Kožam brokasti. Mans skolas biedrs Freibergs nosēdies uz savām kājām, man priekšā nolicis galvu, skatās zemē. Viņam sāk kūpēt uz galvas tādas garaiņas, kā dūmi no skursteņa. Es viņam saku: kāpēc tu uztraucies? Skatās … Nerunā. Kungi visi savākušies dibena istabā Skrundas galā, stūrī uz dārza pusi. Viņiem blakus ceļa pusē tukša istaba. Solomins ar […]
Atmiņas
