Līgavu izvada tautās no līgavas vecāku mājām. Tās ir atvadu un pārdomu dziesmas par to, kā klāsies jaunajā vietā.
V.Porziņģe
- Kalniņej treji vārti,
Visi treji appuškoti;
Pa vienim Dievīš brauca,
Pa otrim mīļā Māra,
Pa trešim pāde brauca
Pādi vesti baznīce. - Redz kur koši noziedēja
Redz kur koši ievas zied
Vēja lauzta ābelite;
Ar ābeli laukmalaji;
Redz kur koši tautas veda
Izvainotu mātes meitu. - Taisies, māsiņa,
Iesim tautās.
Aun baltas kājiņas,
Sedz villainites;
Sedz villainites,
Liec vaiņadziņu. - Kādu laiku lauke redzu,
Tādu sedzu villainiti;
Kādu redzu tautu dēlu,
Tādu vedu valodiņu. - Šķiraties, lēpu lapas,
Laiž gulbiti ezere;
Laiž gulbiti ūdenej;
Šķiraties, bērniņi,
Laiž māsiņu tautiņās. - Pieci bēri kumeliņi
Uz akmeņa auzas ēda,
Visi pieci piederēja
Jaunajam brālišam.
Brālits prasa māsiņej:
Kādu jūgti kumeliņu?
Ja sārkana gaisma ausa,
Jūdz sārkanu kumeliņu;
Ja pelēka diena ausa,
Jūdz pelēku kumeliņu. - Māmiņ, tavu muļķa prātu
Uz vecami dieniņām –
Pati savas vieglas dienas
Ūzceļ tautu kumeļam. - Nesēdi, māsiņa,
Zilos ziergos:
Zilim ziergim
Daudz sierdēstiņu. - Visi mazi ezeriņi
Visi mazi avotiņi
Vakarej miglu laida;
Visi mazi bāleniņi
- Tec, upīte, neviļņo,
Lai viļņo ezeriņi;
Ej, māsiņa, neliedzies,
Lai liedzas bāleniņi. - Gauži raud mūs māsiņa –
Jauna gāja tautiņās.
Neraud gauži, mūs māsiņa,
Neba tevi tāļu veda –
Tepat spīd glāžu logi
Caur brāliša bērzu bierzi;
Es, gosniņas ganīdama,
Āztecēšu apraudzīt. - Neraudi, māsiņa,
Ne tālu vedīs:
Gar pierti, gar aku,
Gar viņu kalnu. - Kas par godu tai mātei,
Kam meitiņu tāļu veda;
Paliek lepnas mātes meitas
Pie vārtim raugoties. - Neraudāšu, neraudāšu,
Kad meitiņu izvadīšu.
Ja būs žēl, tad raudāšu,
Kad meitiņa neredzēs. - Dzīvā gudri, mūs māsiņa,
Tautiņās āziedama:
Ceļies agri, staigā lēni,
Lai nedzierd vīra māte. - Ej, māsiņa, tautiņās,
Dzīvā gudri, āzgājusi;
Lai ir slava tētiņam
Par šūpuļa kārumiņu,
Lai ir slava māmiņai,
Kas tik daiļu audzināja. - Jau rudenis, jau rudenis
Meitiņam, lapiņam;
Čab lapiņa nobierdama,
Raud meitiņa āziedama. - Seši bēri kumeliņi
Pār jūriņu pārpeldēja;
Trijim bija zelta sedli,
Trijim baltas villainites.
Es prasīju brālišam: