Skip to the content
- Būt es tāda gājējiņa,
Kā māmiņa devējiņa,
Seb būt savus baltus vaigus
Asaram noraudājse,
Sen būt savas villainites
Par maiziti apēduse.
- Tautiets manu māmuļiti
Vīn ar medu vien dzierdījs;
Dzer, māmiņa, nebaidies,
Soli mani, es neiešu;
Soli mani, es neiešu,
Nedos mani bāleniņi.
- Lūgšus lūdzu brālišam:
Sēj pie loga kaņupites –
Līdz tautiņas istabej,
Es pa logu kaņupēs.
- Dzīvādama nezināju,
Ka bāliņi suņi būs:
Iejūdz bērus kumeliņus,
Izdod mani tautiešam;
Izdod mani tautiešam
Visu mūžu asarās;
Visu mūžu asarāsi,
Visu mūžu dubļus brist.
Vai tu jūdzi, vai nejūdzi,
Pie tautieša es neiešu;
Pie tautieša es neiešu
Savus vaigus balināt.
- Met, māmiņa, ūdenej,
Nedod tautu rociņej:
Vienreiz gauži noraudāsi,
Ne visej mūžiņej.
- Vēl neiešu šo rudeni,
Ne ar citu vasariņu:
Dzīvodama nolūkošu
Kurš godīgs tēva dēls.
- Bārgas tautas, nenāciet,
Bārgu mani nevajaga:
Man navaid bāleniņi,
Bārgu tautu rājējiņi.
- Labāk teku kājiņami,
Kad nav labis kumeliņis;
Labāk viena nodzīvoju,
Kad nav labis arājiņis.
- projām, projām, nosti, nosti
Tu no manis, es no tevis –
Ne tu manis arājīš,
Ne es tava līgaviņa.
This website uses cookies to improve your experience. We'll assume you're ok with this, but you can opt-out if you wish. Cookie settingsACCEPT Privacy & Cookies Policy