Projekti 2017.gadā

• 

• 

• 

Izskanējis 5.Starptautiskais burdona festivāls Suitu zemē – viens no suitiem nozīmīgākais suitu nemateriālās kultūras mantojuma popularizēšanas pasākums.
Ar biedrības Etniskās kultūras centrs “Suiti” iniciatīvu starptautisko burdona festivālu rīkošanas tradīcija sākās 2004.gadā. Festivāls suitu kopienas apdzīvotajā teritorijā norisinās ik pa trīs gadiem, šoreiz no 9.līdz 11.jūnijam. Šī festivāla vienojošā un unikālā Saules un Mātes tēma “Saulīt silta, māmiņ jauka”, kas plaši tiek izdziedāta visu tautu folklorā un caurvija visus šī festivāla pasākumus.
Festivāls trīs dienu garumā no 9.jūnija līdz 11.jūnijam ar plašu un daudzveidīgu programmu (konferenci “Burdons, tradīcija, pārmantošana”, vakarēšanu, šūpuļdziesmu vakaru un četriem koncertiem) ieskandināja visu vēsturisko suitu novadu – Alsungu, Basus un Jūrkalni. Šoreiz festivālā dalību ņēma 7 pašmāju folkloras kolektīvi, 7 Latvijas folkloras kolektīvi un 5 ārzemju kolektīvi ar kopējo dalībnieku skaitu ap 230.
Šoreiz mūsu ārvalstu viesi bija folkloras kopa “Nanina” no Gruzijas. Folkloras kopas vadītāja ir etnomuzikoloģe Tea Kasaburi. Kopas dalībnieces gandrīz visas ir etnomuzikoloģes , kas saglabājušas draudzību kopš studiju laikiem. Starptautiskajā burdona festivālā suitos gruzīnietes viesojas jau trešo reizi.
Viesi no Lietuvas bija folkloras kopa “Kuršiu ainiai” (kuršu pēcteči) no Klaipēdas, kas kopj Mazās Lietuvas iedzīvotāju tradicionālo kultūru. Folkloras kopa mūsu priecēja gan ar dziesmām, gan dančiem.
No Igaunijas festivālā viesojās trīs folkloras kopas, divas no setu kopienas un viena no Kihnu salas (Kihnu kultūrtelpas). Ar Igaunijas setu kopienu suitus vieno ap 10 gadus ilga draudzība un sadarbība dažādās jomās, kas no gada uz gada kļūst ciešāka un regulārāka. Tāpat kā suitu kopienu, setu leelo dziedāšanas tradīciju 2009.gadā iekļāva UNESCO Pasaules nemateriālo kultūrvērtību sarakstā. Festivālā piedalījās vīru leelo kopa “Seto miihi summ” un sievu leelo kopa “Mokornulk” , kopas festivālā viesojās jau trešo reizi.
Kihnu kultūrtelpu festivālā pārstāvēja Kihnu folkloras kopa. Kihnu ir maza saliņa Baltijas jūrā pie Igaunijas krastiem. Ar ļoti spēcīgām un krāšņām tradīcijām. Kihnu kultūrtelpa iekļauta UNESCO nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā 2008. gadā. Folkloras kopa rādīja daļu no Kihnu tradicionālās kultūras, kāda tā ir mūsdienās – ar krāsainiem tautastērpiem, ciema dejām un senajām kāzu un jūrnieku dziesmām.

