Categories
Veronika Porziņģe - ziņģes

71. Situ pie loga

Dziesmu “ Situ pie loga” Veronika 1948. gada 1. augustā dziedāja A. Krūmiņam (LFK 1824, 234, 235).

  1. Es tevi iekšā nelaidīš, varbūt, ka mana nelaime.
  2. Es esmu bagāts – precēšu, es esmu smuka – neiešu!
  3. Ja tu pie manis nenāksi, tad veca meita paliksi.
  4. Labāk es veca palieku, nekā es tava līgava.
  5. Ar muti tu saki “nenāksi”, bet sirsniņ tev žēli raudāja.
  6. Par tevi nu gan es neraudu, kaut dzelme tevi aprītu.

1982.gadā, kad Veronika man šo dziesmu dziedāja, teksts bija tas pats, bet melodija gan cita, daudz vienkāršāka, monotonāka.

Ir vēl viens šīs dziesmas pieraksts no gudenieces Elizabetes Cērmanes. 1957. gadā to pierakstījis A. Krūmiņš. Tas atkal ir ļoti individuāls “teksta lasījums” (LFK 1935, 8597).

  1. Es tevi iekšā nelaidīš, varbūt tu mana nelaime.
  2. Es esmu bagāts – precēšu. Es esmu smuka – neiešu.
  3. Ja tu pie manis nenāksi, tad veca meita paliksi.
  4. Lai labāk veca palieku, nekā es tava līgava.
  5. Ja tu ar dzelmē iekristu, es tevim pakaļ neskrietu.
  6. Ja tu ar ķēdēm ķēdētu, tad tu vēl ķēdes sarautu.
  7. Tad tu vēl ķēdes sarautu un manim pakaļ aizskrietu.
  8. Ne diedziņ pušu nerautu un tevim pakaļ neskrietu.
  9. Ar muti gan tu izsaki, bet sirsniņ pilna mīlības.