Categories
Veronika Porziņģe - ziņģes

63. Dārtiņa pa dārzu staigā

Ziņģes “Dārtiņa pa dārzu staigā” pasītē A. Krūmiņš 1948. gada 1. augustā pierakstījis – dzirdēta no mātes Porziņģes Marijas, dzimušas 1879. gadā (LFK 1824, 242, 243). 1989. gada vasarā pierakstīju šo dziesmu otrreiz. Šeit, lai parādītu vairāk Veronikas dziedātā variantus, izrakstīju tos arī otrajā pantiņā.

  1. Mammīte, es puķes plūcu, neņemiet par ļaun, es lūdzu.
    Es tās puķes plūkāju un tos ziedus maitāju.
  1. Manam prātam šķiet, tu būsi Jānīti sev nolūkojsi.
    Ko vēl ilgi kavējies, labāk skaidri atzīsties.
  1. Mammīte, ko būs man liegties un vēl ilgi priekš jums tiepties –
    Jānīti es mīlēju, sev par draugu vēlēju.