Festivāla pirmā diena sākās saules apspīdēta ar izglītojošu un skanīgu festivāla ieskaņas konferenci “Burdons, tradīcija, pārmantošana”. Konference tika veidota kā starptautiska, nodrošinot sinhrono tulkošanu apmeklētajiem un dalībniekiem. Par lektoriem tika aicināti gan pašmāju, gan aicināti vieslektori no Gruzijas un Igaunijas, lai dalītos zināšanās un pieredzē par sev tradicionālo dziedāšanas veidu, tā saglabāšanas un pārmantošanas nodrošināšanu. Konferences otrajā daļa piedalījās eksprezidente Vaira Vīķe – Freiberga, kas atbilstoši šī festivāla tēmai prezentēja savu jaunāko Saules dainu sējumu “Trejādas Saules. Mitoloģiskā saule.” Pēc konferences dalībnieki pulcējās vakarēšanā, lai pie vakariņu galda iepazītos viens otru tuvāk. Pirmā festivāla diena izskanēja ar etnogrāfiskā folkloras ansambļa “Gudenieku suiti” bērna likšanas šūpulī rituālu, kam sekoja festivāla dalībnieku šūpuļdziesmu dziedāšana.
Festivāla otrā diena – spraiga un saules apspīdēta sākās ar Rīta koncertu pie Basu tautas nama, tam sekoja Dienas koncerts Jūrkalnē Ugunspļavā. Bet festivāla Dižkoncertu Alsungā ieskandināja festivālu dalībnieku gājiens no Alsungas vidusskolas līdz Ziedulejas estrādei. Par Dižkoncerta vadītājiem šoreiz tika aicināti atraktīvie Edgars un Lilija Lipori, kas Latvijā pazīstami kā latvisko tradīciju kopēji. Edgars Lipors – aktieris un folkloras kopas “Vilki” vadītājs, Lilija Lipore – horeogrāfe.
Pēc Dižkoncerta danči notika kultūras namā. Tur nu jautros latvju danču ritmos Latvijas Universitātes deju folkloras kopas “Dandari” vadībā varēja izdejoties liels un mazs.
Par tradīciju kļuvusi burdona festivāla trešo dienu sākt ar Svēto Misi Alsungas Svētā Miķeļa Romas katoļu baznīcā, kurai sekoja Noslēguma koncerts, kas izvērtās ļoti aizkustinošs un sirsnīgs. Paldies, dalībniekiem tuviem un tāliem, paldies visiem, kas palīdzēja radīt šos neaizmirstamos burdona dziedāšanas svētkus! Kopā mēs varam radīt skanīgus, krāšņus un sirsnības pilnus svētkus!
Pateicamies par finansējumu VKKF, Alsungas novada domei, Kuldīgas un Ventspils novadu pašvaldībām. Festivāla kopējais budžets 17300 EUR (VKKF – 13000 EUR, Alsungas novada dome – 1000 EUR, Kuldīgas novada pašvaldība – 1000 EUR, Ventspils novada pašvaldība – 1000 EUR, EST-LAT pārrobežu programma – 1300 EUR).

• 

• 

• 

• 

• 

• 

• 

• 

Biedrība “Etniskās kultūras centrs “Suiti”” ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu (1200 EUR) īstenojusi 2015.gada nogalē uzsākto projektu “Balto villaiņu un mēleņu aušanas un izšūšanas apmācība Alsungā un Jūrkalnē.” Līdz ar Suitu kultūrtelpas iekļaušanu UNESCO paspārnē suiti pamanījušies atjaunot un iedzīvināt daudzas no suitu tradicionālās kultūras mantojuma tradīcijām un prasmēm. Viena no tām ir tradicionālā tautas tērpa darināšana. Plašākai sabiedrībai suitu tautastērps pazīstams ar koši sārtiem brunčiem un koši rūtoto villaini – trako drānu, bet suitu tautastērpa pūra lāde ir daudz bagātāka un daudzveidīgāka. Suitu pūra lādē atrodamas arī goda drānas – baltā rakstainā villaine un mēlene.

Vēsturiskie avoti un liecības vēsta, ka baltās izšūtās villaines un mēlenes ir bijušas suitu tautastērpa neatņemama sastāvdaļa. Tās tika valkātas lielos svētkos (lielos godos) – kāzās, kristībās, vietējos reliģiskos svētkos u.c.. Pamatā baltās rakstainās villaines un mēlenes pieder pie līgavas un jaunu meitu apģērba. Senāk šo skaisto villaiņu esamība meitas pūra lādē liecināja par stāvokli sabiedrība un rocības līmeni ģimenēs. Šīs villaines tiek valkātas komplektā – mēlene, kas nedaudz lielāka, apakšā, bet baltā rakstainā villaine – virspusē.

