Projekti 2015.gadā

• 

• 

Realizēts pirmais šī gada projekts Kuldīgas novada pašvaldības projektu konkursā „Kuldīgas novada pašvaldības finansējuma saņemšanai kultūras projektiem, biedrību un nodibinājumu darbības atbalstam, kuru darbība saistīta ar kultūras jomu, 2015.gadā” „Seno tekstiliju saglabāšanas un restaurācijas procesa apguve Suitu mantojuma krātuvē”, piešķirtais finansējums 700 EUR. Ar šī projekta palīdzību piesaistījām eksperti – Latvijas Kara muzeja ādas un tekstiliju restauratori Indru Saulesleju. Restauratores vadībā četru semināru laikā interesenti varēja apgūtu tekstiliju restaurācijas un saglabāšanas procesa pamatus, praktizējot uz Suitu mantojuma krātuves rīcībā esošās ekspozīcijas, kā arī saņemt konkrētus padomus līdzpaņemto lietu saglabāšanā. Pašreiz Suitu mantojuma krātuves eksponātu skaits sasniedzis 200. Eksponātu stāvoklis ir dažāds, katram no tiem ir nepieciešams attiecīgs restaurācijas un saglabāšanas process, lai ekspozīcija būtu apskatāma arī nākotnē. Suitu mantojuma krātuves ekspozīcijai ir muzejiska vērtība, un vēl daudz darāmā, lai to savestu pilnīgā kārtībā.

• 

• 

• 

VKKF regulārajā projektu konkursa 1.kārtā Tradicionālās kultūras nozarē biedrība sagatavoja un iesniedza trīs projektu, no tiem finansējumu saņēma projekts “Folkloras kopas “Suitiņi” dalība 8.Starptautiskajā Mākslas un zinātnes festivālā Francijā”, piešķirtais finansējums 2000 Eur. Projektā seši folkloras kopas „Suitiņu” dalībnieki un vadītāja Gunta Matēviča laikā no 18. – 23.aprīlim devās uz Franciju, lai piedalītos festivālā.

Projekta aktivitātes Francijā norisinājās Centra reģionā – Loches pilsētā, kurā ir skola, kas organizē festivālu – St.Denis International School, kā arī apkārtējās pilsētās – Tūrā, Amboise u.c.
Festivāla programma bija ļoti daudzveidīga, ietverot dažādas aktivitātēs – koncertus, izstādes, prezentācijas par savu valsti, dzimto vietu un kultūru (tai skaitā tradicionālo ēdienu degustācijas), ekskursijas par apkārtni, svētku gājiens un dažādus neformālākus pasākumus, kuru laikā jauniešiem bija iespēja dibināt arī neformālākus kontaktus.
Festivāla laikā folkloras kopas „Suitiņi” dalībnieki rādīja lielu daļu no bagātā suitu muzikālās folkloras mantojuma vairāku uzstāšanos laikā – īpaši šim festivālam tika izveidota koncertprogramma 30 minūšu garumā, tajā iekļaujot skaistākās un interesantākās suitu un latviešu dziesmas un dančus.
Kopa koncertēja telpās, uzstājās Loches brīvdabas tirgū, kā arī dažādos neformālākos pasākumos. Fokloras kopa priekšnesumos spēlēja vairākus mūzikas instrumentus –dūdas (kopas dalībniece Anta Puķīte ir viena no apmēram 4-5 pašreizējiem dūdu spēlmaņiem suitos), stabules un ģitāras – lai priekšnesumus padarītu interesantākus, kā arī, lai iepazīstinātu citu valstu pārstāvjus ar tradicionālajiem latviešu tautas mūzikas instrumentiem.

