Savu versiju dziesmai “Ceļ mani pār par Daugavu” Veronika nodziedāja man 1989. gada 17. septembrī.
- Ko dosi man par cēlumu, par velti pār necelšu.
- Šo lenti jem par piemiņu, šis ir mans greznais prieks.
- Par maz tā alga, meitiņa, par to pār necelšu.
- Par to es savej laiviņej iekš sēdēt neļaušu.
- Ceļ mani pār par Daugavu, es citu maksāšu.
- Es zinu skaistu dziesmiņu, ko braukdams dziedāšu.
- Cik ilgi patiks dziesma man? Vēl nesēd laiviņā.
- Cel mani pār par Daugavu, tu, zelta puisīti!
- No manas krūts šo rozīti, še, jem par piemiņu.
- Drīz rozes vīst un bālējas, dod savu mīlību!
- Jem, zvejniek, manu mīlību, jem mani pašu sev.
- Tad nāc papriekš pie manas krūts, nāc, sēdies laiviņā.
- Tad nu šie abi šūpojās uz plašu Daugavu.
- Un viļņi lēnām spēlējas ap viņu laiviņu.
līgsmi
