viņa aicinājums. Tauta tajā pusē ir tāda, kāda tā ir, viņš saka, bet, Dievs var […]
Pierakstīja Juris Lipsnis Dzimis 1977. gada 17. maijā. Nīcenieks. Mācījies Nīcas vidusskolā, Liepājas mākslas koledžā, Vecbebru lauksaimniecības tehnikumā, Rīgas Tehniskajā universitātē. Beidzis Rīgas garīgo semināru, ir bakalaurs. Bijis Vatikāna radio korespondents. 2007. gadā iesvētīts par priesteri, kļuvis par Alsungas Sv.Miķeļa un Gudenieku Sv. Jāņa Romas katoļu draudzes prāvestu, no 2008. līdz 2011.gadam kalpojis arī Kuldīgas […]
Raksta autors: Juris Lipsnis Alsungas Sv. Miķeļa Romas katoļu baznīcā pāris gadu kalpojuši divi garīdznieki reizē– prāvestam Andrim Vasiļevskim palīdzēja tobrīd diakons Mihails Volohovs, kurš 2011.gadā ordinēts par priesteri; pēc ordinācijas iecelts par prāvestu un kalpo Kuldīgas Sv.Trīsvienības Romas katoļu baznīcā. Jelgavas puika „Esmu pavisam jauniņš, dzimis 1984. gada 4. decembrī Jelgavā,” stāsta Mihails, kuru […]
Gudenieku baznīcā pie sienas piestiprināto eņģeļu izcelsme ir saistīta ar Subates kokgriezēju darbnīcu. Masīvais krāsas slānis nespēj apslēpt šo 17. gadsimta beigu vai 18. gadsimta
Sekojošie dati ir ņemti no grāmatas “Aizvestie, 1941. gada 14. jūnijs”, Latvijas valsts arhīvs, Nordik, Rīga 2007. Alšvangas pagasts 1. Cīrulis Jānis Mārtiņa d., dz. 1905, Kunduri, arest. 14.06.41, Kirovas apg. Vjatlags, miris 24.02.42. Lieta Nr. 13230. 2. Cīrule Anna Jāzepa m., dz. 1906, Kunduri, izsūt. 14.06.41, Krasnojarskas nov. Ujaras raj., atbrīv. 01.08.56. Lieta Nr. […]
Sekojošie dati ir ņemti no grāmatas “Aizvestie, 1949. gada 25. marts” 1. daļas, Latvijas valsts arhīvs, Nordik, Rīga 2007. Alšvangas pagasts 1. Vilplūcis Jānis Kristapa d., dz. 1887, Beķeri; izsūt. 25.03.49, Omskas apg. Kalačinskas raj., atbrīv. 12.11.49. Lieta Nr. 385R. 2. Vilplūce Anna Jāņa m., dz. 1897, Beķeri; izsūt. 25.03.49, Omskas apg. Kalačinskas raj., atbrīv. […]
Par šaušanu Valtaiķos Zemāk lasāma skrundinieka Anša Štrāla liecība, kas ir iekļauta Artura Heniņa 2002. gadā iznākušajā grāmatā “Ventas sakta”. Norises vieta: Bendrupa krogs pie Valtaiķu baznīcas. Kožam brokasti. Mans skolas biedrs Freibergs nosēdies uz savām kājām, man priekšā nolicis galvu, skatās zemē. Viņam sāk kūpēt uz galvas tādas garaiņas, kā dūmi no skursteņa. Es […]
UNESCO NEMATERIĀLĀS KULTŪRAS AIZSARDZĪBAS STARPVALSTU KOMITEJAS SĒDE Ceturtā sesija Abu Dabi, Apvienotie Ārābu Emirāti 28.09 – 02.10., 2009 Darba kārtības 14. punkts: UNESCO Pasaules nemateriālās kultūras mantojuma saraksta, kam ir nepieciešama neatliekama glābšana, nomināciju izvērtēšana. Lēmums 4.COM 14.08 Komiteja 1. Ņem vērā, ka Latvija ir izvirzījusi Suitu kultūrtelpu ierakstīšanai Neatliekami glābjamajā nemateriālās kultūras mantojuma sarakstā, […]