• 

• 

• 

Šopavasar noslēdzies arī VKKF 2014.gada 3.kārtā iesniegtais biedrības projekts „Tautas tērpa darināšanas apmācība SUITIŅU bērniem un jauniešiem”, piešķirtais finansējums 1540 Eur (projekta vadītāja Gunta Matēviča). Projektā radošo darbnīcu veidā ar pašu tautas tērpu valkātāju līdzdalību tapuši skaisti un krāšņi suitu tautas tērpi pašiem mazākajiem “Suitiņu” dalībniekiem. Folkloras kopa “Suitiņi” šajos tērpos piedalījās XI Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos, kur saņēma augtu novērtējumu – Dziesmu svētku laureātu nosaukumu.

• 

• 

• 

Biedrīb Etniskās kultūrs centrs „Suit” jau piekto gad pēc kārts rīko Suit tradīcij skoliņ bērnim vecum grupe no 1.-4.klasei. Šogad Suit tradīcijs skoliņ 2015. notik no 29.jūnij līdz 3.jūlijam. Nu jau kļuvs pa tradīcij ka skoliņs dalībniek nāk no Alsungs, Basim, Gudeniekim un Jūrkalns. Tā ka suit bērn nāk no visim trim suit pārstāvētim novadim, tad arī finansiālais atbalsts nāk no Alsungs, Kuldīgs un Ventspils novad pašvaldībam. Par to liels paldies novadim, ka tas kļuvs pa tik lab tradīcij un mēs cer uz sadarbīb arī turpmāk.
Mums patīk ieturēt vienlīdzībs princip un tradīcijs, tālab a šogad skolotājs bi tās paš, Ligit Stašait no Alsungs, Kristīn Skrull no Jūrkalns, Maij Stebul no Basim un biedrībs vadītāj Dac Martinov. Mums visim kope liels paldies jāsak dažād aktivitāš organizētājim par atsaucīb, vēlm a mums sadaboties un ieguldīt dārb, kur rezultāts mēs var baudīt un lietot.
Šogad paldies jāsak Alsungs skole par ūzjemšan un skols saimniecem pa gārdam pusdienam, šoferim par vizināšen, aktivitāš vadītājim : suit prāvestam Gatim Bezdelīgam, Ilgai leimanei, Guntai Matevičai, Vizmai Biksei, Dainai Zvejniecei, Ingai Bredovskai, Maretai Petrovičai, Ligitai Kalniņai, Basu skolas skolotājim, Skaidrītei Nagliņai un Jūrkalnes kalējam Rullim.
Ko ta mēs šogad darij.
Piermā tikšanās dien- vis bērn un skolotāj nedaudz satraukt: kā būs? ko darīs? va satiks vecos draugs?
Dien sāk a iepazīšenos un nometns pazīšenās zīm izdošen. Šodien i Pēterdien, kas ir zīmīg ar tupmāko laikapstākļ noteikšen un arī a suitim zināmo grāmat „Balandniek” autor, kas ir Pēters Upenieks. Šis diens uzdevums i pārgājiens uz Baland, izzināt Balands vēstur, cilēks, apskatīt seno jūrs krast. Pārgājien pirmā pietur i Pēter Upeniek dzimtās mājs „Lienot”.
Otrā dien iesākās a suit tautstērp izzināšen Suit mantojum krātuve. Tur biedrībs vadītāj Dac Martinov rādij un stāstīj pa suit tautstērp lietam, meitens varēj arī ietērpties suit brunčos, villainēs un galvas segās. Tākāk mēs devās uz Alsungs pil, kur Barbars buduār mums izrādij Ing Bredovsk. Pēc pils apskats mūs gaidīj Suit prāvests Gats Bezdelīg.Viš izstāstīj kā jāuzvedās baznīce, pastāstīj pa baznīcs altārim, eņģeļim un svētim , kas atrodas altāre. Prāvests mūms izrādij zakristej, kur glabājas liturģisko tērp kolekcij un mums pat bi iepēj samīļot jēriņs un uzkāpt kancele, kur parast mācītāj tur sprediķ un lasījums. Pēc pusdienam Alsungs skole mēs mācījās dziedāt burdon, dancāj un gā rotaļās Gunts Matēvičs vadībe.

