Categories
Veronika Porziņģe - ziņģes

91. Es gāj par ceļu

Dziesma “Es gāj par ceļu” pašai Veronikai ļoti patika, viņa draiski “pameta” sinkopes:

  1. Iegāju krogā ar saviem ziņģiem.
  2. Nu nāca vakars, nu gribu gulēt.
  3. Kur mana mīļā? Lai tais man vietu.
  4. Lai tais man vietu, lai stāv man klātu.
  5. Ko sak man mīļā, klāt stāvēdama?
  6. Šej gul viens plītnieks, liels alus dzērājs.
  7. Kur jūs man raksiet, kad es nomiršu?
  8. Rok mani krogej, krog galdu galej.
  9. Lai varu dzirdēt, kur kannas klabēj.
  10. Kur kannas klabēj, dālderi ripo.
  11. Lai manu kapiņu ar alu laista.
  12. Ar alu laista un brandavīnu.

Veronika sinkopes izmantojusi arī pašas sacerētajā melodijā ar vārdiem “Kur gul Ziemsvētki”.
Dziesmu “Es gāj par ceļu” vēlreiz pierakstījis A. Krūmiņš 1957. gada 14. jūlijā no gudenieces Elizabetes Cērmanes (LFK 1935, 8598). Atšķirības tekstā šoreiz varētu uzskatīt par maznozīmīgām, bet melodija iekārtota līganā 3/8 takstmērā ar uztakti, kas nonivelē jebkuras nojausmas par sinkopēm. Interesanti, vai te vainojams pierakstītājs, kurš labi apzinās sinkopes nelatviskumu, vai dziedātāja, kura šo dziesmu tā arī izjuta.

  1. Tur nāca pretim vien jauna meitiņ.
  2. Kur iesi nu tu, vien jauna meitiņ?
  3. Es iešu uz krogu alus iedzert.
  4. Alus iedzert un brandavīnu.
  5. Es nomiršu krodziņā.
  6. Apraks mani krodziņā.
  7. Krogu galdu, galda galiņā.
  8. Lai manu kapu ar alu laista.
  9. Ar alu laista un brandavīnu.
  10. Uz manu kapu balts ābols auga.
  11. Tur jauni puiši kumeļus gana.
  12. Tur jaunas meitas puķītes lasa.