119. Uz kariņu aiziedamis

Uz kariņu aiziedamis, atstāj visas labas dienas, labas dienas,Atstāj visas labas dienas. Atstāj alu brūvējamu, brandavīnu dedzinam. Atstāj māsu šūpulēji triju dienu meitenīt. Triju dienu meitenīti baltej linu palagej. No kariņa pāriedamis, atron vienu rakstītāju. Es vaicāju māmiņai – kas tā tāda rakstītāja? Tā, dēliņi, tav māsiņa, kas palika šūpulej. Kas palika šūpulej triju dienu meitenīte. […]

118. Seši bēri kumeliņi

Seši bēri kumeliņi pār jūriņu pārpeldēja.Trijiem bija zelta sedli, trijiem baltas villainītes.Es prasīju brālīšam: kurjam kāpšu mugurej?Kāp, māsiņa, tam bērjam, kam tās baltas villainītes.

117. Porej bridu, niedres lauzu

Porej bridu, niedres lauzu, no bajāra slapstījos. Nav poriņu pusbriduse, satikos bajāriņu. Satikos bajāriņu, birst man žēlas asariņas. Neraud gauži, sērdienīte, ne es tavu mantu raugu. Raugu tavu tikumiņu,tav raženu augumiņu.

116. Kur, māmiņa, tavas meitas?

Melodiju Veronika neatceras, bet taujāta, vai tā varētu būt Nikolaja Heņķa melodija, atbild, ka tas ir iespējams. Kur, māmiņa, tavas meitas, krēsli vien istabej? Manas meitas kamburej zaroj zīļa vaiņadziņus. Ej, māmiņa, sauc meitiņas, lai nāk visas istabej. Ienāk diža, ienāk maza, pastarīte neienāca. Pastarīte aiztecēja gar Daugavu dziedādama. Gar Daugavu dziedādama, baltas rokas mazgādama. […]

115. Kas tie, sūds, par ziņģīšiem

Kas tie, sūds, par ziņģīšiem sāk jau plūst pa avīzēm?Zo, zo, opapā, sāk jau plūst pa avīzēm. Sāk jau valkāt bukstiņus un par dučiem elkšķenus. Iebāž roku bikšu ķešā, kājās gum’ju kamašas. Pulkstiens vestes kabatej un pie kakla pieķēdēts. Uzdzer grok un būrīti, tas vēl nekāds pilnīgs malks. Uzkož des ar kniplokiem, tas tik dūšu […]

114. Dzeltenie bērzi

Melodija, iespējams, tāda pati kā ziņģei “Saulītes zeltītie stari” (Nr. 109): Pa ceļu, kur dzeltenie bērziUn pēdējie ziedi vēl kvēl,Es vēlētos aiziet ar teviŠai rudeņa vakarā vēl. Un aizejot gribu vēl sacīt,Ka mīlēšu tevi arvien,Kaut gājēji abi mēs esam,Un laiki kā ūdeņi skrien. Tu šķiroties skūpstu man sniedz,Par ceļu tu aizgāji prom,Bet tagad tur samīdīts dubļos,Viens […]

113. Klaidonis

Kā pēdējā dziesma ar meldiņu ir “Klaidonis”. – Un kur jūs šīs dziesmas mācījāties, kur dziedājāt?– No kurienes viņas nākušas, es nezinu, bet tepat mēs sēdēj āz vērand uz mūriš un cauram naktim ar Matilds, mēs abas dziedāj viņas. Un viss šitie te meiteņ, kād mums bi tā kompānij. Man tā patik – “Kam vajadzēj man […]

112. Rudenīgā tāle

Tikpat grūti atšifrējama bija dziesma “Rudenīgā tāle”. Šaubos par pirmo taktu pareizību, bet jāatceras, ka Veronika pārvaldīja arī dziedāšanu netemperētā skaņkārtā, tātad 1. takts la bekars ir tikai pavisam nedaudz augstāks par mūsu ausīm pierasto. Un jau pēc gadiem restorāna zālēTur augstu kalnā, klusā kūrortāNo dzīves vētrām noguruši, bāliMēs klausījāmies vēju koncertā. Caur logu mēness […]

111. Zilie ceriņi

Par dziesmas “Zilie ceriņi” melodijas pareizumu grūti spriest – mana dziedātāja sāka manāmi nogurt. Kā mācēju, tā ierakstu atšifrēju. Atceries, vakarā zilā mani, mans zudušais draugs.Varbūt, ka dzimtenes silā ziedonis kopā mūs sauks. Atceries vakarā zilā mani, mans bijušais draugs.Varbūt, ka pagātnes sapņi tevi vēl atpakaļ sauks. Lēni uz rokām krīt rasa, ceriņi smaržo un tvan.Sirds […]

110. Vīst lapas manam rožu krūmam

1989.gada 9. decembris mums bija bagāts ar jaunlaiku dziesmām. Dziesmā “Vīst lapas manam rožu krūmam” šaubos par uztakts pareizu ritmisku pierakstu, bet Veronika to patiešām tā arī “sagrūda”. Vēl vienu sārtu rozes ziedu tu manos matos spraudīsi,Vēlreizi skūpstu tavas lūpas, Dievs zina, vai mēs vēl tiksimies. Tu iesi projām, es palikšu, tu citai matus glāstīsi,Un […]

109. Saulītes zeltītie stari

Todien, 1989.gada 9.decembrī, izrādījās, ka dziesmām “Dzeltenie bērzi” un “Saulītes zeltītie stari” ir viena un tā pati melodija: – Melodija bij viņiem tā pati, bet es nezin, vai es viņ nav sajaucs.– Divām dziesmām viens meldiņš būtu?– Es tikai viņu tā zinu. Vai mēs viņu tā ir dziedājuši, to jau…– Šī dziesma ir dziedāta ar […]