UNESCO nodomu protokols 2010 PDF UNESCO nodomu protokols 2017 PDF PAR SADARBĪBU SUITU KULTŪRTELPAS SAGLABĀŠANĀ Rīgā, 2010.gada 20. janvārī Kultūras ministrija (turpmāk – Ministrija), reģ.nr. 90000042963, adrese K.Valdemāra ielā 11 a, Rīgā, LV – 1364, kuras vārdā saskaņā ar nolikumu rīkojas ministrs Ints Dālderis, UNESCO Latvijas Nacionālā komisija (turpmāk – UNESCO LNK), reģ.nr. 90000089305, adrese […]
Dace Martinova Valdes priekšsēdētāja, projektu vadītāja +371 29222103 dace.martinova@inbox.lv Ligita Kalniņa Valdes priekšsēdētājas vietniece, projektu un pasākumu vadītāja +371 28696228dimanti5@inbox.lv Terēza Strauta Starptautisko attiecību speciāliste +371 27020793 terezastrauta@gmail.com Skaidrīte Nagliņa Radošās darbnīcasSuitu ķēķis vadītāja +371 26032206sknaglina@inbox.lv Laura Reinholde Publicitātes speciālists +371 28787335 lauraireinholdei@gmail.com Biedrības valdes locekļi: Dace Martinova+371 29222103dace.martinova@inbox.lv Ligita Kalniņa +371 28696228 dimanti5@inbox.lv Agnese […]
Dace Martinova Chairwoman of the Board, Project Manager +371 29222103 dace.martinova@inbox.lv Ligita Kalniņa Vice Chairwoman of the Board, Project Manager and Event Organizer +371 28696228dimanti5@inbox.lv Māra Rozentāle Manager of International Projects +371 29452767maraspasts@inbox.lv Board members of the association: Ilga Leimane +37129538267 ilgaleimane@inbox.lv Daiga Kalniņa +371 29474677 daiga.kalnina@inbox.lv Māris Dadzis +371 29126481 maris.dadzis@ventspilsnd.lv Ligita Kalniņa +371 […]
Par vikingiem Sensenos laikos, kad vācieši vēl nebija atnākuši uz Kurzemi, jūra pletās līdz pašai Alšvangai, un tās vietā vikingi bija izveidojuši savu ostu, no kurienes tie devās sirojumos. Tad kādu dienu vietējie kurši nolēma sirotājus no Alšvangas padzīt. Redzot tuvojošos kuršu karaspēku, vikingi steigā visu pameta un metās uz laivām bēgt. Bet pirms kāpšanas […]
Lai saglabātu suitu valodu, šodien ir jāveic steidzami glābšanas pasākumi, kamēr mums vēl ir pieejami salīdzinoši labi valodas zinātāji. Lidijas Jansones redakcijā ar Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu paveikts darbs pie pirmās suitu valodā sarakstītās grāmatas manuskripta izveides. Šeit lasāmie teksti ir melnraksta versija, kas šobrīd vēl nav uzskatāmi par pabeigtiem. Lai gan darbs pie šo […]
Šeit lasāmo stāstu autore ir Alsungas etnogrāfiskā ansambļa “Suitu sievas” vadītāja Ilga Leimane. Stāstos ir aprakstīti dažādi jautri un interesanti atgadījumi šī slavenā etnogrāfiskā ansambļa dzīvē. Raksti ir tapuši publicēšanai pašvaldības mēnešrakstā “Alsungas Ziņas”, lai pašiem suitiem atsvaidzinātu atmiņā te reiz ikdienā skanējušo valodu. Katra mēneša izdevumā tiek ievietots viens stāsts. Stāsts # 1 Katr […]
