Categories
Veronika Porziņģe - ziņģes

64. Vien meitiņu es mīlēju

Par dziesmu, kas sākas ar vārdiem “Vien’ meitiņu es mīlēju”, Veronika teica, ka tā esot jau tād čigān dziesma. Pierakstīju to 1989. gada 19. jūlijā.

  1. Tai nāca daudzi brūtgāni, gan zelt, gan dimant kalēji.
  2. Bet visus viņa brāķēja – uz augstmaņiem tā gaidīj.
  3. Te atbrauca viens lielkuņģels, kam seši zirg priekš karietes.
  4. Nu sāk šī meitiņ iekš sēdēt un braukt uz tāliem celiņiem.
    Šī meitiņa nu iekšā sēd
  5. Tie aizbrauca pie pirmā krog, tur stāvēj ļauds bez cepurem.
  6. Tur stāvēj ļauds bez cepurem, sev lielu māti kundzi godināj.
  7. Tie aizbrauca pie otrā krog, tur stāvēj div un runāja:
  8. Tas nav nekādis lielkunģels, tas ir tas Dundur Jānelis.
  9. Tas lielais zirgu mitenieks, tas lielais ļaužu krāpinieks.
  10. Tie aizbrauca pie trešā krog, tad sāk šī meitiņ vaicāties:
  11. Kur ir tā tava īstā muiž, kur tavas dārgas lietiņas?
  12. Tā zaļā birz, tā zaļā birz, tā ir tā mana īstā muiž.
  13. Ar dandari (karbaču) pa muguru, tās ir tās dārgas lietiņas.
  14. Šī meitiņ ir paģībusi no lielām bēdām, sirdēstiem.
  15. Ko bēdā, meitiņ, grēku dēļ, vai velnam ellē rūmes trūkst?
    gan vells tev ellē rūmi dos.

Suitos dziesma dziedāta dažādos variantos. Par to liecina vēl divi atšķirīgi tās pieraksti. 1957. gadā (LFK 1935, 8590 un LFK 1935, 8614) A. Krūmiņam dziedāja Elizabete Bulle no Basiem un Elizabete Cērmane no Gudeniekiem. Abas sāka dziesmu ar vārdiem “Tur kalnā maza muižiņa, tur dzīvoj skaista meitiņa”, bet pantu daudzums katrai savs, arī melodiju katra teicēja pielāgojusi savai patikšanai.