Suitu maizes svētki
27. martā biedrība sadarbībā ar „Spēlmaņu krogu” organizēja „Suitu maizes svētkus” . Pasākuma mērķis bija pagodināt sūrā un svētīgā daba darītājus – maizes cepējus. Pasākumā piedalījās suitu maizes cepēji un savu maizīti degustācijai atvēlēja – Irēna Hartmane, Ingrīda Jēkabsone, Krišs Danenbergs – Dambergs, Mareta Petroviča, Margrieta Smidrovska, Inese Valciņa, Mairita Slavinska, Spodrīte Vente un Inta Demme. Degustējam arī Marijas Pūteles un Emīlijas Kolnas sklandraušus, kā arī Margrietas Smidrovskas rudzu cepumus. Bet, lai maizīte „nenosprūstu”, pasākumā arī tika aicināti vietējie vīna darītāji. Jāsaka, ka mūsu dižās saimnieces ir ne tikai labas maizes cepējas, bet prot darīt dažādu ogu vīnus. Pasākuma īpašais viesis prāvests Andris Vasiļevskis sniedza ieskatu par maizes un vīna sakrālo nozīmi, savukārt Lidija Jansone dalījās atmiņu stāstos par maizi, tās nozīmi ceļā uz Sibīriju. Par pasākuma muzikālo noformējumu parūpējās tradīciju ansamblis „Basu suiti”, kas izdziedāja Ivetas Akeldamas un Lidijas Jansones dziesmas.
Esmu patiesi gandarīta par jauko un sirsnīgi pasākumu, kad varējām pabūt kopā, nogaršot maizīti, izvērtēt paveikto un kopā padziedāt. Paldies maizes cepējiem, ka maizes cepšanas tradīcija ir uzplaukusi, un tas nozīmē, ka tā tiks pārmantota. Pēdējo piecu gadu laikā daudzi ir saskatījuši iespēju maizes cepšanu attīstīt kā mājražošanas nozari, kā vienu no uzņēmējdarbības veidiem, ar to spējot nodrošināt ienākumus ģimenei. Suitos tiešām cep ļoti garšīgu un augstas kvalitātes maizi!
Filma “Ručs un Norie”
Alsungas iedzīvotāji būs pamanījuši, ka
kopš 2010.gada vismaz reizi gadā Alsungā ciemojās japāņu meitene Norie
Tsuruta, kas ieradās Alsungā, lai rakstītu antropoloģijas studiju
maģistra darbu par suitu kultūru. No reizes uz reizi ciemošanās pārauga
sirsnīgā draudzībā, un meitene savas suitu mājas atrada pie Ruča
(Marijas Steimanes) „Gobās”. Šo gadu laikā daudzi no mums Norie esam
uzņēmuši savās mājās, lai kopīgos pasākumos un ikdienā dalītos japāņu
un suitu kultūras mantojuma bagātībās. Ar mūsu palīdzību un apbrīnojamu
centību Norie apguvusi latviešu valodu, burdona dziedāšanu, kokles
spēli un mūsu ikdienā veicamos lauku un mājas darbus. Par šo unikālo
stāstu nejauši uzzinājusi filmu studijas „Deviņi” producente Ināra
Kolmane, kas uzreiz nolēmusi veidot dokumentālo filmu par japāņu
meiteni Norie un dižo suitu sievu Ruču. Un tā trīs gadu ilgais
filmēšana darbs un pakāpeniskā naudas piesaiste vainagojusies ar filmas
pirmizrādi 30. aprīlī Rīgā, kinoteātrī Spledid Palace, kā arī ar
filmas pirmizrādi 1.maijā Alsungā.
Filma „Ručs un Norie” atspoguļo unikālo, pilnīgi atšķirīgo kultūru un paaudžu saskarsmi. Filma ir ļoti sirsnīga, pozitīva, reizēm liek skatītājam aizdomāties. Filmas laikā zālē dzirdami skatītāju smiekli, aplausi, sastindzis klusums, kad skatītāju acis pilnas ar asarām. Filma neatstāj vienaldzīgu nevienu, jo tā iemieso patiesu emociju gammu, nu tieši tādu, kā pati dzīve! Draudzības un mīlestības tilts starp Japānu un Suitu zemi ir uzcelts, iemūžināts un iziet pasaulē caur kinoteātru ekrāniem.
Suiti patiesi jūtas pagodināti un pateicīgi abām filmas varonēm, kā arī filmēšanas grupai par šo skaisto stāstu „Ručs un Norie”. Protams, ikviens no mums, kas piedalījās filmas tapšanas procesā, esam pagodināti par iespēju līdzdarboties.
