Jaciņa ir suitu sievu ikdienas un goda apģērbs. Suitu sievu tērpu pūrā ir trīs dažādas jaciņas – melnā jaka jeb vamzis, sarkanā suitu jaka un vasaras jaka. Visas jaciņas ir īsas un nosedz tikai brunču ņiebura (augšiņas) daļu.
Vamzis
Suitu sievu goda tērpā tiek valkāta melnā vadmalas jaciņa (saukta par vamzi) ar krāsainu dziju vai pērļu izšuvumu. Parasti izmanto vienkārtnī vai trinītī austu melnu, tumši zilu vai pelēcīgu vilnas audumu. Grezno izšuvumu veido, izmantojot “raganu” dūrienu jeb pīto krustdūrienu ar vilnas dziju sarkanā, zaļā, dzeltenā un tumši zilā krāsā. Izšuvumu veido gar jakas aizdari, priekšdaļas apakšmalu, krūšu daļas līniju un piedurknes galos (skat. att. 141.-144.). Vamžiem raksturīgs aizdares daļas pagarinājums, ko grezno izšuvums. Agrāk jakas oderei izmantoja lina audumu, bet mūsdienās izmanto kokvilnas audumu un oderdrēbi.
Vamzim grezno raksta joslu veido pērļu (smeldžu) salmiņu un vilnas dzijas izšuvums gar jakas aizdari un piedurkņu galos (skat. att. 145.).
Zem vamža valkā garo kreklu ar izšūtām aprocēm un liek grezno krādziņu. Pie šī goda tērpa valkā arī dūrgalus jeb maučus.
Par minētās jakas izcelsmi Matīss Siliņš 1931. gadā rakstīja: ”Vamzis, vamze nav senu senējs vietējs uzvalka gabals. Nosaukums un visa viņa būtība pieļauj nojaust, ka tas iztilpis no vispār eiropiskiem viduslaikiem. Tā pirmatnējā nozīme – krūšu aizsargs kara vīram bruņojuma veidā no cieša drēbes šūdinājuma. Tāds vamzis piederēja sevišķi arī pie bruņinieku parastā apbruņojuma, to apliekoties zem bruņu krekla. Bruņojuma nozīmei zūdot, tad vamzis palicis par kārtīgu uzvalka gabalu.”
Sarkanās suitu jakas
Sarkanās suitu jaciņas valkātas gan godos, gan ikdienā. Tās austas no smalka sarkana vilnas diega, ritmiski ieaužot krāsainus (zaļus, rozā, baltus vai sarkanus) pavedienus. Sarkanās jaciņas rotā dekoratīvs izšuvums, kā arī samta un krāsainu lentu uzšuvums apģērba aizdares vietā, apakšmalā un piedurkņu galos. Sarkanās jaciņas valkā divējādi – gan velkot apakšā garo kreklu ar izšūtām aprocēm un grezno krādziņu, gan bez krekla. Valkājot kā goda tērpu, velk arī dūrgalus jeb maučus.
Vasaras jaciņas
Vasaras jeb raibās jaciņas valkāja kā darba apģērbu, bet tās ir ne mazāk krāšņas. Tās darinātas no plāna, parasti vienkrāsaina vai raiba (puķaina) kokvilnas auduma. Tās šūtas pēc suitu jaciņu piegrieztnes un līdzīgi arī rotātas ar dekoratīvu izšuvumu un krāsainu lentu uzšuvumu gar aizdares vietu un apakšmalu, un piedurkņu galos. Dažkārt, lai jaku padarītu greznāku, tās malu rotāja ar krāsainiem trīsstūrīšiem, kas veidoti no salocītām auduma strēmelītēm (skat. att. 152.). Jakām bija iešūta lina vai kokvilnas auduma odere. Zem jaciņas velk garo kreklu bez piedurknēm. Zem vasaras jaciņas nevalkā garo kreklu ar izšūtām aprocēm un grezno krādziņu. Pie vasaras jaciņas parasti netiek valkāti arī dūrgali jeb mauči.