Informācija par dažādu Kurzemes ģeogrāfisko vietu senumu ir apkopota Valentin Kiparsky 1939. gadā Helsinkos izdotajā grāmatā “Die Kurenfrage”. Pārstāstītā veidā informāciju var atrast Edgara Dunsdorfa 1984. gadā Melburnā, Austrālijā, izdotajā grāmatā “Kurzemes karakartes”. Saskaņā ar šo publikāciju, apkārtnē esošās apdzīvotās vietas (muižas) minētas sekojošos gados (vecuma secībā): Alsunga (Aliswanges) – 1230. gads. Adze (Adze) – […]
Te minētie dati par vecākajām Suitu novada zemnieku sētām neietver Reģu un Biržu privātmuižas. Infomācija norakstīta no Valsts vēstures arhīvā atrodamajiem muižu revīzijas aktiem. Blintenes kroņa muiža (Blinten Krongut) gada dvēseļu revīzijā minētas sekojošas vecsaimniecības: Bierandi Aizupji Vilplūči Ulmi Bāliņi Ratnieki Deksnieki Lipšņi Ķīši Bulkas Čīmas Rauši Jaunarāji Uplejas Strautu mežsargmāja 1811. gadā bija Blintenes […]
Lai arī par precīziem gada skaitļiem var strīdēties, ir pamats pieņemt, ka Alšvanga līdz ar apkārtējām muižām atradās Šverinu dzimtas īpašumā 164 gadus (no 1574. līdz 1738. gadam). Viens no īpašniekiem – Johans Ulrihs fon Šverins – 1623. gadā pārgāja katoļticībā un, sākot ar 1632. gadu, ieviesa šo ticību visā Alšvangas novadā. Tieši pateicoties viņam, […]
Šeit ievietotie attēli parāda Alšvangas ainavu laikā no 1820. gada līdz 1866. gadam. Jūrkalnes senie attēli.
Šeit izlasāmas Blintenes muižas klaušu grāmatas no 1807. un 1820. gada, kā arī pielikums zemes nomas līgumam no 1862. gada, kad no klaušu nomas jau bija pāriets uz naudas nomu (par kroņa zemes izmantošanu bija jāmaksā naudā, nevis graudā), tomēr šādas tādas nodošanas un pienākumi joprojām bija saglabājušies. Klaušu grāmatas ir interesantas liecības par mūsu […]
1905.gada notikumi ir iegājuši mūsu vēsturē kā pirmā lielā latviešu sacelšanās pret pastāvošo varu. No šodienas skatoties, var tikai apbrīnot tos vienkāršos lauku vīrus, kas veidoja rīcības komitejas, pārņēma varu pašvaldībās, dedzināja pilis, pat gatavojās bruņotai cīņai ar regulāro armiju. Var apbrīnot viņu dūšu, viņu drosmi. Tagad daudz ko mēs varam atļauties nesaprast. Kāpēc bija […]
Par 1905. gada notikumu dalībniekiem detālāka informācija ir atrodama grāmatā “Latvijas revolucionāro cīnītāju piemiņas grāmata”, kas ir izdota izdevniecībā “Avots”, Rīgā, 1983. gadā. Alšvangā Juris Jaunbirzs Dzimis Ventspils apriņķa Ēdoles pagastā 1876. gada 2. novembrī kalpu ģimenē. Beidzis Ēdoles pagastskolu. 1905. gadā ievēlēts par Alšvangas pagasta rīcības komitejas priekšsēdētāju kā arī par pagasta pārstāvi Aizputes […]
Jūrkalnes baznīca ir vecākā Alšvangas baznīcas filiāle un, kā tas izriet no prāvesta A. Lukšas 1892. gada ziņojuma dekānam, vēl visā XIX gadsimtā pa lielai daļai skaitās vienota ar savu māti
