Category: Veronika Porziņģe – ziņģes

“Bandenieka rudzi auga” nu vienreiz ir tā dziesma, kuru varētu sadziedāt ar blakus ciemiem, neskatoties uz to, ka nedaudzās atšķirības, kuras ievērojamas tikai kopā dziedot, katram pagastam ir tās svarīgākās un tiek principiāli ievērotas.1985. gadā pierakstīju Veronikas variantu, kurš uzskatāms arī par “Suitu sievu” dziedāto versiju. Tie ūzauga, tie ziedēja zeltītiemi ziediņiemi. Kur jūs iesiet, jauni […]

Par pieciem bēriem kumeliņiem, kuri uz akmeņa auzas ēda, 1926. gadā E. Melngailim dziedāja N. Heņķis, bet vēl pirms tam – P. Korāts, kurš vēlreiz šo dziesmu dziedāja 1941. gadā A. Krūmiņam. Veronika man dziesmu nodziedāja tā, kā tā atrodama visvecākajos rakstītajos piemēros. Arī teksts tas pats. Visi pieci piederēja jaunajami brālišami. Brālīts prasa māsiņai: kādu jūgti kumeliņu? Ja sarkana gaisma ausa, […]

Turpinot kumeļu tēmu, dziesma “Man pazuda kumeliņis” ir viena no tām, kuru pazīst turpat vai visā Latvijā. Suitos šī melodija jau 1929. gadā pierakstīta no Babas Raisktiņas, 1948. gadā – no mūsu Veronikas Porziņģes, 1969. gadā – no jūrkalnieka Augusta Lāča (LFK 1045, 1037; LFK 1824, 238, 239; LFK 1988, 149). Viņi visi dziedāja vienādi. Trīs dieniņas, trīs naksniņas meklē […]

Dziesmu “Bērīts, manis kumeliņis” Veronika centās restaurēt atmiņā kādas divas reizes. 1989. gada 17. septembrī, ilgi dungojusi, viņa apstājās pie tāda varianta, kuru pati domāja esam nepareizu. Tā paša gada 19. novembrī viņa jau pilnīgi pārliecinoši dziedāja šo dziesmu ar šādu melodiju: Es savami kumeļami stīgam šuju iemauktiņus. Stīgam šuju iemauktiņus, zīda sēju pavadej. Kad uzkāpu mugurej, […]

Šī Veronikas dziesma fondos pazīstama tikai ar tekstu no R. Drīzules vākuma 1957. gadā (LFK 1935, 5978), bet melodiju viņa man nodziedāja 1989. gada 17. septembrī. Ceturtāji gadiņāji kaldin seglus, iemauktiņus. Piektajāji gadiņāji jāju sieviņ lūkoties.3a. Griezu savu kumeliņu jaunu meitu pulciņē [R. D.] Es izlaidu gradzentiņu par gar meitiņu kājiņam. Piermā nāca, pāri lēca, otrā apkārt aptecēja. Trešā […]

Kā atvase no tā paša celma ir uzskatāma dziesma “Balta puķe, zaļa niedre”, kuru teicēja 1948. gadā A. Krūmiņam dziedāja šādi (LFK 1824, 257, 258): Dzērājpuisis bēdājāsi, kur būs ņemti līgaviņu. Balta puķe ezerā, tā dzērāja līgaviņa. Peld, puķīte, maliņā, būsi mana līgaviņa. Balta puķe atbildēja: labāk ziedu ezerā; Labāk ziedu ezerā, ne dzērāja līgaviņa. 1985. gadā mēs […]

Šī dziesma arī varētu būt no Jūrkalnes puses. 1948. gada 1. augustā to no Veronikas dziedājuma pierakstīja A. Krūmiņš (LFK 1824, 236, 237). Teksts atrodams arī R. Drīzules pierakstos (LFK 1935, 5980), tas ne ar ko neatšķiras no teicējas dziedātā. Ej, meitiņa, paskatiesi, vai ir visi zvejnieciņi. Ir gan visi zvejnieciņi, mans brālitis vien navaida. Ai, godīgi zvejnieciņi, […]

Sava laika lielākais Jūrkalnes dziedātājs Augusts Lācis tika aicināts arī uz Alsungu, lai “Suitu sievām” dziesmas mācītu. Pašas jūrkalnieces vēl atceras, ka dziesmu “Es puišeli noprovēju” mācījis A. Lācis, savukārt alsundznieces to kā mazsvarīgu faktu palaidušas aizmirstībā, bet dziesmu kā neatņemamu repertuāra sastāvdaļu dzied vēl šodien. Tagad grūti pateikt, vai Veronika šo dziesmu zināja pirms A. Lāča […]

Dziesma “Māte savas meitas sauca”, kuru 1926. gada 30. martā E. Melngailis pierakstīja no Alšvangas koklētāja Nikolaja Heņķa, piedzīvojusi savu “zvaigžņu stundu”. No aizmirstības pacelta, tā izskanēja Krišjāņa Barona jubilejas koncertā 1985. gadā. Šodien to dzied visā Latvijā. N. Heņķis piedziedājumā lietoja vācu vārdus, kuri tagad ir latviskoti. No “rāmi langsam” tie pārveidoti par “rāmi lēnām”. Veronikas burtnīcā atrodams […]

