Melodiju Veronika neatceras, bet taujāta, vai tā varētu būt Nikolaja Heņķa melodija, atbild, ka tas ir iespējams.
- Kur, māmiņa, tavas meitas, krēsli vien istabej?
- Manas meitas kamburej zaroj zīļa vaiņadziņus.
- Ej, māmiņa, sauc meitiņas, lai nāk visas istabej.
- Ienāk diža, ienāk maza, pastarīte neienāca.
- Pastarīte aiztecēja gar Daugavu dziedādama.
- Gar Daugavu dziedādama, baltas rokas mazgādama.
- Baltas rokas mazgādama, iekrīt zelta gradzentiņis.
- Gradzentiņu meklēdama, iekrīt zīļa vaiņadziņis.
- Vaiņadziņu meklēdama, iekrīt baltas villainītes.
- Villainītes meklēdama, iekrīt pate Daugavaje.
- Tā Daugava nepanesa, tā vizina upitej.
- Tā upīte nepanesa, tā vizina jūriņej.
- Tā jūriņa nepanesa, sit vilnīti maliņej.
- Tur ūzauga kupla liepa deviņiem žuburiem.
- Tur brālītis kokli cierta devītāj gadiņaj.
- Sak brālītis koklēdams: tās koklītes grazni dzied.
- Sak māmiņa raudādama: tā dzied mana pastarīte.
