2009.gada decembrī biedru pilnsapulcē tika izdarītas izmaiņas valdes sastāvā un biedrības statūtos. Biedrības biedri lēma par biedru maksas palielināšanu juridiskām personām – Alsungas novada domei, Kuldīgas un Ventspils novadu pašvaldībām katrai 350 LVL apmērā, kā arī lēma par valdes locekļu skaita samazināšanu uz septiņiem, apstiprinot – trīs no Alsungas novada, divus no Ventspils novada pašvaldības un divus no Kuldīgas novada pašvaldības. Biedrības valdes sastāvs – Ilga Leimane, Dace Martinova, Grigorijs Rozentāls, Ligita Kalniņa, Māris Dadzis, Daina Bērende un Dace Reinkopa. Par biedrības valdes priekšsēdētāju tika ievēlēta Dace Martinova.
2009.gada 1.oktobrī Suitu kultūrtelpa tika iekļauta UNESCO nemateriālās kultūras mantojuma sarakstā, kam nepieciešama neatliekama glābšana. 2010.gadā viens no biedrības svarīgākiem darbiem bija panākt valsts finansiālu atbalstu Suitu kultūrtelpas saglabāšanas pasākumiem, kas vienkopus definēti un suitu ļaužu un Kultūras ministrijas apstiprināti Suitu kultūrtelpas glābšanas plānā 2009.-2013.gadam.
Kā pirmais solis Suitu kultūrtelpas saglabāšanas virzienā bija sadarbības memoranda jeb nodomu protokola parakstīšana Kultūras ministrijā 2010.gada 20.janvārī starp suitu kopienas pašvaldību vadītājiem, biedrību EKC „Suiti”, Kultūras ministriju un UNESCO Latvijas Nacionālo komisiju. Minēto institūciju pārstāvji parakstīja nodomu protokolu par starpinstitūciju sadarbību Suitu kultūrtelpas saglabāšanā.
Nodomu protokola 7.4.punkts par biedrības lomu Suitu kultūrtelpas saglabāšanā:
Biedrība apņemas nodrošināt suitu kopienas, jo sevišķi bērnu un jauniešu plašu iesaisti un līdzdalību sava kultūras mantojuma saglabāšanā un attīstīšanā, informēt Puses par suitu nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanas aktualitātēm, koordinēt informācijas apriti starp Pusēm ar suitu kultūrtelpu saistītos jautājumos un ne retāk kā reizi gadā sagatavot rakstisku ziņojumu par nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanas aktivitātēm suitu kultūrtelpā. Biedrība apņemas koordinēt Pušu tikšanos un, Pusēm savstarpēji konsultējoties, organizēt Pušu tikšanos norisi.“
Sadarbībā ar Alsungas novada domi biedrība piedalījās Jānu ielīgošanas pasākuma organizēšanā Alsungas pilds pagalmā. Lai radītu Līgo svētku noskaņu, pils pagalms tika dekorēts ar jāņu zālēm, meijām. Pagalmā ap ugunskuru tika novietoti galdi un beņķi līgotājiem. Līgotāji pagalmā tika sagaidīti ar sieru un alu.
2010.gada 29.septembrī Latvijas Nacionālā kultūras centrā suitiem tika pasniegts UNESCO sertifikāts.
Miķeļdienas noskaņās un skanot suitu sievu dziesmām, suitu kopiena 29.septembrī Rīgā, Nemateriālās kultūras mantojuma valsts aģentūrā, saņēma sertifikātu, kas apliecina unikālās suitu kultūrtelpas iekļaušanu UNESCO Nemateriālā kultūras mantojuma, kam jānodrošina neatliekama saglabāšana, sarakstā
GUDENIEKU SUITIEM 45
Ar skanīgu priekšnesumu etnogrāfiskais ansamblis „Gudenieku suiti” atzīmē savu 45 gadu jubileju. Šajā jubilejas reizē tika godināti ne tikai pašreizējais ansambļa sastāvs, bet arī bijušie dalībnieki. Gaviļniekus bija ieradušies sveikt tuvi un tāli viesi, Janīna Kursīte – Pakule , folkloras kopa „Nārbuļi”, ”Kūrava” un Kuldīgas novada pašvaldības pārstāvji. Daudz pateicības vārdu saņēma ansambļa ilggadējā vadītāja – suitu kultūras materiāla pārzinātāja un suitu tradīciju mantiniece Lidija Jansone.
Ar filmas rādīšanu un nelielu ekspozīciju par filmas „Dzimtene sauc” jeb „Kāzas Alsungā” 1935. tapšanu tika svinēta filmas 75 gadu jubileja. 18.novembrī filmas jubilejas pasākumi notika Alsungā un Jūrkalnē, bet 19.novembrī Basu tautas namā. Basu tautas namā svētki tika svinēti, kā pa kāzām ar bagātīgu cienastu galdu, jubilejas torti un dančiem. Neiztrūkstošas katrā pasākumā bija sarunas par izzūdošajām suitu kāzu tradīcijām, atmiņu stāsti par filmas tapšanas gaitu, kā arī gaismā celtas to laiku publikācijas, kuras vēstīja par filmas tapšanas gaitu, aizkulisēm un personāžiem.
Mums par lielu pārsteigumu pirms filmas jubilejas pasākumiem rokās nonāca ļoti vērtīga biogrāfiska grāmatiņa par filmas režisoru Aleksandru Rusteiķi „Atmiņu lokos”. Grāmatu autore ir Aleksandra Rusteiķa meita Tatjana Sila, kura grāmatā aprakstījusi arī filmas „Dzimtene sauc” tapšanu. Paldies par grāmatām suitam – Raimonda Daugavieša kungam.
Nemateriālā kultūras mantojuma valsts aģentūra sadarbībā ar Latvijas Folkloras biedrību pasākumā Folkloras godi 2010, kategorijā Tradicionālās kultūras mantojuma un novadu savdabības glabāšana, aizsardzība un kopšana, balvu piešķirusi suitu kopienai, kas, neatlaidīgi un radoši strādājot, pierādījusi savu vērtību starptautiskā līmenī, uztur dzīvas un nodod nākamajām paaudzēm savas kultūras vērtības. Turklāt kategorijā Izglītības veicināšana starp kandidātiem uz balvu bija izvirzīta arī Alsungas mūzikas skolas programma Tradicionālās mūzikas instrumentu mācība.
