Otru mednieku dziesmu “Lai bij grūti, kam bij grūti” pierakstīju no Veronikas 1985. gada 16. maijā.
- Grūt tam bija stirnas šauti, vēl grūtāki ūdens brist.
- Purvus, mežus es izbridu, kungu gribu pildīdams.
- Simtiem stirnu es nošāvu, nevar kungus piepildīt.
- Mana jauna līgaviņa gaida mani pārnākam.
- Ja tu mani nesagaidi, klausies mani taurējamu.
- Citi vīri sienu pļāva, ģēģers taurēj egleinej.
- Raud sieviņa, raud gosniņa pie tā skuju vezumiņa.
Pārskatot suitos pierakstīto, atradu veselus piecus šīs dziesmas variantus. 1924. gadā E. Melngailim to dziedāja P. Korāts (LMFM lm Nr. 128; J. Vītoliņš, “Darba dziesmas” Nr. 354) un 1930. gadā – Mazlovsku Ķērsta (LMFM l, Nr. 1443). Viņa vienīgā no teicējiem devusi šai dziesmai citādāku melodiju.
E. Melngailim 1940. gadā par ģēģeri dziedāja arī Ādams Aniņš (LMFM l, Nr. 1205). Katrīnei Ļipinskai, kas dziesmu dziedāja A. Krūmiņam 1957. gadā, ir atšķirīgs teksta risinājums (LFK 1935, 8631):
- Lai bij grūti, kam bij grūti, grūt nabaga ģēģeram.
- Grūt tam bija ūden briste, vēl jo grūti stirnas šaut.
- Es izjāju visus mežus, visus meža līkumiņus.
- Tūkstošieme es nošāvu, nevar kungus piepildīt.
- Kur jūs mani glabāsiete, ģēģerīt nomirušu?
- Rokat mani meža malā, apakš egļu saknītēm.
- Lai min mani stirnas, brieži, ar ko esmu karojies.
- Aili mani muļķa prātu – jauns apņēmu līgaviņu.
- Ne gadiņu nedzīvoju, solās kungi karā dot.
- Es kungieme atbildēju: vai es viens pats karavīrs?
- Vēl citai māmiņai vēl daiļāki bāleliņi.
Ja neskaita teksta otro daļu par karavīru, tad varētu teikt, ka tādu pašu tekstu savā grāmatā “Senās suitu kāzas un ķekatas” nopublicējis arī Jānis Šperliņš 1937. gadā. Arī Elizabetes Cērmanes dziedātais neienes neko jaunu šīs dziesmas traktējumā (LFK 1935, 8594).