Neparasti bagāta ir dziesma “Man bij krietnis arājiņis”. Vienam tekstam ir vairākas melodijas, kuras nav sastopamas ne ar vienu citu tekstu. Šo maigi līgano melodiju 6/8 taktsmērā pierakstīju no Veronikas jau 1982. gadā. 1989. gadā izmaiņu tai nebija, ja nu vienīgi tekstā, piedziedājuma vietā atkārtojot panta pirmās divas teksta rindas. Šo dziesmas variantu pazīst arī etnogrāfiskā ansambļa […]

Draisko dziesmu, kur meitai jāizvēlas viens no diviem preciniekiem, no Veronikas izdevies pierakstīt divreiz. Intervāls starp abām reizēm ir teju 40 gadi. Pirmoreiz viņa to dziedāja A. Krūmiņam 1948. gada 1. augustā (LFK 1824, 228, 229), teksts ar pilnu piedziedājuma formulu arī R. Drīzules 1957. gada pierakstā (LFK 1935, 5985). Šo vasaru div puisēni uz manimi lūkojāsi. Viens grib […]

Līdzīgi ir ar slaveno suitu dziesmu “Bumburjānis”. Arī to pirmoreiz no Gudenieku dziedātājiem pierakstīja A. Jurjāns 1891. gadā (Bb 43, 1740). A. Jurjāns ir licis jautājuma zīmi pie fermātas uz pirmās skaņas, bet tā parādās arī visos nākamajos šīs dziesmas pierakstos. It kā aizturētais dziesmas sākums ir vien no suitu dziedāšanai raksturīgajām īpatnībām. Fermātas tiek veiksmīgi izturētas arī […]

1985. gada jūlijā Veronika man dziedāja šādu dziesmas “Tumsa, tumsa” variantu: Tumsiņāji, vakarāji pārved manu līgaviņu. Man bij tāda līgaviņa – zvaigžņu deķu audējiņa. Man bij tādis kumeliņis – zvaigžņu deķis mugurāj. Tas bij labis tumsā jāti, līdz uzlēca mēnestiņis. Mēnestiņis zvaigznes skaita, vai ir visas vakarēj. Ir gan visas vakarēji, auseklītis vien nevaid. Auseklītis aiztecēja saules meitu […]

Īsts suits noteikti var nodziedāt “Pieguļnieci”, tādēļ Veronika brīnījās, kad lūdzu viņai šo dziesmu dziedāt, jo vai tad to es jau nezinot. Zinu, tomēr 1985. gada 14. jūlijā Veronika man dziesmu nodziedāja. Kad es jāju pieguļāji, viņa žēli noraudāja. Viņa žēli noraudāja pieguļnieka labumiņu. Klausies, mana līgaviņa, kur es pūtu varja tauri. Kur zviedz mani kumeliņi, […]

Arī šī dziesma ir no “vispārzināmo” dziesmu fonda. Nedrīkstēju mājās vesti, ne ļaudīmi parādīt. Pavaicāju māmiņai: ko būs darīt bambālei? Pērc, dēliņi, ziepju podu, ved Liepājas ezerē. Izmazgāju vienu podu, vēl bij mella kā bambāl. Pavaicāju māmiņai: ko būs darīt bambālei? Pērc, dēliņi, otru podu, vedi Dorbes ezerē. Izmazgāju otro podu, nu bij tāda puspelēk. […]

Šo Veronikas repertuāra dziesmu “Kur biji, puišeli” varētu uzskatīt par vienu no populārākajām suitos. Pie ciema, pie daiļas māmiņas meitas,Tur šādu naksniņu pārgulēju. Dedzini, māmiņa, div gaišas sveces,Lai varu meitiņu nolūkoti. Vai balta mutīte, vai sarkana,Vai graznas drēbītes vai bagāta? Ne balta mutīte, ne sarkana,Ne graznas drēbītes, ne bagāta. Nejemšu atraitni, nemīlēšu,Nedošu atraitnes bērniem maiz. […]

Starp abiem no Veronikas pierakstītajiem dziesmas “Meitas gula ābolāje” variantiem laika atstatums mērāms 41 gada garumā. A. Krūmiņam 1948. gada 1. augusta pierakstā nav iezīmēti varianti (LFK 1824, 244, 245). No rītiņa celdamiesi, celdamiesi atrodāsi ābolā. Ceļas, meitas, aunas kājas, aunas kājas, iet uz muižu sūdzēties. Ceļas puiši, aunas kājas, aunas kājas, iet uz muižu klausīties. Iet uz muižu […]

Kā pašu vecāko pati Veronika dēvēja dziesmu “Kur tu jāsi, kalpa puisi?”. Tās melodiju pierakstīju 1985. gada 16. maijā. Jāj pie manis, kalpa puisi, es tev došu naktes mājas. Es tev došu naktes mājas, kumeļami tīras auzas. Kumeļami tīras auzas, tev vietiņu pataisīšu. Tev vietiņu pataisīšu baltiem lina palagiem. Baltiem lina palagiem, mīkstiem dūnu spilveniem. Mīkstiem […]

Suitiem neparasta savā monotonumā ir dziesma “Strauja, strauja upe tecēj”, kuru no Veronikas dziedājuma 1948. gada 1. augustā pierakstījis A. Krūmiņš (LFK 1824, 226, 227), teksts atrodams arī R. Drīzules 1957. gada pierakstos (LFK 1935, 5977). Noliecosi, nodzērosi straujas upes ūdentiņu. Atskrej zaļa līdaciņa, norauj manu vaiņadziņu. Ņem, brālīti, oša laivu, dzenies manu vaiņadziņu. Oša laiva smaga laiva, tā […]