Trešās diens rīt sāk a dalīšanos grupās, pārmaiņs katrs pabij ‘’Austuve’’- tur notik dzijs tīšen, šķeterēšan un aušen Marets Petrovičs vadībe, maizs ceptuvs telpe skolotāj Skaidrīt Nagliņ mums mācij cept skalndraušs, bet keramikas skolotājs Dains un Vijs vadībe mēs taisīj dažāds māl darbs. Pa starp nodarbībam muzej vadītāj Ing Bredovsk mums izrādij muzej ekspozīcij un katram bij iespēj apgleznot akmen ar kād rakst zīm.
Pēcpusdiene kope ar Ilg Leiman mēs mācījās dziedat suit burdon, ziņģs un gā rotaļās.
Šogad gan bēr bi slin sklandauš ēdēj. Vairāk patik taisīt nevis ēst.
Ceturtdien viss mēs brauc uz Basim ciemos pi kētainim suitim. Pa šīs diens nodarbem Bas tauts name parūpējsēs skolotāj Maij a savim palīgim. Basos mums bi divs nodarbībs – Mamms dabs darbnīc un Zīmju darbnīc. Katrs varēj iemēģināt rok aušene ar dabs materiālim un izveidot latvieš rakstu zīm uz finier gabaliņ izurbjot caurumiņs un izšujot zīm ar karāsainim diegim. Pēcpusdiene mēs viesojās Marijs Pūtels māje, kur Marijs tant iekārtojus seno darb rīk un tautstērp ekspozīcij.

Noslēgum dien sāk a nervozēšan par laikprognoz, solij dikt kārst dien.
Rīts iesākās a dalīšenos trīs grupās vien devās uz nodarbīb Jūrkalns tauts name , kur iemēģenāj rok suit zeķ un cimd rakst krāsošene. Otr grup devās uz Jūrkalns bibliotēk kur sagaidīj Ligit Kalniņ , kas izstāstīj pa Jūrkalns vēstur un izrādīj stells. Trešā grup devās uz kalej Ruļļ kalējdarbnīc, la iepazītos a kalēj darbim.
Pēc kārtīg un smag dārb nedēļs garume, protams, seko izklaid pi jūrs.Visim bi iepēj plunčāties pa jūr, rakt bedrs un cēl smilš pils.

Kā katr gād, arī šogad dalībniek sajēm apliecinājum pa piedalīšanos Suit tradīcij skoliņe. Kā tradīcij bi a liels un gārds kliņģers un gāršīg limonād.

Izskanēj priekšlikums, ka nebūt pa skād nosvinēt Suit tradīcijs skoliņs piec gad jubilej rudens puse. Tad saaicināt viss dalībnieks un skolotājs, kas pa šiem gadim kopīg darbojušies.

Paše nobeigume liels paldies bērnim un viņ vecākim, ka vēlās jemt dalīb Suit tradīcij skoliņe, jo mūs svarīgākais dārbs i izaudzenāt mūs bērns pa īstim suitim. Uz tikšēnos nākame vasare! Dac Martinov EKC „Suit” valds priekšsēdētāj.

• 

• 

• 

• 

• 

Jau par tradīciju ir izveidojusies nedēļu gara vasaras nometne suitu tradicionālo instrumentu kokles un stabules spēles spēlētājiem. Arī šogad tika īstenots projekts “Tradicionālās kokles un stabules spēles apmācība”. VKKF Kurzemes projektu konkursa piešķirtais finansējums 500 EUR. Jau vairākus gadus biedrība sadarbojas ar Andu Ābeli, kas ir pedagoģe, koklētāja, tautas mūzikas repertuāra pārzinātāja. Andas Ābeles vadībā, laikā no 20.-25.jūlijam, notika kokles un stabules spēles apmācības trim grupām – iesācējiem, ar priekšzināšanām un pieaugušajiem. Projektā iesaistīto dalībnieku skaits 17.
Projekta ietvaros 22.jūlijā, plkst. 19.00 Svētā Miķeļa Romas katoļu baznīcā notika koncerts, kurā piedalījās projekta dalībnieki un pasniedzējas Andas Ābeles audzēkņi no Ādažiem folkloras kopa „Ābols” un Rīgas kultūras centra Ritums folkloras kopa „Laiva”. Tradicionālās mūzikas koncerta tēma „ Es, Dieviņu pieminēju” projekta dalībnieki demonstrēja apgūto repertuāru.
Visu dalībnieku vārdā esam pateicīgi par piešķirto finansēju projektam, kas ir nozīmīgs ieguldījums suitu tradicionālo mūzikas instrumentu spēles apguvē un popularizēšanā.