108. No rīta mazā gaismiņā

1989.gada 9. decembrī Veronika man nodziedāja arī dziesmu “No rīta mazā gaismiņā”. Tur tālumā dus jauneklis, kas meitiņ mīlējis,Kas viņai godu laupījis un viņu atstājis.Nemūžam, nemūžam tas tam nav piedodams. 2x No miega mostās jauneklis, tam sirds no bailēm trīc;Pie meitenes, ko pievīlis, tas steidzas aiziet drīz.Tas steidzas, tas steidzas, tas steidzas aiziet drīz. 2x […]

107. Liktenis

Dziesmas “Liktenis” teksts pirmoreiz burtnīcā ierakstīts drīz pēc Veronikas mātes nāves 1941. gadā, otro reizi – 1985. gadā. Melodiju teicēja man magnetofonā iedziedāja 1989. gada 9. decembrī. Nedz man ir dzimtenes, nedz mājas, nedz viena sirds, kas mīlē man.No rīta cēlos, aunu kājas, Dievs zina, kur vakars pienāks man. Starp dzīves ērkšķiem, dadžiem asiem es, vientuls, apkārt klejoju;un tā, […]

Categories
Veronika Porziņģe - ziņģes Veronika Porziņģe - ziņģes Veronika Porziņģe - ziņģes Veronika Porziņģe - ziņģes Veronika Porziņģe - ziņģes Veronika Porziņģe - ziņģes Veronika Porziņģe - ziņģes Veronika Porziņģe - ziņģes Veronika Porziņģe - ziņģes Veronika Porziņģe - ziņģes Veronika Porziņģe - ziņģes Veronika Porziņģe - ziņģes Veronika Porziņģe - ziņģes Veronika Porziņģe - ziņģes Veronika Porziņģe - ziņģes Veronika Porziņģe - ziņģes Veronika Porziņģe - ziņģes Veronika Porziņģe - ziņģes

106. Jauks vasars rīts bij svētdiena

Dziesma “Jauks vasars rīts bij svētdiena” ir iedziedāta magnetofona lentē 1989. gada 19. jūlijā. Ak Emma, skaistā jaunekle, uz Masta kalna iet,Še pacierāt šī vientule, kas skumīga man šķiet.Še pastaigāt Uz Masta kalna lievenem, tur viņa sēdēja.Tai acis skatās bēdīgi, un domās nopūšas. Ak Kārli, kaut tu zinātu, cik tu man esi mīļš!Es citam to nevaru […]

105. Jūra krāc un kaijas klaigā

Dziesmai “Jūra krāc un kaijas klaigā” tekstu no Veronikas pierakstīju 1985. gadā, bet melodiju viņa nodziedāja 1989. gada 9. decembrī. Vai atceries tos laimes brīžus, kad abi kopā klejojām?Tu savas mīļās, baltās rokas ap manu kaklu apviji. Tu skatījies man acīs mīļi, un mīļus vārdus runāji.Jel pasaki – vai mani mīli? bez tevis dzīvot nespēju. Es mēģināju aizmirst […]

104. Upe tek caur olaiņiem

Tajā pašā 9. decembrī tika nodziedāta dziesma “Upe tek caur olaiņiem”. Paaugstinātais do 6. taktī ir nosacīti apzīmēts ar diezu, bet labākas zīmes man vienkārši nav. Dziedot tā ir interesanta nianse, bet kā to pierakstīt? Ak aiznes manai mīļākai no manis mīļus sveicienus. Un sak, lai viņa gulēt iet, un negaid mani šovakar. Tā savu […]

103. No bēdām esmu pārjemta

No malas raugoties, dziesma “No bēdām esmu pārjemta” arī liekas tāda pati salkana dziesmiņa, bet Veronikai tā ir mātes mācīta, tātad vērtīga. Tās teksts atrodams vienā no vecajām burtnīcām, melodiju viņa man nodziedāja 1989. gada 9. decembrī. 1. pantu Veronika dziedāja nedaudz atšķirīgi, pārējos pantos melodija nostabilizējās. Mans mīļākais guļ kapsētā, kas man lai priecina? Viņš bij […]

102. Uguns krāsnē izdzisuse

Jau vairākkārt pieminētajā uzvedumā “Gadalaiki” 1980. gadā suiteņu repertuārā iekļauta tika arī tīri salkana ziņģe “Uguns krāsnē izdzisuse”. To ir pat neiespējami izpildīt bez žēlabaina glissando. Vai Veronika šo dziesmu zināja jau agrāk? To tagad grūti pateikt, jo savas jaunības dziesmas viņa nav pierakstījusi, tās jau zināja tāpat. Arī par to vērtību Veronika šaubījās, ko nekad […]

Categories
Veronika Porziņģe - ziņģes

101. Šej mauriņā zaļā

1989.gada 17. septembris ir bijusi ražīga diena. Tajā reizē pierakstīta arī dziesmas “Šej mauriņā zaļā” melodija. Vārdus ar pavisam niecīgām niansēm uz Rīgu R. Drīzuleaizveda jau 1957. gadā (LFK 1935, 5981). Šej mauriņā zaļā, kur galdiņš apklāts,Ko ēdam ar prieku, kas spēku mums dod. Šej mauriņā zaļā, kur galdiņš apklātsKo dzeram ar prieku, kas spēku mums dod. […]