Suitu kultūrtelpa
Seno suitu novadu šodien veido trīs pagasti: Alsunga, Gudenieki un Jūrkalne. Agrākais Basu pagasts kopš padomju laikiem ir iekļauts Gudenieku pagastā. Šobrīd senais kultūrvēsturiskais suitu novads atrodas trīs administratīvajos novados – Kuldīgas novada Gudenieku pagastā, Alsungas novadā un Ventspils novada Jūrkalnes pagastā. Suitu novadā daudzām lietām ir savi īpatnēji nosaukumi, tas pats attiecināms uz pašu […]
Ir trīs galvenie baznīcas reģistri: dzimšanas, laulību un miršanas grāmatas. Dzimušo reģistri par Alšvangas draudzi ar dažiem pārrāvumiem ir saglabājušies no 1690. gada, laulību reģistri no 1726. gada, miršanas reģistri no 1771. gada. Mums ir ļoti paveicies, jo daudz kur Latvijā šīs reģistru grāmatas ir pazudušas vai gājušas bojā. Baznīcas reģistru grāmatas visbiežāk tiek izmantotas […]
1941. un 1949. gada deportāciju viļņi aiznesa piespiedu svešumā daudzus novada iedzīvotājus un izpostīja daudzas dzimtas. Tie nešķiroja ne zīdaiņus, ne bērnus, ne sirmgalvjus. It sevišķi šaušalīga ir 1941. gada statistika. Izveda 70 cilvēkus (Alsungā 24, Basos 10, Gudeniekos 19 un Jūrkalnē 17). 23 no viņiem, vīrieši spēka gados, tika ierauti Kirovas apgabala Vjatlaga nāves […]
Baznīcas reģistru grāmatu pētīšana ļauj mums izcelt dienas gaismā tādus vīriešu un sieviešu vārdus, kas jau sen netiek lietoti vai arī tiek lietoti ļoti reti, taču daudzus gadus atpakaļ Suitu novadā ir bijuši vairāk vai mazāk populāri. Pie šādiem vīriešu vārdiem var minēt: Gērts, Anša, Atts, Atiņš, Bieranžs, Inta, Ants, Bartmejs, Gierts, Šalms, Krišts, Lūla, […]
Suitu novadā uzvārdus zemniekiem iedeva vienlaikus ar uzvārdu došanu visā Kurzemē. Tas notika saskaņā ar Kurzemes guberņas civilgubernatora Breverna 1834. gada 29. oktobra patenti un 1835. gada 6. marta patentes paskaidrojumiem par iedzīvotāju sarakstu sastādīšanu. 1834. gada patentē bija seši punkti, kas noteica uzvārdu izvēlēšanās kārtību un darba organizēšanu. Vajadzība pēc uzvārdiem radās tāpēc, ka, […]
10.decembris, Elisabeth, vecāki: Balthazar Christiani Struvik (?) un (tukša vieta), krustvecāki: Maria Elizabeth Glagov, Sophia Gertrudis Kahsin, Johan Georg Hüpffe 15.decembris, Eudovam, vecāki: Kubles Jēkabs un Anna, krustvecāki: Kriķu Eda, Aizgrāvju (Āsgrai) Ādams. 20.decembris, Joannem, vecāki: Stanislaw K… un Maria, krustvecāki: Jahn Joseph Chrzunofski, Mathias Ostayko. 25.decembris, Petrum, vecāki: Anužu Toms un Anna, krustvecāki: Laize […]
2.maijs, Bille, vecāki: Digaiņu Krists un Trīne, krustvecāki: Digaiņu Bille, Lipšņu Katte, Ulmu Inta, Kukšu Brencis, no Bassiem. 4.maijs, Miķķelis, vecāki: Pīkšu Jānis un Grieta, krustvecāki: Kunkuļu Miķķelis no Bassiem, Klungstu Ans, Dupatu Maria, Klūģu Grieta, no Alswanges. 4.maijs, Jēkobs, vecāki: Wamžu Mārtiņš un Madale, krustvecāki: Kalēju Jēkobs, Graja Jānis, Kriste Trīne, Ķebru Līze, no […]
10.janvāris, Teņne Adam, Buļļu Pētera dēls un Deģģe Anna, Deģģe Ansa meita, liecinieki: Klungsta Jēkobs, Menģe Babba no Alswangas. 17.janvāris, Kebre Brenc, Anša dēls no Guddiniekiem un Sniķķere Anna, no Graweriem, liecinieki: Strīķe Iernests, Wetšu Babba, atraitne, no Guddiniekiem. 17.janvāris, Podiņa Kristops, Podiņa Adama dēls un Anniņa Grieta, atraitne, liecinieki: Kaltinieka Jēkobs, Kautiņu (?) no […]
Suitu novads jau sirmā senatnē ir bijis biezi apdzīvots. Par to liecina gan Leiškalnu (Todaižu) pilskalns, gan arī daudz mazākais Dižgabalkalns (Alsungas pilskalns). Jau pirms vācu ierašanās Alšvanga ir bijusi pils ar savu novadu un piederējusi pie kuršu Bandavas zemes. Kultūras slānis Dižgabalkalnā sasniedz pat divu metru biezumu. Tas gan esot 2. pasaules kara laikā […]