• 

Biedrība “Etniskās kultūras centrs “Suiti”” veiksmīgi īstenojusi projektu ar Valsts Kultūrkapitāla fonda, Ventspils un Kuldīgas novada pašvaldību atbalstu “Suitu bērnu dalība Setu-suitu tradīciju skoliņā Igaunijā”. Projekta ietvaros tika noorganizēta jau otrā bērnu dienas vasaras nometne jeb tradīciju skoliņa – šoreiz – pie setiem Igaunijā (pirmā norisinājās suitu novadā pagājušā gada vasarā). Skoliņa norisinājās no 2015.gada 28.jūlija līdz 2.augustam, kopā ar setu bērniem un pasniedzējiem dalībnieku skaits bija ap 30.

Nometnes programma bija ļoti daudzveidīga, tās laikā bērni mācījās setu un suitu rokdarbus, dziesmas, dančus un tradīcijas, kā arī iepazina setu novadu ekskursijās (vienā no tām pabijām pat Krievijā – izrādās, ka Igaunija un Krievija ir vienojušās par transportlīdzekļu izbraukšanu cauri – neapstājoties, protams, – Krievijas teritorijai, kurā esošais ceļš ir taisnākais no viena setu pagasta uz citu). Tāpat 1.augustā nometnes dalībnieki piedalījās Setu Karalistes svētkos, kas šogad norisinājās Obinitsā un palīdzēja ievēlēt jauno setu karalieni – vienas no setu nometnes skolotājas – Maretas – meitu. Svētkos suitu bērni uzstājās ar kopīgu koncertprogrammu – gan dziedāja suitu burdonu un ziņģes, gan arī dancoja un mācīja setiem suitu dančus.

Projekta īstenošana deva iespēju suitu bērniem apgūt jaunas zināšanas par tradicionālās kultūras vērtībām interesantākā un atraktīvākā veidā – darbojoties kopā ar setu bērniem. Nometnes beigās atvadas bija sirsnīgas, un setu bērni deva solījumu nākošajā vasarā atkal braukt ciemos uz suitiem.
Pasniedzējiem šī bija lieliska iespēja dalīties labās prakses piemēros un apgūt jaunas metodes, kā ieinteresēt bērnus tradicionālās kultūras aktivitātēs.
Projekta kopējais finansējums – 3030 EUR, tai skaitā 1500 EUR Valsts Kultūrkapitāla fonda finansējums.

• 

• 

• 

• 

Kopš maija mēneša, kad VKKF Kurzemes kultūras projektu konkursā tika apstiprināts biedrības Etniskās kultūras centrs “Suiti”” projekts “Suitu horeogrāfiskais mantojums. Suitu deju svētki Alsungā” (VKKF finansējums projektam 4000 EUR), notika spraigs darbs pie projektā paredzēto ieceru īstenošanas.

Projekta mērķis – veikt suitu horeogrāfiskā materiāla dziļāku izpētes un apkopošanas darbu, radīt metodisko mācību materiālu un mūzikas ierakstus dejām, kas nodrošinātu to apguvi un dzīvotspēju uz skatuves. Savukārt koncertā “Suitu deju svētki Alsungā” publikai vienkopus parādīt suitu dejas pirmatnējo versiju (tautā dejotā) un dažādu horeogrāfu veidotās dejas, kas parādītu šo deju attīstības ceļu un iedzīvināšanu skatuviskajā dejā.

