Suitu kultūrtelpaSastāvdaļas: 150 g miežu putraimu 300 g ūdens 200 g piena 50 g speķa 50 g krējuma sāls, sīpoli Pagatavošana: Noskalotus miežu putraimus ber katliņā vārošā ūdenī un vāra pusmīkstus. Pievieno sāli. Pa reizei apmaisot. Tad pievieno uzvārītu pienu. Iztur uz plīts malas, pa reizei apmaisot, ļauj putraimiem uzbriest mīkstiem. Biezputra ir viegli irdena, bet […]
Sastāvdaļas: 700 g piena 200 g ūdens 10 g sviests sāls cukurs Nūdelēm: 150 g kviešu miltu 2 olas 30 g ūdens sāls Pagatavošana: Nūdeles sagatavo vismaz stundu iepriekš, ļaujot tām nedaudz apkalst – nogatavoties. Mīklai: olas, ūdeni, sāli nedaudz bļodā sakuļ. Pievieno kviešu miltus un samīca stingru mīklu (sākumā ar koka karoti, vēlāk ar […]
Sastāvdaļas: 200 g jaunas biešu lapiņas (galda vai lopbarības) 200 g ūdens 700 g piens 20 g sviests sāls cukurs Pagatavošana: 1 Biešu lapas vairākos ūdeņos noskalo, sīki sagriež, ber katliņā nelielā vāroša ūdens daudzumā. 2 Pieliek sāli un nedaudz , 3 – 5 minūtes pavāra. 3 Pievieno pa daļām nevārītu pienu un uzkarsē līdz […]
Sastāvdaļas: 200 g rudzu maize 700 – 1000 g ūdens 100 g cukurs dzērvenes citrona miziņa kanēļa miziņa vai krustnagliņas Pagatavošana: 1 Nobriedušu rudzu maizi vai maizes galiņus sagriež mazos gabaliņos (kumosos). 2 Ber māla vai porcelāna bļodā, uzber cukuru un pārlej ar verdošu ūdeni. 3 Pievieno kādu no garšvielām. Uzliek vāku vai šķīvi un […]
Sastāvdaļas: 1000 g menca, līdaka 300 g ūdens 500 – 1000 g piens 30 g kviešu milti 1000 g kartupeļi sīpols, sāls, pipari, lauru lapas Pagatavošana: 1 Svaigo zivi notīra, nomazgā, sadala palielos gabalos. 2 Liek katliņā, nelielā ūdens daudzumā. Uzvāra, atsmeļ radušās putas. Pievieno sāli, sagrieztu sīpolu, lauru lapas (1-2), smaržīgos piparus, veselus (5-6 […]
Biedrība “Etniskās kultūras centrs „Suiti”” tika nodibināta 2001. gada 18. decembrī ar mērķi sekmēt suitu novada kā etniskas kopienas apzināšanu un suitu kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu, aizsargāšanu un līdzsvarotu attīstību.Kopš 2008.gada biedrībai ir piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss. Biedrības statūti Biedrībā ir ap 50 biedru, tai skaitā arī abas divas suitu pašvaldības: Kuldīgas novada pašvaldība (Alsungas […]
“Etniskās kultūras centrs “Suiti” association was founded on December 18, 2001 in order to promote awareness about Suiti region as an ethnical community and to retain, protect and balance development of the Suiti heritage In 2008, the association was given the status of organization of social benefit. Articles of Association The association consists of 50 […]
2010 PDF 2011 PDF 2012 PDF 2013 PDF 2014 PDF 2015 PDF 2016 PDF 2017 PDF 2018 PDF 2019 PDF 2020 PDF 2021 PDF 2022 PDF 2023 PDF Austuve Suitu ķēķis ERASMUS+ “Network of UNESCO Cultural Spaces” 2021-2023 UNESCO-tourism 2016-2020 Suitu mantojuma krātuve ERASMUS+ “The network of UNESCO recognised values” 2018-2020 Darbība 2023.gadā Darbība 2022. […]
2010 PDF 2011 PDF 2012 PDF 2013 PDF 2014 PDF 2015 PDF 2016 PDF 2017 PDF 2018 PDF 2019 PDF 2020 PDF 2021 PDF 2022 PDF 2023 PDF 2024 PDF Austuve Suitu ķēķis ERASMUS+ “Network of UNESCO Cultural Spaces” 2021-2023 UNESCO-tourism 2016-2020 Suitu mantojuma krātuve ERASMUS+ “The network of UNESCO recognised values” 2018-2020 Darbība 2023.gadā […]
2009.gada decembrī biedru pilnsapulcē tika izdarītas izmaiņas valdes sastāvā un biedrības statūtos. Biedrības biedri lēma par biedru maksas palielināšanu juridiskām personām – Alsungas novada domei, Kuldīgas un Ventspils novadu pašvaldībām katrai 350 LVL apmērā, kā arī lēma par valdes locekļu skaita samazināšanu uz septiņiem, apstiprinot – trīs no Alsungas novada, divus no Ventspils novada pašvaldības […]
Biedrības darbība 2011.gadā (PDF)
Biedrības darbība 2012.gadā (PDF) Suitu tradīciju skoliņa 2012
Biedrības darbība 2013.gadā (PDF) Suitu tradīciju skoliņa 2013, jostu aušanas apmācība, kokļu un stabuļu apmācība, Dziesmu un deju svētki
Biedrības darbība 2014.gadā (PDF) “Suit’ drāns” grāmata, Seto-suiti nometne, Suitu tradīciju skoliņa, Lebediks, jostu aušana Jūrkalnē, Burdona festivāls
Biedrības darbība 2015.gadā (PDF) Projekti 2015 Pasākumi 2015 Biedrībai „Etniskās kultūras centrs „Suiti”” 2015.gads sācies veiksmīgi – ar labām ziņām par finansiālu atbalstu 10 000 Eur divu speciālistu piesaistei biedrībai. Tā kā biedrība ir sabiedriska labuma organizācija, tad cilvēki, kas tajā darbojas, līdz šim ir strādājuši bez atlīdzības, sabiedriskā kārtā, ja vien kādā no projektiem […]
Sastāvdaļas: 1000 g jēltauki (cūku iekšu tauki) sīpols, sāls, pipari, lauru lapas 1000 g kartupeļi Pagatavošana: 1 Ar aukstu ūdeni pālietus cūku jēltaukus vairākas stundas nomērcē. Nieres pārgriež uz pusēm un mērcē atsevišķi, vairākkārt iepriekš izskalotas. Nospiež sausus un sagriež sīkos gabaliņos. 2 Ber katliņā, kurā ieliets nedauz ūdens. Uz lēnas uguns izkausē taukus. Nieres […]
Jāņem skābs krējums vidēja biezuma konsistencē un istabas temperatūrā. Nodomāto krējuma daudzumu sadala apmēram trijās vienādās daļās. Liek pirmo daļu māla bļodiņā un ar koka karoti maisa, līdz sāk veidoties sviestam līdzīga masa, bet nedrīkst atdalīt paniņas. Tad liek bļodiņu karstā ūdenī, apmēram 60 grādos, un sildot maisa, kamēr paniņas pieņemās klāt pie krējuma. Pēc […]
Sastāvdaļas: 1 litrs alus 30 g svaigs krējums 30 g cukurs Pagatavošana: Alu katliņā uzvāra, pievieno cukuru un krējumu (saldo). Karstu lej krūzē un pasniedz nosalušam ciemiņam. Ļoti garšīgs un veselīgs padzēriens.
Sastāvdaļas: 1000 g jaunpiens 300 g ūdens 50 g cukurs smalcināts kanēlis pēc vajadzības Pagatavošana: Jaunpienam pievieno nedaudz ūdeni, lai tas nebūtu pārāk ciets un sauss. Lej atbilstošā traukā, cep cepeškrāsnī. Gatavu pārkaisa ar kanēļcukuru. Daļu cukura pievieno masai pirms cepšanas. Dala porcijās uz šķīvjiem ar ogu mērci vai kanēļcukuru.
Sastāvdaļas: 700 g piens 300 g ūdens 20 g sviests sāls cukurs pēc vajadzības Klimpām: 300 g jaunpiens 10 g kviešu milti sāls pēc vajadzības Pagatavošana: Pienu ar ūdeni uzvāra. Pievieno sāli un vārošā lej tievā strūkliņā jaunpienu. Jaunpiens saraujas garenās strēmeļu klimpās. Ja jaunpiens nav pirmā slaukuma (otrais vai trešais), tam pievieno nedaudz kviešu […]
Iztīrītu, noskalotu un gabalos sagrieztu pleksti liek pannā sakarsētos taukos un cep no abām pusēm gatavu – dzeltenbrūnu. Cepšanas beigās pievieno ripās sagrieztus sīpolus un apcep. Gatavus noņem. Taukos uzber nedaudz kviešu miltus, sabrūnina. Pievieno karstu ūdeni un krējumu. Uzvāra. Pasniedz galdā ar vārītiem kartupeļiem.
Šis salikums ir vesels ēdiens, ko izsenis latviešu lauku cilvēki ēda launagā vai vakariņās, gandrīz vai ik pārdienas. Ir bijuši gadījumi, kad strādnieki ir sacēlušies pret saimnieku – ka nav ko ēst! Bet saimnieks iznācis saimes priekšā un teicis: “Kā nav ko ēst: siļķe, maize, putra – ēd ko gribi!”
Sadalot cūkas kautķermeni, iegūtos atgriezumus no šķiņķa, cepešu gabaliem, vēdera daļu, kakla gala, atgriezumus no kauliem (atkaulojot) sagriež sīkāk, kas der gaļas mašīnai. Tos nedaudz apsāla un atstāj uz nakti vai diennakti ievilkties. Cūkgaļai var pielikt daļu liellopa gaļas, ja liekas par treknu. Samaļ gaļas mašīnā klāt liekot bagātīgi ķiplokus. Daļu speķa taukuma var sagrieztu […]
Sastāvdaļas: 3 olas 50 g piens 75 g žāvēta cūkgaļa sīpoli sāls Pagatavošana: Žāvētu cūkgaļu sagriež šķēlēs un uz pannas apcep no abām pusēm dzeltenbrūnas. Cepšanas beigās pievieno ripās sagrieztus sīpolus. Gatavo gaļu ar sīpoliem no pannas noņem uz paplata šķīvja. Taukos lej sakultu olu ar pienu. Cep no abām pusēm gatavu omleti, apsviežot uz […]
Sastāvdaļas: 50 g žāvēti āboli 30 g žāvētas plūmes 10 g rozīnes 10 g dzērvenes citrona, apelsīna miziņas 1500 g ūdens 100 g cukurs 8 g kartupeļu ciete Pagatavošana: 1 Noskalotus žāvētos augļus ber katliņā paredzētajā ūdens daudzumā. Uzvāra, pievieno citrona vai apelsīna miziņas, dzērvenes, cukuru. Nedaudz pavāra. 2 Izgaršo saldumu, skābumu un tikai nedaudz […]
a) ar žāvētiem āboliem vai plūmēm Sastāvdaļas: 100 g žāvēti āboli, plūmes 1000 g ūdens 100 g cukurs citronskābe citronu miziņa Klimpām: 60 g kviešu milti 30 g ūdens 1/2 gab. ola sāls Pagatavošana: Noskalotus žāvētos augļus ber katliņā vārošā ūdenī. Pievieno citrona miziņu, daļu cukura un nedaudz pavāra. Pievieno ar karoti no mīklas atdalītas […]
Sastāvdaļas: 150 g ķirbis 300 g ūdens 700 g piens 30 g rīsi vai manna sāls cukurs sviests Pagatavošana: Ķirbi sadala, sagriež pabiezās šķēlēs. Izņem sēklotni, nomizo, sagriež sīkos kubveida gabaliņos vai sarīvē uz sakņu rīves skaidiņās. Rīsus noskalo, ber katliņā, pieliek sāli un 10 – 15 minūtes uz lēnas uguns pavāra. Tad pievieno sagatavotos […]
Sastāvdaļas: ½ vista vai ½ tītars 1 gab burkāns sīpols sāls pipari lauru lapas zaļumi – pētersīļi Nūdelēm: 300 g kviešu miltu 4 olas 50 g ūdens sāls Pagatavošana: Nūdeles sagatavo jau iepriekš, ļaujot tām nedaudz apžūt, lai griežot nesalīp. Mīklai: olas, ūdeni, sāli bļodā nedaudz sakuļ. Pievieno miltus un ar koka karoti, vēlāk ar […]
“Suitu tradīcijas – tie ieradumi, rituāli un zināšanas, ko mēs esam saņēmuši mantojumā no iepriekšējām paaudzēm. Tā ir liela veiksme, ka mūsu tradīcijas joprojām daļēji dzīvo kopā ar mums un ka tik daudz ir pierakstīts, ierakstīts un nofilmēts, pirms izzuda no dzīvās vides. Tradīcijas daudz ko pastāsta par mūsu senčiem, par mūsu dzimtām, par cilvēkiem, […]
Adīti rakstaini cimdi un zeķes līdz pat mūsdienām suitos ir saglabājušies gan kā ikdienā nēsājami apģērba gabali, gan kā kāzu, bēru un citu svinību neatņemama sastāvdaļa. „Kāzu godos jaunlaulāto pienākums izdalīt „veltes”, t.i., dāvanas ceremoniālā kārtā. Tas pats arī notiek, mirušo kapenēs paglabājot. Tad katras apbedīšanas paņēmiens top apveltīts veltīm it kā no mirušā puses […]
Up to nowadays, knitted ornamented gloves and socks are useful in everyday life and also form an integral part of weddings, funerals and other celebrations. “During wedding celebrations, the newlyweds shall give “gifts”, i.e., presents in a ceremonial manner. The same goes for burying a deceased person, meaning that in the ceremony of burial the […]
