Suitu kultūrtelpa
Tāpat kā daudzviet citur, arī Alsungā atšķirīgas galvas rotas bija jaunavām un precētām sievām. Ikdienas darba gaitās jaunavas un precētās sievas nēsāja vienādas galvassegas – nelielus galvas lakatiņus, kas bija domāti matu saturēšanai. Spangu vainags Alsungas meitām godu reizēs, it īpaši kāzās, galvenā un raksturīgākā galvas rota bija spangu vainags. Spangu vainags senatnē bija sastopams […]
Suitos turīgākie vīri valkāja melnus ādas zābakus, bet, ja zābaku nebija, tad kurpes un pastalas. Bikšu galus ielocīja rakstainās zeķēs, kas bija ne mazāk košām krāsām un grezniem rakstiem kā sievām. Sievietēm goda apavi bija kurpes, pastalas vai arī puszābaki. Lai paildzinātu papēžu kalpošanas laiku, tiem bija misiņa vai bronzas apkalumi. Senāk sievas bija ļoti […]
Vīriešu tautas tērps suitos ir saglabājies ne mazāk arhaisks kā sieviešu. Pilnā mērā tautisks tas bija vēl līdz 1880. gadiem. Tas līdzinās Kuldīgas apvidus tērpam, tomēr ir suitiski īpatnējs, arhaiskāks un konservatīvāks, nekā citviet Latvijā. Suitu vīrieša uzvalks sastāv no svārkiem, bruslaka, mēteļa, biksēm, rakstīta krekla, jostas (austas vai sleņģenes), kaklauta, ratenes cepures, zeķēm, cimdiem […]
Suitu pūrs ir bagāts gan ar pašu, gan rūpnieciski austām villainēm, bet suiti nav īpaši izvēlīgi lietu un mantu nosaukumos. Lielāku villaini, kas paredzēta aukstam laikam, vienalga – pelēku vai brūnganu, sauc vienkārši – lielā drān`. Tomēr lielākoties villaines un plecu lakati ir ieguvuši savdabīgus nosaukumus. Piemēram, suitu pūrā ir villaines, kas pazīstamas kā sarkanā […]
Adīti rakstaini cimdi un zeķes līdz pat mūsdienām suitos ir saglabājušies gan kā ikdienā nēsājami apģērba gabali, gan kā kāzu, bēru un citu svinību neatņemama sastāvdaļa. „Kāzu godos jaunlaulāto pienākums izdalīt „veltes”, t.i., dāvanas ceremoniālā kārtā. Tas pats arī notiek, mirušo kapenēs paglabājot. Tad katras apbedīšanas paņēmiens top apveltīts veltīm it kā no mirušā puses […]
Virs krekla piedurknēm gan vīri, gan sievas nēsā adītus vai tamborētus dūrgalus, kuru rakstu veido krāsaini dzīpari vai ieadītas smeldzes (pērles). Par dūrgalu adīšanas tradīcijas iedzīvinātāju suitos var uzskatīt Daci Nasteviču. “Viss sākās kā pasakā – jau ļoti sen, kad dziedāju kopā ar suitu sievām. Lieliskajai dziedātājai Veronikai Porziņģei toreiz vienīgajai bija sarkani, ar pērlītēm […]
Viena no populārākajām apģērba detaļām, kas tiek plaši izmantota arī šodien, ir cimdi. Tāpat kā zeķes, arī cimdi suitos ir košās krāsās un bagātīgi izrakstīti. Cimdu adīšanas un valkāšanas tradīcija suitos tiek turpināta. Adot jaunus cimdus ikdienas valkāšanai, bieži par paraugu tiek izmantoti veco cimdu raksti un krāsu salikumi.
Suiti joprojām ar lepnumu valkā no senčiem mantotās saktas, kurām tāpat kā daudzām citām apģērba detaļām ir savi nosaukumi. Šeit sasto-pamas gan dižās saktas jeb trīsrindenes, gan divrindenes un vienrindenes. Atšķīrībā no kaimiņu novadiem suitu saktas ir rotātas ar sarkanām actiņām. Suitu unikalitāte, saglabājot tradīciju, izpaužas arī rotu lietošanā. Ja citos novados pie 19.gs tērpa […]
Alsungas rakstaino jostu tipi Jostveida audumi Alsungas novadā Kurzemes etnogrāfiskajā materiālā, kas attiecas uz 19. – 20. gadsimtu, austās rakstainās, platās (2,5 – 7,5 cm) jostas zināmas tā sauktajā Alsungas novadā, kādreizējā Aizputes apriņķa četros pagastos: Alsungas, Basu, Gudenieku un Jūrkalnes. Izdevumā „Latvju Raksti” M. Siliņš par šī novada iedalījumu sniedz detalizētāku teritoriju uzskaitījumu (Siliņš [1924-1931], 3-4), kas […]
Jaciņa ir suitu sievu ikdienas un goda apģērbs. Suitu sievu tērpu pūrā ir trīs dažādas jaciņas – melnā jaka jeb vamzis, sarkanā suitu jaka un vasaras jaka. Visas jaciņas ir īsas un nosedz tikai brunču ņiebura (augšiņas) daļu. Vamzis Suitu sievu goda tērpā tiek valkāta melnā vadmalas jaciņa (saukta par vamzi) ar krāsainu dziju vai […]
Brunči (lindruki, lindūki) Lindruki bija sieviešu ikdienas apģērba gabals, kuru nēsāja tieši virs krekla. Parasti tas bija darināts no vilnas vai pusvilnas auduma un tikai darba vajadzībām to reizēm darināja no nātna. Suitu lindruki audumā ir vienmuļi, ne strīpaini, ne rūtaini, tikai mazliet kā “akotaini”, īsām pārtrauktām svītriņām, skujiņām. Brunčus gatavoja no koši sarkanas, sīkās […]
Suitu sieviešu krekls pēc savas konstrukcijas ir pieskaitāms pie tunikveida krekliem ar virsū šūto uzpleci – siksnu. Krekls sastāv no divām daļām – no „virspuses” un „apakšpuses”, ko paši suiti sauc par „pierētni” vai “pietriekumu”. Kreklam virspuse tika darināta no smalkāka auduma, bet apakša – no rupjāka. Tas izskaidrojams, ka smalkāki audumi bija dārgāki un […]
