Categories
Veronika Porziņģe - ziņģes

77. Saimniekmeitas

“Saimniekmeitas” ir viena no “Suitu sievu” iecienītākajām dziesmām.

  1. Gurni viņām polsterēti, vaigi koši nošmērēti.
    Liek lai āzjūdz ziergu, āzved tās uz tiergu
    Trīsreiz vienē nedēļē.
  1. Saimniekmeitas, tās tās lelles, mīlestības ziņģes ziņģā.
    Mīlestību perē, mīlestību cerē,
    Grib par saimeniecēm kļūt.
  1. Saimenieku vecām meitām pierē lielas krunkas metās.
    Zobi mutē trūkums, mugurē liels kūkums,
    Saimnieks vēl nav piesteidzies.
  1. Kam nav saimenieka goda, tas lai iet pie paša joda!
    Kam nav savas mājas, tas lai nesper kājas
    Saimniekmeitām tuvumē.
  1. Kas daudz cerē, tas daudz viļas, kas daudz perē, tam maz šķiļas.
    Kam tie brunči plati, gari, kupli mati,
    Tam tas padoms īss un šaurs.

Šo dziesmu no Marijas Cīrules 1957. gadā pierakstīja A. Krūmiņš (LFK 1935, 8636).

Ja A. Krūmiņš dziesmas izpildījumam devis apzīmējumu “ne visai ātri”, tad par suiteņu dziedājumu jāsaka, ka viņas to izpilda bravūrīgi, stingrā marša tempā ar vārdos neaprakstāmu, šķelmīgu izteiksmi.