Jau vairākkārt pieminētajā uzvedumā “Gadalaiki” 1980. gadā suiteņu repertuārā iekļauta tika arī tīri salkana ziņģe “Uguns krāsnē izdzisuse”. To ir pat neiespējami izpildīt bez žēlabaina glissando. Vai Veronika šo dziesmu zināja jau agrāk? To tagad grūti pateikt, jo savas jaunības dziesmas viņa nav pierakstījusi, tās jau zināja tāpat. Arī par to vērtību Veronika šaubījās, ko nekad neatļāvās par mātes mācītajām dziesmām.
- Tālais mēness raugās drūmi, it kā man ko vaicātu:
Kamdēļ skumstat jūs, bālie vaigi, kamdēļ raudi, jaunā sirds?
- Bij man arī kādreiz laime – sēdētu es mežmalē,
Mīļi glausties pie drauga krūtīm, viņam mīļus vārdus teikt.
Ansambļa dziedātāju sastāvs mainās, līdz ar to mainās arī dziedājuma tesitūra. Pagājušā gadsimta 80. gadu sākumā sievas dziedāja tieši šādi – ļoti zemu, kā pamatīgi alti. Pašai grūti noticēt, bet nemanot arī es apguvu zemo reģistru. Citādāk jau nevarēja.