Šajā projektā dalībnieki mācījās darināt ne tik populārās, darināšanas ziņā sarežģītākās un izmaksu ziņā dārgākās suitu tautas tērpam piederīgās goda drānas, par mācībspēku projektā piesaistot pašmāju pieredzes bagātās suitu tautastērpu darinātājas un audējas – Kristīni Vasiļevsku, Kristīni Brūkli un Maretu Petroviču. No 26.-30.jūnijam biedrība īstenoja projektu “Tradicionālās kokles un stabules spēles apmācība Alsungā” par pasniedzēju aicinot Andu Ābeli. Nu jau par tradīciju kļuvusi rīkot instrumentu spēles apguvi vasaras periodā nedēļas garumā, kas pēc šāda formāta notiek jau 7 gadu pēc kārtas. Biedrība ir gandarīta par ilgstošo sadarbību ar pasniedzēju Andu Ābeli, kuras zināšanas, radošums un izcilās pedagoģes talants iedvesmo un rosina kokles un stabules spēles apmācībām. Kā ierasts apmācības ik dienas notika trijās grupās – iesācējiem ar un bez priekšzināšanām un pieaugušajiem. Šogad apmācībās piedalījās 20 dalībnieki, kuri noslēguma dienā 30.jūnijā Alsungas kultūras namā pulcēja klausītājus uz koncertu “Dziesmas saulei un jūrai”. Koncertā skanēja nedēļas laikā pagūtais repertuārs, kas galvenokārt sastādīja suitos pierakstītos meldiņus, kā arī dalībnieku atsevišķi priekšnesumi. Paldies par sadarbību Alsungas PII “Miķelītis’’ vadītājai Aletai Lipsnei un Alsungas kultūras namam. Pateicos pasniedzējai un dalībniekiem par radošo nedēļu, skaisto, skanīgo u dvēselisko koncertu un ceram uz tikpat kuplu pulku nākamgad. Projekta finansētājs VKKF Kurzemes kultūras programma – 350 EUR un biedrība EKC “Suiti” – 50 EUR, kopā 400EUR. Biedrība “Etniskās kultūras centrs “Suiti”” ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu (1200 EUR) īstenojusi 2015.gada nogalē uzsākto projektu “Balto villaiņu un mēleņu aušanas un izšūšanas apmācība Alsungā un Jūrkalnē.” Līdz ar Suitu kultūrtelpas iekļaušanu UNESCO paspārnē suiti pamanījušies atjaunot un iedzīvināt daudzas no suitu tradicionālās kultūras mantojuma tradīcijām un prasmēm. Viena no tām ir tradicionālā tautas tērpa darināšana. Plašākai sabiedrībai suitu tautastērps pazīstams ar koši sārtiem brunčiem un koši rūtoto villaini – trako drānu, bet suitu tautastērpa pūra lāde ir daudz bagātāka un daudzveidīgāka. Suitu pūra lādē atrodamas arī goda drānas – baltā rakstainā villaine un mēlene.

Vēsturiskie avoti un liecības vēsta, ka baltās izšūtās villaines un mēlenes ir bijušas suitu tautastērpa neatņemama sastāvdaļa. Tās tika valkātas lielos svētkos (lielos godos) – kāzās, kristībās, vietējos reliģiskos svētkos u.c.. Pamatā baltās rakstainās villaines un mēlenes pieder pie līgavas un jaunu meitu apģērba. Senāk šo skaisto villaiņu esamība meitas pūra lādē liecināja par stāvokli sabiedrība un rocības līmeni ģimenēs. Šīs villaines tiek valkātas komplektā – mēlene, kas nedaudz lielāka, apakšā, bet baltā rakstainā villaine – virspusē.

Šajā projektā dalībnieki mācījās darināt ne tik populārās, darināšanas ziņā sarežģītākās un izmaksu ziņā dārgākās suitu tautas tērpam piederīgās goda drānas, par mācībspēku projektā piesaistot pašmāju pieredzes bagātās suitu tautastērpu darinātājas un audējas – Kristīni Vasiļevsku, Kristīni Brūkli un Maretu Petroviču.

• 

• 

Suitu tradīciju skoliņas 2017 šogad atkal pulcē 30 suitu bērnu, lai piecu dienu garumā iepazītu suitu kultūras mantojuma bagātības. Kopā darbojoties dažādās radošās un izglītojošās nodarbībās rasts priekštats par suitu kultūras daudzveidību un unikalitāti. Apceļojot suitu novadu – maģos, dižos un krētainos suitus, iepazīts suitu dabas krāšņums, dziedāts, dejots un darināts kopā ar tradīciju kopējiem. Finansiālais atbalsts vasaras nometnei no LR Kultūras ministrijas (LNKC), VKKF un Ventspils novada pašvaldības. Paldies skolotājiem un visiem, kas palīdzēja skoliņas norises nodrošināšanā. Uz tikšanos 2018.gadā!

