Dziesmu “Kur rāvāi tāda zāle”, šķiet, zina katrs dziedošais suits. Sava satura dēļ tā bieži tiek dziedāta kāzās. Dziesma labi skan arī lielam dziedātāju pulkam, kad tiek “pievilkta” otrā balss. Pateicoties koru dziedāšanas laikiem, šāds izpildījums tiek uzskatīts par nepieciešamu, vajadzīgu, arī par skaistāku nekā parastā vienbalsība. Cilvēki, kas koros daudz dziedājuši, tercas “pievelk” automātiski, dažreiz pat veselu apakšējo balsi. Interesanti, ka ļoti reti kāds atļaujas savu balsi pacelt virs dziesmas pamatmelodijas, tātad nošu piemērā dubultnotis jāsaprot jau kā iedziedātas divbalsības piemērs, nevis kā melodijas variants.
- Kur sievāmi tādas dienas, kā jaunāmi meitiņāmi?
- Meitu dienas – zelta dienas, rožu dārzā pušķoties.
- Sievu dienas – sūras dienas, vīra lāstos klausoties.
- Vīrs rājāsi, bērni brēca, putra gāja ugunēi.
- Es to savu vaiņadziņu gan tik lēti neatdošu:
- Piermajami pigu došu, otram garu deguntiņ.
- Ja būs labis tēva dēlis, pie tā iešu dziedādam.
Bieži pieminētajos 1957. gadā veiktajos A. Krūmiņa pierakstos ir arī gudenieces Grietas Macpanes dziedātais šīs dziesmas variants. Viņai melodija ir simetriska, ar vienādām teikumu kadencēm (LFK 1935, 8583).
- Vīrs rājāsi, bērni brēce, putra gāja ugunē.
- Ak cik grūti stūrē sēdēt, šūpāt mazu Jaņķelīt!
- Ak cik viegli meitām dejot ar jaunieme puisēniem!
- Sievu dienas – sūras dienas, meitu dienas – zelta dienas.
Mana Alsungas omīte nebija liela dziedātāja un suitu dziesmu zinātāja, bet šo viņa pazina. Brīžos, kad saruna aizveda līdz “Suitu sievām”, viņa paprasīja, lai padziedu to par to putru ugunē!
