Categories
Veronika Porziņģe - ziņģes

87. Sieviņ vīriņ skubina

Ziņģe “Sieviņ vīriņ skubina” tiek dziedāta visā Latvijā ar ļoti līdzīgu melodiju, bet ar atšķirīgiem teksta variantiem. Pie šīs dziesmas teksta Veronikas burtnīcā pierakstīts: “Dzirdēta Jūrkalnes novadā, sarakstīta 1939. gada 27. jūnijā.”

  1. Rītu gribu mežā braukt un pie apses pieķērties.
    Es grib rītu meže braukt
  2. Cērt to apsīt šņiks un šņaks, lūst (krīt) tā apsīt brikš un brakš.
    lūst tā apsit briks un braks.
  3. Atskatosi atpakaļ – mežkungs ķēvīt noķīlājs.
  4. Mežkungs brauc mā svilpodams, es iet mājās raudādams.
  5. Pāriet mājās, sieviņ pras: vīriņ, kam tu bēdājies?
  6. Sieviņ, sieviņ, nu ir slikt – mežkungs ķēviņ noķīlāj.
  7. Izvelc radziņ, iešņauc tabak, tas tās bēdas remdinās.
  8. Vīriņ, kam tu bēdājies, nes to zostiņ mežkungam.
  9. Aiznes zostiņ mežkungam, brauc mā ķēvit švilpodams.
  10. Klēpej sēdēt, bučāties, kas tad tur ko kaunēties?
  11. Mīlēt, mīlēt, mīlēties, kas tad tur ko brīnēties?
  12. Plūci rozes ziedošas, smaidi, prieks jaunībā.
  13. Ziemā rozes neziedēs, veciem prieki nederēs.

Teksts no Veronikas pierakstīts arī 1957. gadā, bet R. Drīzules variantā nav šī varianta 7. panta un no 11. līdz 14. pantam (LFK 1935, 5979).
Es tekstā un melodijā apvienoju divas versijas – pašas Veronikas un “Suitu sievu” dziedāto. Veronikai nav 8. panta, turpretī sievas nedzied pēdējos četrus, kurus atradu Veronikas burtnīcā. Šeit došu arī atšīrīgu teksta noslēgumu, ko atradu jūrkalnieka A. Lāča burtnīcā. Un cik tādu vēl ir?

  1. Ņem to cirviņ rociņā, iet uz mājām raudādams.
  2. Mīļo sieviņ, nu ir slikt, mežkungs baltiņ noķīlāj.
  3. Kuš, kuš, vīriņ, gan būs lab, ej uz muiž pie mežkunga.
  4. Ņem to zosīt padusē, iet uz muižu svilpodams.
  5. Labrīt, labrīt, namiķi, vai jūs kungs ir uzcēlies?
  6. Labrīt, labrīt, sveši ļauds, mūsu kungs ir uzcēlies.
  7. Kamēr es pie namiķa, cūciņ zosiņ apēdus.
  8. Dod tam vīram piecpadsmit un tai sievai sešpadsmit.