Both males and females wear knitted or crocheted cuffs dūrgali or mauči over their shirt sleeves. The patterns are formed by colourful worsteds or smeldzes (beads) knitted in. The custom of knitting dūrgali in the Suiti community was resuscitated by Dace Nasteviča. It all started just like a fairy-tale – a very long time ago, […]
Virs krekla piedurknēm gan vīri, gan sievas nēsā adītus vai tamborētus dūrgalus, kuru rakstu veido krāsaini dzīpari vai ieadītas smeldzes (pērles). Par dūrgalu adīšanas tradīcijas iedzīvinātāju suitos var uzskatīt Daci Nasteviču. “Viss sākās kā pasakā – jau ļoti sen, kad dziedāju kopā ar suitu sievām. Lieliskajai dziedātājai Veronikai Porziņģei toreiz vienīgajai bija sarkani, ar pērlītēm […]
Viena no populārākajām apģērba detaļām, kas tiek plaši izmantota arī šodien, ir cimdi. Tāpat kā zeķes, arī cimdi suitos ir košās krāsās un bagātīgi izrakstīti. Cimdu adīšanas un valkāšanas tradīcija suitos tiek turpināta. Adot jaunus cimdus ikdienas valkāšanai, bieži par paraugu tiek izmantoti veco cimdu raksti un krāsu salikumi.
The most popular wardrobe articles include mittens and gloves, used widely even today. Just like socks, the Suiti mittens are bright and lavishly decorated. The tradition of mitten knitting and wearing is carried on in the Suiti community even today. When knitting new mittens for everyday use, the old patterns and colour combinations are frequently […]
Suiti joprojām ar lepnumu valkā no senčiem mantotās saktas, kurām tāpat kā daudzām citām apģērba detaļām ir savi nosaukumi. Šeit sasto-pamas gan dižās saktas jeb trīsrindenes, gan divrindenes un vienrindenes. Atšķīrībā no kaimiņu novadiem suitu saktas ir rotātas ar sarkanām actiņām. Suitu unikalitāte, saglabājot tradīciju, izpaužas arī rotu lietošanā. Ja citos novados pie 19.gs tērpa […]
The Suiti people still show off their brooches passed down by their ancestors, and they are called in different names just like other garments. There are dižās saktas (great brooches): trīsrindenes, divdinrendes and vienrindenes (three-lined, two-lined and one-lined brooches respectively). Unlike the neighbouring areas, the Suiti brooches are decorated with red eyes. The Suiti uniqueness, […]
Alsungas rakstaino jostu tipi Jostveida audumi Alsungas novadā Kurzemes etnogrāfiskajā materiālā, kas attiecas uz 19. – 20. gadsimtu, austās rakstainās, platās (2,5 – 7,5 cm) jostas zināmas tā sauktajā Alsungas novadā, kādreizējā Aizputes apriņķa četros pagastos: Alsungas, Basu, Gudenieku un Jūrkalnes. Izdevumā „Latvju Raksti” M. Siliņš par šī novada iedalījumu sniedz detalizētāku teritoriju uzskaitījumu (Siliņš [1924-1931], 3-4), kas […]
Types of Alsunga patterned belts Belt fabrics in the Alsunga area The Kurzeme ethnographic material pertaining to the 19th-20th century includes wide (2.5 – 7.5 cm) patterned woven belts, known in the so called Alsunga area, in the four civil parishes within the former region of Aizpute: Alsunga, Basi, Gudenieki and Jūrkalne. 19. M. Siliņš […]
Jaciņa ir suitu sievu ikdienas un goda apģērbs. Suitu sievu tērpu pūrā ir trīs dažādas jaciņas – melnā jaka jeb vamzis, sarkanā suitu jaka un vasaras jaka. Visas jaciņas ir īsas un nosedz tikai brunču ņiebura (augšiņas) daļu. Vamzis Suitu sievu goda tērpā tiek valkāta melnā vadmalas jaciņa (saukta par vamzi) ar krāsainu dziju vai […]
The jacket is worn both in daily life and celebrations. The Suiti women have three different types of jackets in their wardrobe – the black jacket or vamzis, Suiti jacket and summer jacket. Each of them is short and covers only the skirt bodice part (the top). Vamzis The Suiti festive attire includes the black […]