Sekojošie dati ir ņemti no grāmatas “Aizvestie, 1941. gada 14. jūnijs”, Latvijas valsts arhīvs, Nordik, Rīga 2007. Alšvangas pagasts 1. Cīrulis Jānis Mārtiņa d., dz. 1905, Kunduri, arest. 14.06.41, Kirovas apg. Vjatlags, miris 24.02.42. Lieta Nr. 13230. 2. Cīrule Anna Jāzepa m., dz. 1906, Kunduri, izsūt. 14.06.41, Krasnojarskas nov. Ujaras raj., atbrīv. 01.08.56. Lieta Nr. […]
Sekojošie dati ir ņemti no grāmatas “Aizvestie, 1949. gada 25. marts” 1. daļas, Latvijas valsts arhīvs, Nordik, Rīga 2007. Alšvangas pagasts 1. Vilplūcis Jānis Kristapa d., dz. 1887, Beķeri; izsūt. 25.03.49, Omskas apg. Kalačinskas raj., atbrīv. 12.11.49. Lieta Nr. 385R. 2. Vilplūce Anna Jāņa m., dz. 1897, Beķeri; izsūt. 25.03.49, Omskas apg. Kalačinskas raj., atbrīv. […]
Kožam brokasti. Mans skolas biedrs Freibergs nosēdies uz savām kājām, man priekšā nolicis galvu, skatās zemē. Viņam sāk kūpēt uz galvas tādas garaiņas, kā dūmi no skursteņa. Es viņam saku: kāpēc tu uztraucies? Skatās … Nerunā. Kungi visi savākušies dibena istabā Skrundas galā, stūrī uz dārza pusi. Viņiem blakus ceļa pusē tukša istaba. Solomins ar […]
Informācija par dažādu Kurzemes ģeogrāfisko vietu senumu ir apkopota Valentin Kiparsky 1939. gadā Helsinkos izdotajā grāmatā “Die Kurenfrage”. Pārstāstītā veidā informāciju var atrast Edgara Dunsdorfa 1984. gadā Melburnā, Austrālijā, izdotajā grāmatā “Kurzemes karakartes”. Saskaņā ar šo publikāciju, apkārtnē esošās apdzīvotās vietas (muižas) minētas sekojošos gados (vecuma secībā): Alsunga (Aliswanges) – 1230. gads. Adze (Adze) – […]
Te minētie dati par vecākajām Suitu novada zemnieku sētām neietver Reģu un Biržu privātmuižas. Infomācija norakstīta no Valsts vēstures arhīvā atrodamajiem muižu revīzijas aktiem. gada dvēseļu revīzijā minētas sekojošas vecsaimniecības: Strautu mežsargmāja 1811. gadā bija Blintenes sarakstā. Vēlāk tā pārgājusi pie Alschwangen forstei (mežniecības). 1863.gada pārskatā par dvēseļu kustību parādās vēl sekojošas mājas: 1839.gada pārskatā […]
Lai arī par precīziem gada skaitļiem var strīdēties, ir pamats pieņemt, ka Alšvanga līdz ar apkārtējām muižām atradās Šverinu dzimtas īpašumā 164 gadus (no 1574. līdz 1738. gadam). Viens no īpašniekiem – Johans Ulrihs fon Šverins – 1623. gadā pārgāja katoļticībā un, sākot ar 1632. gadu, ieviesa šo ticību visā Alšvangas novadā. Tieši pateicoties viņam, […]
Šeit ievietotie attēli parāda Alšvangas ainavu laikā no 1820. gada līdz 1866. gadam. Jūrkalnes senie attēli.
Šeit izlasāmas Blintenes muižas klaušu grāmatas no 1807. un 1820. gada, kā arī pielikums zemes nomas līgumam no 1862. gada, kad no klaušu nomas jau bija pāriets uz naudas nomu (par kroņa zemes izmantošanu bija jāmaksā naudā, nevis graudā), tomēr šādas tādas nodošanas un pienākumi joprojām bija saglabājušies. Klaušu grāmatas ir interesantas liecības par mūsu […]
1905.gada notikumi ir iegājuši mūsu vēsturē kā pirmā lielā latviešu sacelšanās pret pastāvošo varu. No šodienas skatoties, var tikai apbrīnot tos vienkāršos lauku vīrus, kas veidoja rīcības komitejas, pārņēma varu pašvaldībās, dedzināja pilis, pat gatavojās bruņotai cīņai ar regulāro armiju. Var apbrīnot viņu dūšu, viņu drosmi. Tagad daudz ko mēs varam atļauties nesaprast. Kāpēc bija […]
Par 1905. gada notikumu dalībniekiem detālāka informācija ir atrodama grāmatā “Latvijas revolucionāro cīnītāju piemiņas grāmata”, kas ir izdota izdevniecībā “Avots”, Rīgā, 1983. gadā. Juris Jaunbirzs Dzimis Ventspils apriņķa Ēdoles pagastā 1876. gada 2. novembrī kalpu ģimenē. Beidzis Ēdoles pagastskolu. 1905. gadā ievēlēts par Alšvangas pagasta rīcības komitejas priekšsēdētāju kā arī par pagasta pārstāvi Aizputes apriņķa […]