Biedrība Etniskās kultūras centrs „Suiti” filmas tapšanas laikā aktīvi iesaistījās filmēšanas procesos, kā arī uzņēmās organizatoriskos darbus, lai suitu delegācija piedalītos filmas pirmizrādē Rīgā. Biedrība organizēja filmas pirmizrādes norisi Alsungā, sadarbībā ar Alsungas vidusskolu nodrošināja viesmīlīgu uzņemšanu un prezentācijas galda izmaksas.
Paldies visiem, kas ieradās noskatīties filmu Alsungā, Alsungas vidusskolas aktu zālē. Priecē, ka skolas aktu zāle bija pārpildīta, bet protams, žēl, ka nebija iespējams skatīt filmu kultūras namā, jo mūsu rīcībā nebija piemērots ekrāns.
Sekojiet līdzi informācijai, filmu iespējams noskatīties Latvijas kinoteātros. Protams, turam īkšķus, jo Ināra Kolmane nolēmusi ar filmu „Ručs un Norie” piedalīties starptautiskos kino festivālos. Paldies vietējiem uzņēmējiem Mārcim Martinovam un Valdim Bergmanim, kas pēdējā brīdī (nedēļu pirms pirmizrādes) sniedza finansiālu atbalstu filmu studijai SIA „Deviņi”, lai segtu ar filmas tapšanu saistītas izmaksas!
Dzintara Lejas fotoizstāde “Suitu zemes ļaudis” Kuldīgas mākslas namā
Fotogrāfiju cikls „SUITU ZEMES ĻAUDIS” ir emocionāls veltījums Suitu ļaudīm, kuri savu identitāti ir saglabājusi gadu simtiem ejot.
Suitu kultūrtelpa ir unikāls Latvijas kultūras fenomens, kurā kompaktā teritorijā, vēsturiski luterisko apvidu ieskauta, gandrīz četru gadsimtu laikā katoļu baznīcas ietekmē mijiedarbojoties latviešu, lībiešu, poļu un vācu kultūrām ir izveidojusies un lielā mērā saglabājusies līdz mūsu dienām sava unikāla kultūrvide un identitāte. Šobrīd vēsturiskajā suitu teritorijā ap Alsungu vairs ir saglabājušies tikai ap 2000 suitu izcelsmes iedzīvotāju. Suitu kultūrtelpa ir iekļauta UNESCO Pasaules nemateriālās kultūras mantojuma sarakstā. Ģeogrāfiski Suitu kultūrtelpa ir atrodas trīs novados Jūrkalnes pagasts- Ventspils novadā, Gudenieku pagasts Kuldīgas novadā, bet Alsungas pagasts saglabāja savu patstāvību atsevišķā Alsungas novadā.
Fotogrāfiju cikls „Suitu zemes ļaudis” atspoguļo Suitu cilvēku dzīvi viena gada garumā (2013). Bērnības, jaunības, dzīves pilnbrieda un dzīves gudrības mirkļi ir fiksēti gan Suitu zemē, gan aiz tās robežām. Šis darbu kopums ir maza daļa no vairāk kā četru gadu projekta, kas vizuāli attēlo Suitu tradīcijas, ļaudis, garīgās vērtības un kultūras mantojumu. Fotogrāfiju cikls bijis izstādīts daudzās Latvijas izstāžu zālēs.
Siera un alus svētki
Biedrība sadarbībā ar “Spēlmaņu krogu” Alsungā Līgo svētku priekšvakarā organizēja svētkus suitu siera un alus darītājiem un baudītājiem, lai dalītos ar receptēm, pieredzi un padomiem siera un alus darīšanā. Degustējām arī veikalā nopērkamo sieru un alus šķirnes. Suitu dižsaimnieces Skaidrītes Nagliņas vadībā sējām sieru, ko tad ikvienam bija iespēja nogaršot. Pasākuma goda viesis bija suitu draudžu prāvests Gatis Bezdelīga. Kopā ar prāvestu radām atbildes uz jautājumiem par latvisko rituālu saistību un nozīmi ar katoļu baznīcas sludinātām pamatvērtībām.
Labdarības koncerts Gudeniekos suitu vecsaimniecības “Gāčas” atjaunošanai
1.augustā Gudenieku kultūras namā notika labdarības koncerts, kura laikā savāktie ziedojumi tika novirzīti ugunsgrēkā cietušās suitu vecsaimniecības “Gāčas” atjaunošanai. Koncertā piedalījās virkne Alsungas un Kuldīgas novada mākslinieku.
