Categories
Veronika Porziņģe - ziņģes

92. Kas par postu pasaulē

Piektā no šīs tematikas dziesmām īpašus komentārus neprasa. Ja nu vienīgi varu piebilst, ka dziesmas teksts atrodams jau 1935. gadā pierakstītajā burtnīcā. Melodiju pierakstīju 1989. gada 17. septembrī.

  1. Lai lamā man par dzērāju,
    Man iraid kulitē tā mīļā brandīn pudele, kas dara priecīgu.
    Tā aizdzen visas raizes dēļ parādiem tās maizes,
    Tās zāles, visu dakteris, kas vaigus dara sarkanus.
  1. Patlaban korci ūzvelku, tas prieks, kas vīram der.
    Tad kluk-kluk-kluk kā lūpas dreb, tas silda vēderu.
    Ak kā tas smeķē gārdi, kur tādi saldi vārdi?
    Nedz karašas, nedz cepeši var atsvērt man šo gārdumu.
  1. Un kad tas spēks sāk cilāties un piepild galviņu,
    Tad es par kungiem nebēdā, nedz viņa augstību.
    Lai sakau man kā lopu, lai gara nabags topu,
    Kas kait – man brandīns kabatā, lai kājas tikai streipuļo!
  1. Kaut mūsu mīļā Kurzemē būt brandavīna ezeriņš,
    Tad es kā mazais asarīts it sveiks tur iekšā peldētu.
    Tā būtu svēta daļa, ja dzērtu savā vaļā
    Pēc vecu ļaužu parašas un amatnieku ticības.