Todien, 1989.gada 9.decembrī, izrādījās, ka dziesmām “Dzeltenie bērzi” un “Saulītes zeltītie stari” ir viena un tā pati melodija:
– Melodija bij viņiem tā pati, bet es nezin, vai es viņ nav sajaucs.
– Divām dziesmām viens meldiņš būtu?
– Es tikai viņu tā zinu. Vai mēs viņu tā ir dziedājuši, to jau…
– Šī dziesma ir dziedāta ar suitenēm?
– Nē, nē!
- Par velti tu, meitene, gaidi, par velti – viņš neatnāks vairs,
Jo citai jau pieder tā smaidi un citu pie krūtīm viņš glauž.
- Tu aizgāji, šķīries no manis, un smaidi tev aizgāja līdz.
Šie smaidi par asarām kļuva kā zvaigznes, kas debesīs mirdz.
- Tu sacīji spītībā lepnā, vēl gribēji sāpināt man,
Kaut sirdi, ko ilgojies klusi, sniedz visu, ko vēlējies tu.
- Skumja veļ Daugava (Donava?) viļņus, skumja ir meitenes sirds.
Saulīte nogrimst aiz meža, vientuļa zvaigznīte mirdz.