• 

• 

• 

• 

• 

• 

Jūlija mēnesī notikusi biedrības EKC “Suiti” rīkotā pirmā ekspedīcija “Suitu novadpētnieki”. Suitu novadpētnieku ekspedīcija veidota , lai rosinātu jauniešus izzināt un dokumentēt , veidot pētnieciskos darbus, kas būs nozīmīgs ieguldījums novada vēstures veidošanā. Ekspedīcijas paredzētas no jūlija līdz decembrim pa divām dienām katru mēnesi, par tēmu izraudzīta vēsturiskā apbūve.
Suitu novadpētnieku ekspedīcijā pieteikušies deviņi dalībnieki, pirmajā ekspedīciju reizē piedalījās četri no tiem dalībnieki.
10.jūlijā ekspedīcijas dalībnieki devās ciemos pie Jura Indāna “Lūķos” Jūrkalnē. Juris Indāns ir bijušais Latvijas Brīvdabas muzeja vadītājs ar lielu ekspedīciju pieredzi un zināšanām novadu vēsturē. Indāna kungs ekspedīciju dalībniekiem sniedza pamata zināšanas kā veicams dokumentēšanas darbs, liecību un rekvizītu vākšana un saglabāšana, intervēšana u.c.
Katram pētniekam ir dots uzdevums veidot pētījumu par sev tuvāko vai interesējošo viensētu – vākt un veidot foto materiālu, veidot aprakstu (mājas vēsturi), intervēt iedzīvotājus, veidojot ilustrētu un visaptverošu pētījumu par objektu.
Nākamā ekspedīcijas reize paredzēta 16.un 17.augustā.
Projekta finansētāji: LR Kultūras ministrija – 600 EUR, VKKF Kurzemes kultūras programma – 400 EUR.

• 

Noslēgusies jau ceturtā Setu-suitu bērnu un jauniešu tradīciju skoliņa! Šogad – Igaunijā, setu zemē. No suitiem skoliņā piedalījās 16 jaunieši no Alsungas, Jūrkalnes un Gudeniekiem un kopā ar setu jauniešiem dejoja, dziedāja, mācījās spēlēt garmošku, sacentās, piedalījās Setu karalistes svētkos un pirmajās vēlēšanās mūžā, ēda mellenes un darīja vēl daudz citu jauku un interesantu lietu!
Uz tikšanos nākošgad suitos!
Projekta kopējais finansējums – 2500 eur (KM dotācija)

• 

• 

• 

• 

• 

• 

Deju nometne “Mans prieks ir dejotprieks!” Alsungā norisinājās no 8.augusta līdz 12.augustam.
Deju nometne ir vēl nebijusi aktivitāte suitu novadā, kas šogad pulcēja 34 dalībniekus, lai rastu interesi un sniegtu plašākas zināšanas par daudzkrāsaino un bagāto dejas nozari pasaulē. Dalībniekiem bija iespēja iepazīt klasisko deju jeb klasisko baletu pasniedzējas Initas Salenieces – Purmales vadībā un laikmetīgo deju pasniedzējas Lāsmas Andžānes vadībā. Abas pasniedzējas ikdienā strādā baleta studijā “Grande” Rīgā. Bērni iepazina latviešu tautas deju pasniedzēja Justa Patrika Celma vadībā, viņš ikdienā dejo TDA “Līgo” un vada TDA “Rucavieti” Liepājā, savukārt Daces Martinovas pārziņā bija etnogrāfisko deju nodarbības, kurās bērni mācījās suitu dančus folkloras kopas “Suitu dūdenieki” pavadījumā.  Par nometnes koncertmeistari aicināta Ilze Raģele. Katru dienu notika četras nodarbības, bet dienas noslēgumā dalībniekiem bija iespēja darboties radošās darbnīcās. Suitu kulinārais mantojums tika apgūts radošā darbnīcā “Suitu ķēķis” pie Skaidrītes Nagliņas ar sklandraušu un skābmaizes cepšanu, keramikas nodarbībā dalībnieki ciemojās pie Alsungas keramikas dāmām un aušanas nodarbi ierādīja Kristīne Brūkle radošā darbnīcā “Austuve”. Ceturtdienā nometnes dalībnieki viesojās  pie Silvijas Teteres murkšķiem. Nometnes noslēguma dienā 12.augustā piecās dienās apgūto bērniem bija iespēja parādīt plašākai publikai Jūrkalnes pagasta svētkos koncertā pie Jūrkalnes tautas nama.
Nometnes koptēlu veidoja un par nepieciešamo inventāru rūpējās sadarbības partneri – Daina Jercuma, kas sašuva svārciņus meitenēm, Anda Gutlande – vienoto formu krekliņus ar apdruku, Mārcis Martinovs sarūpēja stangas klasiskās dejas nodarbībām, Alsungas vidusskolas saimnieces pusdienas un launagu, paldies visiem iesaistītajiem, kas palīdzēja nometnei norisināties šeit un tagad – suitos! Projekta finansiālais atbalsts – LR Kultūras ministrija, LNKC un VKKF. Šī ir pavisam jauna pieredze Latvijā, jo deju nometnes, kur tiek piedāvātas apgūt četru veidu dejas vienlaikus, līdz šim vēl nav notikušas. Suitos notiekošais piesaistīja arī deju nozares virsvadītāju interesi. Mūs apciemoja Jānis Purviņš, Gunta Skuja un Ramona Irbe un Zandai Mūrniecei meitiņas pašas piedalījās nometnē.