Etnogrāfiskajam ansamblim “Gudenieku suiti” – 50 gadu jubileja
12.septembrī Gudenieku kultūras namā etnogrāfiskais ansamblis “Gudenieku suiti” ar skaistu suitu kāzu uzvedumu un apsveicēju priekšnesumiem nosvinēja ansambļa 50 gadu jubileju. Apsveikt ansambli bija ieradušies gan vietējie kolektīvi un kaimiņi – Basu tradīciju ansamblis, Alsungas “Suitu sievas” un “Suitu vīri”, Jūrkalnes “Maģie suiti” un Alsungas un Kuldīgas novadu pašvaldību pārstāvji un vietējie iedzīvotāji, gan arī tālāki ciemiņi – no Rucavas un pat Rikavas Latgalē.
Zāļu dienas Jūrkalnē
Tradicionālie Zāļu dienu svētki Jūrkalnē (11. – 12.augustā) šogad sakās ar mauču izstādi un tikšanos ar mauču jeb dūrgalu adītāju Daci Nasteviču Jūrkalnes bibliotēkā.
Daudzveidīgie svētku pasākumi noslēdzās svētdien ar Sv.misi Jūrkalnes baznīcā un suitu sadziedāšanos Jūrkalnes Suitu tikšanās vietā.
Suitu tradīciju skoliņai – 5 gadu jubileja
Konkurss par suitu kultūrtelpu “Suiti turās!”
Konkursa mērķi:
1. Pilnveidot zināšanas un izpratni par Suitu kultūrtelpu, tās dabu, ģeogrāfiju, suitu kultūru un tradīcijām.
2. Sekmēt suitu identitātes un piederības sajūtas veidošanos.
3. Radīt pamatu lepoties ar Latvijas kultūras daudzveidību, apzinot suitu kultūras bagātības un suitu sasniegumus Latvijā un pasaulē.
4. Sekmēt dažāda vecuma paaudžu sadarbību ģimenes un dzimtas ietvaros, izzinot Suitu kultūrtelpu.
5. Sekmēt Alsungas bibliotēkas un Alsungas muzeja kā informācijas resursu izmantošanu.
6. Pilnveidot prasmi atrast un izvērtēt informāciju par Suitu kultūrtelpu, un izmantot to.
Konkurss norisinājās vairākās kārtās ar noslēguma pasākumu Alsungas kultūras namā 14.novembrī.
Konkursu rīkoja etniskās kultūras centrs Suiti un kādreizējā alsundzniece, Latvijas Universitātes docente Daiga Kalniņa. „Ideja radās februārī, kad Saeimas valstiskās audzināšanas un jaunatnes lietu apakškomisijas sēdē piedalījās suiti un kuldīdznieki,” teica D.Kalniņa. „Sākotnēji man bija doma rosināt skolēnus izzināt novada kultūrvēstures mantojumu, bet tad sapratu, ka dalībnieku loks jāpaplašina. Tā radās konkurss ģimenēm vai tiem, kuri ir tik tuvi, ka jūtas gandrīz kā ģimene. Septiņās atlases kārtās komandām internetā bija jāatbild uz jautājumiem, un tās, kurām izrādījās visvairāk pacietības sameklēt atbildes, tika uzaicinātas finālā.”
Jautājumi tapuši, galvenokārt balstoties mājas lapas www.suitunovads.lv informācijā, tomēr daudzu uzdevumu izpildē nācās likt lietā gan iztēli, gan suitu tradīciju zināšanas un praktiskās iemaņas. Kā gan lai pareizi apģērbj suiteni, pazīst ēdienus ar visai eksotiskiem nosaukumiem, nospēlē uz kokles suitu dziesmu vai nodanco Akenšpicu, ja tas nekad nav darīts?
Vislabāk tika galā Galiņu ģimene – mamma Santa un viņas bērni Jānis un Herta, kas saņēma galveno balvu – 100 eiro. Otro vietu un 70 eiro godam izcīnīja Laimes bērni (Ingūna un Katrīna Grantas un Ilze Bloka), bet trešo vietu un 50 eiro – Suitu jauniešu saime (Inta un Anta Puķītes, Rūdolfs Ivanovskis, Paula Stašaite un Sigita Lukša). Neklātienes kārtās šajās komandās darbojušies arī citi. Atbildes vērtēja žūrija: Suitu sievu vadītāja un tradīciju zinātāja Ilga Leimane, ģeogrāfijas skolotāja Aina Verbele, bibliotēkas vadītāja Rasma Cīrule, Saeimas deputāte Inguna Sudraba (No sirds Latvijai). Balvas gādāja D.Kalniņa, EKC Suiti vadītāja Dace Martinova un UNESCO Latvijas Nacionālā komisija.
