Suiti joprojām ar lepnumu valkā no senčiem mantotās saktas, kurām tāpat kā daudzām citām apģērba detaļām ir savi nosaukumi. Šeit sasto-pamas gan dižās saktas jeb trīsrindenes, gan divrindenes un vienrindenes.
Atšķīrībā no kaimiņu novadiem suitu saktas ir rotātas ar sarkanām actiņām.
Suitu unikalitāte, saglabājot tradīciju, izpaužas arī rotu lietošanā. Ja citos novados pie 19.gs tērpa lieto tikai attiecīgā perioda rotas, tad pie suitu tērpa tiek valkātas arī senākas.
Vēsturnieku pieraksti un šodienas realitāte vēsta, ka joprojām greznākās ir tā sauktās dižās saktas – trīsrindenes, kuru virsmu rotā trīs koncentriskās rindās sakārtoti uzpirksteņveida burbuļi un sarkana stikla akmeņi (zīles). Tomēr sakta pilnībā savu diženumu sasniedz, kad tai pievieno saktas piekariņus un uzvelk saktas gredzenu.
Bez trīsrindenēm lieto arī mazākas saktas, kurām ir divās vai vienā rindā sakārtoti dekori un kuras tāpēc arī sauc par divrindenēm vai vienrindenēm. Šīs saktas darināja no sudraba vai kādu citu metālu sakausējuma. Virsma parasti bija apzeltīta vai bronzēta.
Parasti, godos ejot, dižo saktu lieto vienu vai ar saktas gredzenu. Sievas to valkā ar trako drānu vai melnraibo villaini, bet meitas to lieto arī, kad velk mēleni ar aizsiteni (baltās, rakstainās).
Dižā sakta, pilnībā nokomplektēta ar gredzenu un piekariņiem, piederas pie līgavas tērpa.
Paralēli villaiņu saktām tiek lietotas arī krekla saktiņas. Visvairāk sastopamas ir zīļotās ar sarkanajiem akmentiņiem, ko lieto gan vīrieši, gan sievietes. Mūsdienās vīrieši krekla saktiņas ar stikla acīm atstājuši sievu ziņā, bet paši kreklu aizdarei izmanto vienkāršākas saktiņas, lentītes vai šņorītes.
