Categories
Veronika Porziņģe - ziņģes

90. Kad dzērt vairs nespēju pavisam

Dziesmas “Kad dzērt vairs nespēju pavisam” melodiju Veronika man nodziedāja 1989. gada 17. septembrī, bet teksts nonāca Rīgā ar 1935. gadā pierakstītajām burtnīcām (LFK 1708, 243). Tur dziesmai dots virsraksts “Žūpa”.

  1. Kad nomirstu šodien jeb rītu, šī vēlēšanās pēdīgā:
    Tad gādājiet, ka kapā krītu bez goda un bez jaukuma.
  1. Kad nomirstu šodien jeb rītu, tad nebrēciet un neīkstiet,
    Un nezvaniet no manas puses, bet glāzes labāk šķindiniet.
  1. Par zārku nav nekāda bēda – man bāžiet alus vērpelej,
    Uz krūtīm melnā krusta vietā, lai gul man alus pudele.
  1. Tur pagrabā man nesiet kapā, kur tukšojs dažu vērpeli,
    To galvu liekat apakš tapas, tās kājas pret to sienmali.
  1. Tur ūzgriezti lai ir tie vārdi: “Viņš dzimis, audzis, brūķējis
    Un dus šij mīļā vietā gārdi, kur dzēris, kamēr nomiris”.