Pirmo Suitu deju svētku rīkošana suitiem bija liels izaicinājums, pat uzdrīkstēšanās. Koncerta māksliniecisko koncepciju un programmu veidoja horeogrāfe, suitu kultūrvēsturiskā mantojuma pārmantotāja un kopēja Zanda Mūrniece. Zanda Mūrniece ir Vispārējo latviešu Dziesmu un Deju svētku virsvadītāja, vairāk kā 50 horeogrāfisku autordarbu veidotāja, kur deju lielākās daļas pamatā ir suitu horeogrāfiskais mantojums.

Koncertā bija skatāmas vairāk kā 30 dejas, piedaloties pašmāju kolektīviem VPDK “Suiti”, folkloras kopai “Suitiņi” un viesiem no Kuldīgas VPDK “Bandava” , no Tukuma VPDK “Svīta” no Jelgavas TDA “Jaunība”, no Saldus TDA “Kursa” un no Rīgas TDA “Līgo”, muzikālo noformējumu koncertam veidoja kapela “Maskačkas spēlmaņi” un etnogrāfiskais ansamblis “Suitu sievas”.

“Tā kā mana aizraušanās ir tautas dejas, nolēmu papildus projektā paredzētajām aktivitātēm veidot izstādi. Uzsākot informācijas vākšanu, zināju, ka darbs būs apjomīgs, jo materiāls jāapkopo gan par Alsungas, gan Jūrkalnes un Basu dejotājiem. Izstādes “Suiti. Deja. Vēstures mirkļi” galvenais mērķis bija koncentrētā un vizualizētā veidā plašākai sabiedrībai parādīt suitu horeogrāfiskā mantojuma vērtību, pamatīgumu, sasaisti ar citām suitu nemateriāls kultūras mantojuma izpausmēm, dejas jēgu suitu tradicionālos rituālos un, protams, apkopot informāciju par Deju svētku vēsturi un attīstību Latvijā kontekstā ar suitu dejām, dejotājiem, dejotāju paaudzēm, par cilvēkiem— suitu tradīciju mantiniekiem un kopējiem – Alsungā, Gudeniekos, Basos un Jūrkalnē.”

• 

• 

• 

• 

• 

“Esmu ļoti pateicīga projekta darba grupai: Mārai Rozentālei, Guntai Matēvičai par scenāriju, par māksliniecisko noformējumu Maretai Petrovičai un Ilzei Poriķei, koncerta vadītājiem Grigorijam Rozentālam un etnogrāfiskam ansamblim “Suitu sievas”, fotogrāfam Dzintaram Leja, skaņu meistaram Dainim Āboliņam, par video Aināram Krauklim, par sadarbību biedrībai “Alsungas keramika”, Alsungas k/n un Alsungas novada domei.
Šī projekta finansiāliem atbalstītāji – VKKF, Kurzemes plānošanas reģions, SIA “MKM mežs”, SIA “Līgo Auto”, SIA “ELVI”, SIA “V.B. Meža serviss”, Dace Martinova, M/U “Bumbuļmaize”, Z/S “Ķīši”, Mārim Milsteram.
Suiti var būt lepni par tik bagātu un valstiski nozīmīgu horeogrāfisko mantojumu, kas tiek uzturēts, kopts un nodots nākamajām paaudzēm. Projektā īstenotie pasākumi ir nozīmīgs ieguldījums suitu horeogrāfiskā mantojuma atdzimšanas procesā. Es ļoti ceru, ka ar šiem pirmajiem Suitu deju svētkiem Alsungā tiks iedibināta tradīcija, un pēc dažiem gadiem Suitu zemē atkal būs svētki suitu dejai.
Paldies visiem par emocijām bagātiem svētkiem. Īpaši, visiem dejotājiem un kolektīvu vadītājiem, kas spējas īsā laikā sagatavot šo pamatīgo koncertprogrammu.”

Projekta vadītāja Dace Martinova

• 

• 

• 

Vēsturiskā suitu novadā, kā vienā no viskonservatīvākajiem apvidiem Latvijā, visilgāk saglabājās ne tikai tautiskas parašas un ticējumi, bet arī senlatviskā tautas muzicēšana – dūdu spēlēšana. Dūdu popularitāti Latvijā kopš 16.gadsimta apliecina daudzi rakstiski avoti. Dūdu spēles ziedu laiki bija 17.un 18.gadsimts. Visilgāk Latvijā dūdu spēlēšana dabiskā vidē saglabājās tieši Alsungā.

Lai dūdu spēlēšanas tradīcija atdzimtu, ar biedrības iniciatīvu 2014.gadā realizēts ELFLA LEADER projekts „Dūdu un digitālās fotokameras iegāde”, tā rezultātā biedrībai iegādātas trīs dūdas, kuras darinājis Latvijā augsti vērtēts tautas mūzikas instrumentu izgatavotājs un muzikants Eduards Klints. Dūdas ir ļoti specifisks, jūtīgs un maģisks instruments, kuram nepieciešama īpaša aprūpe un cieņa.

Pateicoties iepriekš veiksmīgi realizētam VKKF Kurzemes kultūras projektu konkursa projektam „Dūdu spēles apmācības meistarklases Alsungā”, 2014.gadā notika pirmais dūdu spēles meistarklašu cikls pasniedzēja Eduarda Klints vadībā. Lai šo unikālo tradīciju turpinātu, 2015.gadā VKKF Kurzemes kultūras projektu konkursā biedrība saņēma finansējumu projektam „Dūdu spēles meistarklases Alsungā” , kas paredzēja dūdu spēles meistarklašu norisi no 2015.gada maija līdz decembrim pasniedzēja Eduarda Klints vadībā. Ar šī projekta palīdzību biedrība mērķtiecīgi turpina nodrošināt dūdu spēles apmācību meistarklašu norisi Alsungā, lai nodrošinātu šo unikālo muzicēšanas prasmju apguvi un iedzīvināšanu suitu tradicionālās muzicēšanas izpausmju vidū. Dūdu spēles prasmi pastāvīgi apgūst pieci dūdenieki – folkloras kopa “Suitu dūdenieki”. Folkloras kopas “Suitu dūdenieki” sastāvu veido dalībnieki no trim citiem kolektīviem – etnogrāfiskā ansambļa „Suitu sievas”, folkloras kopām “Suitu vīri” un “Suitiņi”. “Suitu dūdenieki” bieži uzstājas atsevišķi, integrējot dūdu spēli iepriekšminēto kolektīvu priekšnesumos, kas nodrošina dūdu spēles tradīcijas pārmantošanu, uzturēšanu un popularizēšanu.

Projekta īstenošanas laikā biedrība iegādājās bungas, kas papildina (ir ļoti nepieciešamas kā ritma instruments) “Suitu dūdenieku” muzikālo skanējumu. „Suitu dūdenieki” aktīvi piedalās vietēja mēroga un valstiska mēroga pasākumos – Sv. Miķeļa svētkos Alsungā, festivālā „Lebediks suitos” Alsungā, Saulgriežu svētkos Jūrkalnē, Līgo svētkos Alsungā, Starptautiskā folkloras festivālā Baltica, 8.Starptautiskā Mākslas un zinātnes festivālā Francijā, UNESCO dienu ietvaros Kuldīgā, Setu –suitu vasaras tradīciju nometnē Igaunijā, kā arī citos koncertos, prezentācijās un viesu uzņemšanā.

“Suitu dūdenieki “ aktīvi strādā pie suitu dūdu meldiņu un etnogrāfisko danču pavadījumu apguves. Biedrība ir sagatavojusi un nosūtījusi pieteikumu Starptautiskajam Dūdu festivālam Čehijā. 2016.gada augustā “Suitu dūdenieki” sadarbībā ar Eduardu Klints un Alsungas kultūras nama vidējās paaudzes deju kolektīvu “Suiti” cer piesaistīt finansējumu un piedalīties šajā festivālā.