Brunči (lindruki, lindūki) Lindruki bija sieviešu ikdienas apģērba gabals, kuru nēsāja tieši virs krekla. Parasti tas bija darināts no vilnas vai pusvilnas auduma un tikai darba vajadzībām to reizēm darināja no nātna. Suitu lindruki audumā ir vienmuļi, ne strīpaini, ne rūtaini, tikai mazliet kā “akotaini”, īsām pārtrauktām svītriņām, skujiņām. Brunčus gatavoja no koši sarkanas, sīkās […]
Skirts (lindruki, lindūki) Lindruki were casual clothing the Suiti women wore straight over their shirts. Regular skirts were made from wool or woolen mixture, while in some cases they were made from flaxen for working purposes. The fabric used in Suiti lindruki is monotone, without any stripes or checks, except for some texture of short […]
Suitu sieviešu krekls pēc savas konstrukcijas ir pieskaitāms pie tunikveida krekliem ar virsū šūto uzpleci – siksnu. Krekls sastāv no divām daļām – no „virspuses” un „apakšpuses”, ko paši suiti sauc par „pierētni” vai “pietriekumu”. Kreklam virspuse tika darināta no smalkāka auduma, bet apakša – no rupjāka. Tas izskaidrojams, ka smalkāki audumi bija dārgāki un […]
Judging by the design structure, the Suiti female shirt should be classified as a tunic-like shirt with epaulettes – straps sewn on shoulders. The shirt consists of two parts – the upper part and the lower part, respectively pierētne and pietriekums, as the Suiti call them. The upper part of the shirt was tailored from […]
Vēsturiskā suitu novada tautas tērpam parasti pievēršas sākot ar 17. gadsimtu, kad Alsungas jeb Alšvangas draudze pieņēma katoļticību. Bez poļu materiālās kultūras un katoļticības izplatīšanās suitu apģērba attīstību īpaši ietekmēja arī vairāki vēstures notikumi: 1. Hercoga Jēkaba valdīšanas un saimniekošanas laiks Kurzemē (1642. – 1682.), kad valdīja aktīva saimnieciskā rosība, darbojās dažādu nozaru rūpnieciski uzņēmumi, […]
The history of the Suiti traditional attire traces back to the 17th century, when the parish of Alsunga, former Alšvanga, converted to the Catholicism. Affected by the Polish tangible culture and distribution of the Catholicism, the Suiti costumes also developed under the special impact of some relevant historic events: 1. The reign and lordship of […]
Suitu kultūrtelpas saglabāšanas un attīstības pasākumu plāns (2017. -2019. gadam) Suitu kultūrtelpas saglabāšanas un attīstības pasākumu plāns 2014. – 2020. gadam (turpmāk – Plāns) ir pasākumu kopums, kas tiek īstenots ar mērķi saglabāt un nodrošināt vērtību pārmantojamību suitu kultūrtelpā, kas 2009. gadā tika iekļauta UNESCO Nemateriālā kultūras mantojuma, kam jānodrošina neatliekama saglabāšana, sarakstā (turpmāk – UNESCO Saraksts) […]
Biedrības Etniskās kultūras centrs „Suiti” statūti 1. Vispārīgie noteikumi. 1. Etniskās kultūras centrs „Suiti” (turpmāk tekstā EKC) biedrība, kura nodibināta apvienojoties juridiskām un fiziskām personām, lai sasniegtu kopīgu mērķi, kuram nav peļņas gūšanas nolūka. 1.1. Biedrības nosaukums latviešu valodā ir: Etniskās kultūras centrs „Suiti”. 1.2. Biedrības saīsinātais nosaukums ir EKC SUITI. 1.3. EKC simboliku izstrādās […]
Suitu kultūrtelpa ir iekļauta UNESCO pasaules nozīmes kultūras mantojuma sarakstā! 2009. gada 1. oktobrī, UNESCO ceturtajā Nemateriālās kultūras aizsardzības Starpvalstu komitejas sēdē Abu Dabi, Apvienotajos Arābu Emirātos, Suitu kultūrtelpa tika iekļauta UNESCO Pasaules nemateriālās kultūras mantojuma sarakstā, kam ir nepieciešama neatliekama glābšana. Līdz ar Suitu kultūrtelpu šajā sarakstā vēl tika iekļauti 11 citi pieteiktie kandidāti […]