• 

• 

Biedrība „Kultūras projektu koordinācijas centrs” sadarbībā ar biedrību Etniskās kultūras centrs „Suiti” aicina uz vides izziņas akcijas Kurzemes reģiona iedzīvotājiem „Zaļi – tas ir daudzkrāsaini” aktivitātēm Alsungā 30.septembrī no 09:00-12:00 Svētā Miķeļa svētku tirgus laikā. Pasākums notiks laukumā pie baznīcas.

Pasākuma programmā būs 6 vides izziņas darbnīcas, kurās ikviens interesantā un saistošā veidā varēs apgūt daudz jauna par pļavu un mežu ekosistēmām un to daudzveidības saglabāšanas nozīmi. Paredzama zāļu tēju atpazīšanas vikorīna, Latvijā augošo koku atpazīšanas uzdevumi, dižkoku pētīšana un iepazīšanās ar pļavu iemītniekiem.
Radošajās darbnīcās tiks piedāvātas idejas dabas materiālu izmantošanai, praktiski pagatavojot noderīgas lietas un ļaujot apgūt aušanu ar dabas materiāliem. Savukārt darbnīcā „Pieturi vasaru!” varēs izgatavot radošos darbiņus. Projekta īstenošanu finansē Latvijas Vides aizsardzības fonds.

 Ik gadus oktobra otrajā nedēļa UNESCO Latvijas Nacionālā komisija izsludina UNESCO nedēļu, kurā aicina ikvienu pievērsties materiālā un nemateriālā kultūras mantojuma izpausmēm. Suitu kultūrtelpa UNESCO paspārnē ir kopš 2009.gada. Šogad Latvijas Nacionālā komisija īpaši vēlējās izcelt kulinārā mantojuma nozīmi un tā sniegtās iespējas ilgtspējīga tūrisma veicināšanai. Suiti šoreiz šai tēmai pieskārās pastarpināti ar kafijas galdu visa pasākuma garumā, galdā ceļot pašmāju meistaru gardumus, bet pasākuma galveno loma dodot suitu tērpam. Tam par iemeslu ir biedrības īstenotais LEADER projekts “Etnogrāfiskā suitu tautastērpa atjaunošana uzvedumam “Suitu kāzas”. Suitu kāzu tradīciju uzvedumu suiti vēlas dāvināt Latvijas simtgadei 2018.gadā, kā spēcīgu tradīciju kopumu, kas ir neizmērojama bagātība gan Latvijas, gan pasaules mērogā. Tāpēc šoreiz UNESCO nedēļā – Suitu tautastērpa parāde, pasākumu kopums – ar izglītojošām lekcijām un dienas noslēgumā ar izrādīšanos un darinātāju sumināšanu.
Pasākuma pirmajā daļā ikviens varēja apmeklēt interesantas lekcijas.
Pirmā no tām “Arheoloģisko materiālu liecības par apģērbu Latvijā un tā rekonstrukcijas”, lektore Irita Žeiere Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Arheoloģijas departamenta pētniece, kas ieguldījusi pamatīgu darbu, lai izzinātu senāko gadsimtu apģērbu, tā darināšanas un valkāšanas tradīcijas. Protams, suiti vēlējās sadzirdēt mūsu pusē raksturīgāko apģērbu iezīmes 12.-13.gadsimtā. Otrā lekcija “Audumi suitu novada tautas tērpā”, lektore Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta vadošā pētniece Anete Karlsone, kas nekad nav liegusi padomus un dalījusies savā pieredzē visdažādākos jautājumos par tērpu darināšanu un valkāšanu. Trešā lekcija “Visapkārt ķēžu josta, Vidū mans augumiņš: sleņģenes Kurzemes 17.-18.gs. arheoloģiskajā materiālā” par senām rotām mums stāstīja Ventspils muzeja direktora vietnieks un vadošais pētnieks Armands Vijups, bet pasākuma pirmās daļas noslēgumā Kuldīgas muzeja Pētniecības nodaļas vadītājas Jolantas Mediņas lekcija par Viduskurzemes cimdu un zeķu adīšanas un valkāšanas tradīcijām.