Seno tekstiliju saglabāšanas un restaurācijas procesa apguve Suitu mantojuma krātuvē Realizēts pirmais šī gada projekts Kuldīgas novada pašvaldības projektu konkursā „Kuldīgas novada pašvaldības finansējuma saņemšanai kultūras projektiem, biedrību un nodibinājumu darbības atbalstam, kuru darbība saistīta ar kultūras jomu, 2015.gadā” „Seno tekstiliju saglabāšanas un restaurācijas procesa apguve Suitu mantojuma krātuvē”, piešķirtais finansējums 700 EUR. Ar šī […]
Sastāvdaļas: 0,5 litri asinis 0,5 litri ūdens 200 g kviešu miltu sāls pēc vajadzības tauki cepšanai Pagatavošana: Asinis šķidras, izkāstas vai samaltas, lej pankūku bļodā. Pievieno ūdeni, sāli, ja vajadzīgs, un iemaisa kviešu miltus. Veido, ar koka karoti, pašķidru pankūku mīklu. Cep uz pannas, sakarsētos cūku taukos apaļas, nelielas pankūkas. Pasniedz galdā ar brūkleņu ievārījumu. […]
Sastāvdaļas: 0,7 litri piena 0,2 litri ūdens 200 g skābs krējums sāls cukurs Klimpām: 200 g kviešu bīdeļmiltu 100 g ūdens 1 ola sāls pēc garšas Pagatavošana: 1 Bļodā olu ar sāli un ūdeni sakuļ, pieber miltus. Sākumā ar koka karoti, vēlāk ar roku samīca pabiezu mīklu, veido palielas mīklas pledas, ko izklāj bļodā katru […]
Sastāvdaļas: 0,7 litri piena 0,2 litri ūdens 10 g sviesta cukurs Klimpām: 100 g rupja maluma kviešu milti 50 g ūdens 1 ola Sāls Pagatavošana: 1 Bļodā olu ar sāli un ūdeni sakuļ. Pieber ap ¾ no miltu daudzuma un ar koka karoti sastrādā mīklā. Tad pieber atlikušos miltus un ar rokām mīklu saberž, lai […]
Sastāvdaļas: 1 kg kartupeļu 1,5 litri ūdens 1,5 litri piena 50 g sviesta sāls pēc garšas Pagatavošana: 1 Kartupeļus nomizo, noskalo. Sarīvē uz kartupeļu rīves. Sarīvēto kartupeļu masu lej uz salocītas 2 kārtējas marles un ciešu nospiež. Nospiesto masu izliek bļodā, pievieno sāli, vienmērīgi samīca. 2 Ņem mīklas piciņas un ar roku plaukstām saveļ apaļas […]
Sastāvdaļas: 0,5 kg cauraugusi cūkgaļa 1 kg kviešu bīdeļmilti sāls, pipari, lauru lapas zaļumi Pagatavošana: 1 Gaļu vienā gabalā vai pārdalītu uz pusēm sālsūdenī uzvāra. Noņem putas un vāra gatavu uz lēnas uguns, pievienojot garšvielas. 2 Ķiļķēniem: vieglā sālsūdenī iemaisa miltus. Sākumā sastrādā ar koka karoti, vēlāk ar roku samīca pusmīkstā mīklā. Mīklu sadala vairākās […]
Sastāvdaļas: 1 siļķe, sālīta 300 g kartupeļi, vārīti ar mizu 0,5 litri rūgušpiens 150 g skābs krējums Pagatavošana: Veselu, neizķidātu sālītu siļķi ietin slapjā papīrā, var arī avīzē. Liek uz oglēm un, apgrozot no abām pusēm, kārtīgi apcep brūnu, pat nedaudz apdegušu. Noņem papīru, kurš jau pārvērties oglē. Liek veselu uz šķīvja galdā. Lupina nost […]
Sastāvdaļas: 1kg kartupeļu 1 ola 40 g kviešu miltu nedaudz sāls cepšanai cūku tauki vai eļļa Pagatavošana: Kartupeļus nomizo veselus, noskalo un sarīvē uz kartupeļu rīves. Masai pievieno olu, sāli, kviešu miltus. Ar koka karoti samaisa. Liek uz pannas sakarsētos taukos nelielas masas pikas, izlīdzina plānas. Cep no abām pusēm gaiši brūnas pankūkas. Jāievēro: pankūkas […]
