Ganu dziesmu Veronika atcerējās, kad sākām runāt par viņas pašas ganu gaitām. Šo tad nu esot vienādiņ dziedājuši. Tā nav ne ziņģe, ne tautasdziesma, to savai vajadzībai salikuši paši gani. Tālāk par pļavu šī dziesmiņa arī neizskanēja. 1989. gada 19. aprīlī Veronika sāka dziedāt interesantu melodiju. Magnetofona man līdzi nebija, melodiju uzreiz uztvert un atcerēties neizdevās. Kad lūdzu viņai to atkārtot, palika tikai šīs 14 notis:
- Tas ir brīvs kā muiženieks, tam ik rīt ir jauns prieks.
- Dāvids aitas ganīja, kokles jauki spēlēja.
- Sēdēj zaļā zālītē, dzēra skaidrā upītē.
- Nu tad, mīļie ganiņi, lai mēs esam priecīgi.
- Lopus labi paganam un no skādes pasargam.
- Tad mums piens pa pilnam būs, saiminieces slavēs mūs.