Pasākuma otrajā daļā – svētki suitu tērpam un to darinātājiem. Pasākumā piedalījās gandrīz visi suitu kolektīvi, kas suitu kultūras krāšņumu izrādīja ne tikai tērpos, bet arī dziesmās, dančos, dūdu un kokles spēlē. Šoreiz ciemos atbraukušie Daugavpils Latviešu kultūras centra TDA “Laismeņa” dejotāji vēlējās parādīt jaunos suitu tērpus, bet arī iepazīt suitu kultūras bagātības.
Ikdienas steigā bieži vien nesatiekamies, katrs daram savu darbiņu un pat neieraugam paveikto suitu kultūras un kopienas labā. Tāpēc šoreiz vēlējos pagodināt un pateikties daudziem jo daudziem par ieguldīto darbu.

Goda rakstu par mūža ieguldījumu suitu kultūras mantojuma saglabāšanā, popularizēšanā un tālāknodošanā jaunākām paaudzēm saņēma:
Margrieta Smidrovska, Marija Pūtele, Lidija Jansone, Ilga Leimane, Antonija Trumsiņa, Marija Steimane un Dace Nasteviča.

Pateicību par nozīmīgu ieguldījumu suitu kultūras mantojuma apzināšanā, tradīciju kopšanā un popularizēšanā: Andris Vasiļevskis, Kristīne Vasiļevska-Stepanova, Inga Šēna –Laizāne, biedrība “Suitu amatnieki”, Dzintars Leja, Ligita Kalniņa, Rasma Cīrule, Zanda Mūrniece.
Pateicību par nozīmīgu ieguldījumu suitu tautastērpu izzināšanā un darināšanas tradīciju kopšanā: pētniece – Anete Karlsone; tautastērpu eksperte – Lia Mona Ģībiete; šuvēji – Uldis Andersons, Laila Puķīte, Daiga Šnore, Dace Tunne un Gunta Pētersone; izšuvējas – Lilita Dimme, Dace Siliņa, Anita Legzdiņa, Laura Ansonska, Dace Cīrule un Inguna Granta; rotkaļi – Jakubovsku ģimene, Jānis Cars, Andris Grebis, Jānis Bunka, Roberts Mežainis; adītājas – Ilga Pavare, Agrita Pēterleviča, Aleta Bērziņa; audējas – Kristīne Brūkle, Sarmīte Egļukalna, Mareta Petoviča, Pauls Leimanis, Ilze Škuberte, Māra Kušķe- Damberga, Ligita Jansone; cepurniece – Laila Brūvele un kurpnieks – Andrējs Kazancevs.
Pateicības saņēma vairākas ģimenes, kuras gan glabā seno suitu pūru, kopj un godā suitu tradīcijas, gan darina tērpus ģimenei nodrošinot tradīciju dzīvotspēju.
Pateicības par nozīmīgu ieguldījumu suitu kultūras mantojuma saglabāšanā, tradīciju kopšanā un tālāknodošanā saņēma: Smidrovsku, Lipšņu, Raģeļu, Petroviču, Bērziņu, Martinovu, Jansonu, Leimaņu, Mūrnieku, Gudiņu un Puķīšu ģimenes.
Paldies visiem, ka palīdzējāt šiem svētkiem notikt, visiem, kuri ieradās pagodināt suitu tērpu un tā darinātājus.
Kamēr suitos būs stipras ģimenes suiti būs stipri un vareni un mūžīgi!

• 

• 

• 

• 

• 

• 

• 

• 

• 

• 

•