Sastāvdaļas: 2 cūku kājas 0,5 kg cūku mugurkaula 0,3 kg cūku taisnās zarnas (no resnā gala) 0,1 kg miežu putraimi 0,5 kg kartupeļi sāls sīpols, ķiploks zaļumi Pagatavošana: 1 Cūkas resno zarnu jau iepriekš rūpīgi iztīrītu, apgrieztu uz otru pusi, noberztu ar sāli vai sniegā, vairākkārt noskalotu liek vārošā ūdenī un brīdi paplaucē. Tā kļūst […]
Sastāvdaļas: 200 g zirņu 60 g žāvēta speķa 40 g sīpolu 40 g krējuma sāls Pagatavošana: 1 Pelēkos zirņus izmērcētus ber katliņā, pārlej ar karstu ūdeni un vāra mīkstus. Sāli pievieno vārīšanas beigās. 2 Speķi, sagrieztu sīkos četrkantainos gabaliņos sacep uz pannas kopā ar sīki sagrieztiem sīpoliem, pievieno sāli un krējumu. 3 Zirņus nokāš sausus, […]
Sastāvdaļas: 80 g miežu putraimu 300 g kartupeļu 200 g ūdens 200 g piena 100 g kūpināta speķa 80 g sīpolu 80 g krējuma sāls Pagatavošana: Vārošā ūdenī ber noskalotus putraimus, vāra pusmīkstus. Pievieno sīki sagrieztus kartupeļus, sāli, un vāra gandrīz mīkstus. Pielej uzvārītu pienu un uz lēnas uguns vai cepeškrāsnī sutina. Pa reizei apmaisa, […]
Sastāvdaļas: 500 g miežu putraimu 1,5 – 2 litri gaļas buljons 1 kg trekna cūkgaļa 1 litrs asinis 100 g sīpoli sāls, garšvielas zarnas Pagatavošana: 1 Miežu putraimus noskalo, liek gaļas buljonā un vāra pusmīkstus, pa reizei apmaisot. Pievieno šķidras konsistences asinis, ja gabalos – jāizmaļ gaļas mašīnā. Izcilā, vēl turpina karsēt, lai zūd sarkanā […]
Sastāvdaļas: 500 g aknas 350 g trekna cūkgaļa 100 g sīpoli 50 g ķiploki 1 – 2 olas galšvielas: sāls, pipari, lauru lapas Pagatavošana: 1 Lielos gabalos sagrieztas aknas vāra atsevišķi bez sāls un garšsaknēm. Cūkgaļu vāra atsevišķi pieliekot sāli, garšvielas: veselus piparus, lauru lapas, sīpolus, pētersīļus. 2 Gaļai – padzisušai – atdala stingrāko speķi, […]
Sastāvdaļas: 1 kg auzu milti – rupji milti 3 litri ūdens ½ ĒK sāls pāris maizes garozas Pagatavošana: Var arī gatavot no auzu pārslām. Ja smalkās, vāra ar biezumiem. 1 Auzu miltus iepriekšējā dienā ber māla podā vai bļodā. Pārlej ar ūdeni. Pievieno dažas rupjmaizes garozas (veicina ieskābšanu) un noliek siltā vietā diennakti ieskābt. 2 […]
Sastāvdaļas: 2 bietes 1 glāze grūbas 2-3 sīpoli 2-3 burkāni 2-3 ķiploka daiviņas 200 g kūpināta cūkgaļas krūtiņa 2 ĒK tomātu mērce pēc garšas sāls un malti melnie pipari 2 ĒK sviests 2-3 ĒK trekns skābais krējums Pagatavošana: 1 Bietes novāra un sarīvē. Iepriekš nakti izmērcētas grūbas novāra. 2 Pannā izkausē sviestu, apcep smalki sagrieztus […]
Sastāvdaļas: 1400 g kviešu milti 1.5 l verdošs ūdens (T +90°C) 200 g skābais ieraugs pēc garšas cukurs pēc garšas ķimenes Pagatavošana: 1 700 g miltu iejauc ar karsto ūdeni, kārtīgi maisot, silti sasedz un atstāj uz pāris stundām, tad mīklu atdzesē, lai tā nebūtu karsta, bet vien nedaudz silta. 2 Tad mīklā iemaisa skābo […]