• 

• 

Kopš 2015.gada novembra biedrība “Etniskās kultūras centrs “Suiti”” ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu (1200 EUR) īsteno projektu “Balto villaiņu un mēleņu aušanas un izšūšanas apmācība Alsungā un Jūrkalnē.” Līdz ar Suitu kultūrtelpas iekļaušanu UNESCO paspārnē suiti pamanījušies atjaunot un iedzīvināt daudzas no suitu tradicionālās kultūras mantojuma tradīcijām un prasmēm. Viena no tām ir tradicionālā tautas tērpa darināšana. Plašākai sabiedrībai suitu tautastērps pazīstams ar koši sārtiem brunčiem un koši rūtoto villaini – trako drānu, bet suitu tautastērpa pūra lāde ir daudz bagātāka un daudzveidīgāka. Suitu pūra lādē atrodamas arī goda drānas – baltā rakstainā villaine un mēlene.

Vēsturiskie avoti un liecības vēsta, ka baltās izšūtās villaines un mēlenes ir bijušas suitu tautastērpa neatņemama sastāvdaļa. Tās tika valkātas lielos svētkos (lielos godos) – kāzās, kristībās, vietējos reliģiskos svētkos u.c.. Pamatā baltās rakstainās villaines un mēlenes pieder pie līgavas un jaunu meitu apģērba. Senāk šo skaisto villaiņu esamība meitas pūra lādē liecināja par stāvokli sabiedrība un rocības līmeni ģimenēs. Šīs villaines tiek valkātas komplektā – mēlene, kas nedaudz lielāka, apakšā, bet baltā rakstainā villaine – virspusē.

Šajā projektā iecerēts mācīties darināt ne tik populārās, darināšanas ziņā sarežģītākās un izmaksu ziņā dārgākās suitu tautas tērpam piederīgās goda drānas.
Par mācībspēku projektā piesaistot pašmāju pieredzes bagātās suitu tautastērpu darinātājas un audējas – Kristīni Vasiļevsku, Kristīni Brūkli un Maretu Petroviču.

Projekts guvis visai lielu interesi. Šīs goda drānas Jūrkalnē darina piecas sievas, bet Alsungā astoņas, dažas pat apņēmušās darināt vairākus komplektus. Ir patiešām liels prieks vērot ar kādu interesi un azartu sievas (un viens vīrs ar’!) darbojas stellēs un mācās dažādus aušanas un izšūšanas noslēpumus, lai bagātinātu savas zināšanas un pieredzi caur šo –  ne tik vienkāršo – izaicinājumu.

• 

• 

• 

• 

• 

Ar Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu (1500 EUR) projektā tika īstenota 1.kārta suitu precību un kāzu dziesmu audio diska izdošanai. Alsungā un Rīgā tika veikti suitu precību un kāzu dziesmu ieraksti, kā arī veikta ierakstu pēcapstrāde un sagatavošana ražošanai. Par šiem darbiem tika noslēgts pakalpojumu līgums ar SIA Studija Lauska. Kopā tika ierakstītas 22 dziesmas, ziņģes un burdona dziedājumi nedaudz vairāk kā 60 minūšu apjomā. Ierakstos piedalījās visi aktīvie suitu etnogrāfiskie ansambļi un folkoras kopas: “Suitu sievas”, “Suitu vīri”, “Suitiņi”, “Maģie suiti”, “Gudenieku suiti”, kā arī “Suitu dūdenieki”.

Diskam pievienotās grāmatas satura izstrādei tika noslēgti divi autoratlīdzības līgumi – ar Ilgu Leimani un Lidiju Jansoni, kuras kopā veidoja suitu kāzu tradīciju aprakstu, aprakstus par ansambļiem, kā arī sagatavoja ierakstīto dziesmu tekstus. Visa šī informācija tiks ievietota diskam pievienotajā diska izmēra grāmatiņā. Disku paredzēts izdot 2016.gadā, īstenojot projekta 2.kārtu.

• 

• 

•