Sastāvdaļas: 1.5 l ūdens 100 g miežu putraimi 200 g rūgušpiens šķipsna sāls Pagatavošana: 1 Verdošā ūdenī ieber putraimus, sāli un ļauj 2 minūtes vārīties. Noputo. 2 Ar karoti ieliek rūgušpienu, lēni maisa, lai izveidojas kunkuļi. Noņem no plīts. 3 Siltu skābputru pasniedz ar saldo vai skābo krējumu – tas pēc gaumes. 4 Putru var […]
Tradicionālā latviešu un arī suitu virtuvē ēdienu gatavošanā plaši izmantotas grūbas. Populāra ir grūbu-gaļas zupa jeb zīdenis, ko parasti gatavo no kūpinātas gaļas buljona, grūbām un garšsaknēm. Zīdeņa vārīšanai tradicionāli izmanto kūpinātu cūkas šņukuru, cūku galvas pusi vai cūkas stilbu. “Grūbu zupai ir dažādas variācijas. Piemēram, grūbu zupu, kurai klāt pievienoti kartupeļi, suiti dēvē par […]
Sastāvdaļas: 250 g pērļu grūbas 100 g upenes (svaigas vai saldētas) 100 g ērkšķogas (svaigas, saldētas vai no kompota) 3 āboli 3 ĒK medus Pagatavošana: 1 Grūbas novāra, sekojot instrukcijai uz iepakojuma, nokāš, ieber lielākā bļodā un atdzesē. 2 Ābolus nomizo, sagriež gabaliņos, liek katliņā, pievieno nedaudz ūdens un, ik pa laikam apmaisot, karsē, līdz […]
Sastāvdaļas: 3 lieli kartupeļi 8 olas 500 g cūkgaļas krūtiņa pēc garšas sāls un pipari Pagatavošana: 1 Grāpī vāra sīki sagrieztus kartupeļus un sīki sagrieztu cauraudzīti, pārlejot ar nelielu daudzumu ūdens. 2 Kad kartupeļi ir mīksti, visam savārītajam pielej ar sāli un pipariem sakultas olas, un visu laiku maisot uz lēnas uguns, turpina karsēt, līdz […]
Sastāvdaļas: 1 cūkas stilbiņš 2 lauru lapas 5-6 melnie pipari pēc garšas sāls 500 g milti skābs krējums dilles Pagatavošana: 1 Stilbiņu noskalo, liek katlā, pārlej ar aukstu ūdeni un vāra. Noputo pēc nepieciešamības. 2 Kad putas nosmeltas, liek katlā piparus, lauru lapas un uz nelielas liesmas zem vāka vāra 2.5-3 stundas. 3 Kad gaļa […]
Recepte no saimnieces Skaidrītes Nagliņas recepšu krājumiem. Sastāvdaļas: 1 kg grūbas 3 vidēji lieli burkāni 2 vidēji lieli sīpoli 3 ķiploka daiviņas 500 g kūpināta cūkgaļas krūtiņa 500 ml saldais krējums pēc garšas sāls un pipari 2 tomāti Pagatavošana: 1 Grūbas iepriekšējā vakarā pārlej ar auksu ūdeni un nomērcē. Pirms gatavošanas tās noskalo vairākos ūdeņos. […]
Daces Martinovas drupaču rauša recepti. Viņa šo recepti mantojusi no savas mammas Anitas Raģeles. “Rausis ar ievārījuma pildījumu ir ģimenē iecienīts. Bieži to cepam arī ar ābolu un biezpiena pildījumu. Drupaču rausis ir mana bērnības garša,” receptes vēsturi atklāj Dace. Sastāvdaļas: 70 g sviests 1 ola 200 ml piens 1/4 paciņa slapjā rauga 300 g […]
30 – 40 gabaliem (pamatnēm 10 – 12 cm diametrā). Rudzu mīkla pamatnei: 500 g rupjie rudzu milti 0,5 tējkarote sāls 1 ēdamkarote ar kaudziti cūku tauki 200 ml ūdens Kartupeļu pildījumam: 1 kg ar visu mizu izvārīti kartupeļi (un pēc tam nomizoti) 150 g piens 100 g saldais krējums 50 g kausēts sviests 5 […]